/nginx/o/2024/03/08/15934435t1h0f55.jpg)
Piektdien Helsinkos noslēdzās Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa vizīte Ziemeļvalstīs. Kopīgajā preses konferencē ar savu Somijas kolēģi Anti Hekanenu ministrs skaidroja, ka, lai arī tāla darbības rādiusa raķetes atsevišķās vietās varētu palīdzēt Ukrainai, Vācija negrasās šķērsot līniju, pēc kuras tā kļūtu par karojošo valsti.
“Taurus” raķešu darbības rādiuss ir līdz 500 kilometriem, bet īpaši labvēlīgos apstākļos un pie attiecīga vēja virziena tas var būt pat vēl nedaudz lielāks. Pašreizējās aplēses liecina, ka Ukraina ar raķetēm varētu iznīcināt tiltus, ceļus un komandcentrus, kam ir izšķiroša nozīme, Krievijai ievedot frontē savu karaspēku.
Preses konferencē Helsinkos Boriss Pistoriuss uzsvēra, ka Vācija līdz 2023.-2024. gadu mijai ir apmācījusi vairāk nekā 10 000 Ukrainas karavīru, un ir otra lielākā Ukrainas atbalstītāja pasaulē “ar 7,5 miljardiem eiro šogad vien”.
Gan Pistoriuss, gan Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekanens aicināja pārējās Rietumvalstis sniegt lielāku palīdzību Ukrainai.
“Mums visā pasaulē jādara viss iespējamais, lai savāktu, iegūtu, nopirktu un saražotu visu iespējamo palīdzību Ukrainai. Tam ir jābūt mūsu galvenajam fokusam,”
sacīja Pistoriuss.
Savukārt pēc Hekanenu teiktā, Rietumvalstis precīzi zina, kas Ukrainai ir vajadzīgs. Ir arī veidi, kā sniegt palīdzību.
“Tagad mums ir vajadzīgas darbības, nauda, ieroči, Eiropas aizsardzības nozares izaugsme,”
sacīja Hekanens.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss šīs nedēļas sākumā apmeklēja Zviedriju un Norvēģiju. Tiek lēsts, ka viņa Ziemeļu tūre ir saistīta ar Vācijas neseno diskusiju par iespējamo obligātā militārā dienesta atjaunošanu.
Vācija 2011. gadā atteicās no iesaukšanas armijā. Pistoriuss ir nepārprotami norādījis, ka tā bija kļūda.
Vācija ir ieinteresēta pārņemt modeli jaunajam militārajam dienestam no Ziemeļvalstīm un īpaši no Zviedrijas, kas lēma par ierobežotu iesaukšanas militārajā dienestā atjaunošanu 2017. gadā.
Pistoriuss piektdien sacīja, ka Vācija var daudz mācīties no Somijas aizsardzības sistēmas. Ministrs apbrīno veidu, kā somi gatavojas, piemēram, draudiem kiberdrošībai un kritiskajai infrastruktūrai.
Hekanens uzsvēra, ka Somijas aizsardzības sistēma ir piemērota Somijas ziemeļiem, kuru īpašās iezīmes ir, piemēram, neliels iedzīvotāju skaits un lielas sauszemes platības, kā arī kopīga robeža ar Krieviju vairāk nekā 1300 kilometru garumā.
Abu valstu ministri apsprieduši arī neseno informācijas noplūdi Vācijas gaisa spēkos. Pēc Hekanena teiktā, tā nav mazinājusi uzticību Vācijai kā partnerim.
“Mēs pilnībā apzināmies mūsu NATO sabiedroto informācijas drošību, un viss ir kārtībā,” viņš teica.
