Noskaties ⟩ Vai ECT spriedums apturēs netīrās naudas konfiscēšanas mašīnu?

ECT spriedumā secināts – lai īpašumu varētu konfiscēt, būtu jāpierāda saikne starp konkrēto īpašumu un noziedzīgo nodarījumu. Tiesneši Latvijā sāka uz šo ECT spriedumu atsaukties un pieņēma vairākus izmeklētājiem nelabvēlīgus lēmumus, proti, atteica atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu.

Acīmredzami daudzus satrauca šī tendence, īpaši gadā, kad MONEYVAL eksperti atkal apmeklēs Latviju. Tieslietu ministrija janvārī sasauca plašu darba grupu. Tajā, atturoties vairākiem tiesnešiem, secināja, ka ECT spriedums par Bulgāriju nav tieši attiecināms uz Latviju. Ministrija aicināja izplatīt šo viedokli tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem.

“Redziet, to es negribētu komentēt, jo to varētu traktēt, ka es ietekmēju tiesnešus uz vienu vai otru pusi,” Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs atturas paust savu nostāju, vai Latvijā drīkstētu konfiscēt naudu, pirms ir pierādīts pats noziegums. Viņš atzīmē, ka tiesnešiem jāzina, ka šāds ECT spriedums eksistē, bet tā piemērošana jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi.

Strupišu gan uztrauc tas, ka ministrija izdevusi apkārtrakstu, kā minētais ECT spriedums jāvērtē. Viņaprāt, tas nonāk pretrunā ar varas dalīšanas principu:

“Tas nav normāli, ka tie, kas izstrādā likumus, arī izstrādā instrukcijas tiesnešiem, kā šos likumus piemērot.”

Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe skaidro, ka šis nav pirmais gadījums, kad ministrija praktiķiem palīdz piemērot likumu normas:

“Tur ir saliktas daudzas lietas pa plauktiņiem, jo tā izpratne bija kaut kādā mirklī sašķobījusies. Mēs neuzskatām, ka tā ir kaut kāda iejaukšanās tiesu varā. Tas tā nav jāuztver. Pilnīgi noteikti nē.”

Ministrijas pārstāve kā vienu no iemesliem, kāpēc ECT lēmusi par sliktu Bulgārijai, izceļ to, ka bulgāri visu pienākumu pierādīt naudas izcelsmi bija uzlikuši tās īpašniekiem. Latvijā tas tā nav.

“Kriminālprocesa likumā ir melns uz balta pateikts, ka no sākuma procesa virzītāja pamatpienākums ir savākt pierādījumu kopumu, vismaz to minimumu, kas liecina, ka mantai visdrīzāk ir noziedzīga izcelsme, nevis likumīga,” stāsta Aizupe.

Tad, kad mantai tiek uzlikts arests, persona, kuras mantai tas uzlikts, tiek informēta un var sniegt visus pierādījumus, kas apliecina, ka manta ir likumīgi iegūta. "Un tā ir būtiska atšķirība no šī Bulgārijas regulējuma," uzsver Aizupe.

No advokātu vidus visai daudz dzird viedokli, ka šis ECT spriedums par Bulgāriju un arī citi Latvijā tomēr būtu vērā ņemami.

“Teikt, ka šis ir izolēts gadījums, kas uz Latviju neattiecas, nevar. Tā ir diezgan ilgstoša, vispārēja ECT prakse, kura ir jārespektē,”

pauž zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs, kurš pārstāvējis ne vienu vien klientu šādās lietās.

Advokāts uzskata, ka nedrīkst konfiscēt naudu tikai tāpēc, ka policijas, prokuratūras un tiesas ieskatā nav pietiekošu pierādījumu par tās legālu izcelsmi:

“Īpašnieks dzīvo ne tāpēc, lai visu laiku glabātu naudas izcelsmes pierādījumus. Nereti šī ir diezgan veca nauda, kurai ir 20 gadi. Nedomāju, ka ikvienam būs viegli atrast 20 gadus vecu līgumu vai čeku.”

Advokāts arī atzīmē, ka jebkuru dokumentu par naudas izcelsmi tiesā var atzīt par nepietiekošu: “Es esmu redzējis šādus gadījumus, ka personai tās naudas kā dubļu un ir legāls bizness, bet saka viņam – jā, tev bizness, tev ienākumi ir, bet par šo naudu tu neesi pierādījis.”

Prokurors Juris Juriss atzīmē, ka bieži no Latvijas izmeklēt un pierādīt, piemēram, Krievijā notikušu noziegumu, ar ko saistīta nauda bankas kontā, nav iespējams, bet pašreizējos kara un sankciju apstākļos ir jārīkojas.

“Būtu ļoti naivi domāt, ka personas, kuras šobrīd ir ietvertas sankciju sarakstā, (..) tagad norādīs, ka viņas ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, paziņos mūsu valstij, ka viņi ir korupciju veikuši Krievijā, viņus tur Krievijā sauks pie atbildības un tad viņi nodos mums materiālus, lai mēs varētu konfiscēt līdzekļus. Tādus brīnumus mums nevajag gaidīt, un mēs tos arī nesagaidīsim,”

saka Juriss.

Prokuratūrā uzskata, ka Latvijas prakse naudas konfiscēšanā atbilst starptautiskajām tiesībām. Līdzīgi domā arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Viņš akcentē, ka ir jābūt mehānismam, kā izņemt no aprites starptautiskās organizētās noziedzības finanšu līdzekļus.

“Skaidrs, ka tā nauda tiek atmazgāta. Ja nebūs šo instrumentu, tad mēs vienkārši pasakām: “Padodamies mafijai.” Un viss,”

saka policijas priekšnieks.

Finanšu ministrijas dati rāda, ka no visiem konfiscētajiem līdzekļiem, ieskaitot arī papildsodus krimināllietās, valsts ieņēmumi pēdējos gados tiek papildināti ar aptuveni 40-60 miljoniem eiro ik gadu.

Cik zināms, Latvijas praksi noziedzīgas naudas konfiscēšanā vismaz tuvākajā laikā ECT nevērtēs, jo līdz tiesai šādi pieteikumi neesot nonākuši.