Starp uzņēmumiem, kas nodarbojas ar Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas pārkraušanu ir arī tādi, kuru īpašnieku saites ved uz ekspremjera Andra Šķēles un politiķa Aināra Šlesera (LPV) ģimenēm, trešdienas vakarā vēsta "TV3 Ziņas".
Video ⟩ Raidījums: Mangāna rūdas tranzītā uz Krieviju iesaistīts arī Šlesera un Šķēles ģimeņu uzņēmums (8)
Raidījums norāda, ka ar mangāna rūdas pārkraušanu nodarbojas vairāki stividori. Starp pārkrāvējiem ir arī "KS Terminal" un "Rīgas ogļu termināls". Abi atrodas Krievu salā.
"Rīgas ogļu termināls" pastarpināti pieder ekspremjera Andra Šķēles, kā arī pašreizējā politiķa, parlamentārieša Aināra Šlesera (LPV) ģimenēm, akcentē raidījums.
"Latvijas ostu termināļiem ir strikti jāievēro Eiropas Savienības un ASV noteiktās sankcijas pret Krievijas precēm un kravām. Tāpēc ir aizliegts pārkraut kravas, kuras ir iekļautas Eiropas Savienības un ASV sankcionēto preču sarakstā! Ikviens uzņēmums, kurš pārkāpj sankcijas ir bargi jāsoda! "Rīgas ogļu termināls" vienmēr ir strādājis, ievērojot Latvijas likumus, un nekad nav pārkāpis sankcijas," sagatavotajā atbildē raidījumam raksta Šlesers.
Pagājušajā gadā Ventspils ostā pārkrāva gandrīz miljonu tonnu mangāna rūdas, un šogad pirmajos divos mēnešos gandrīz 63 000 tonnu, savukārt Rīgā pērn šī materiāla apgrozījums sasniedza teju pusmilonu tonnu, bet šogad vēl nav ienākuši kuģi ar mangāna rūdu.
Ventspilī starp uzņēmumiem, kas šīs kravas pārkrauj, ir "Eurohome Latvija", "Stena Line Ports Ventspils", kā arī savulaik tā sauktajos tranzīta karos iesaistītā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētā "Ventspils tirdzniecības osta".
TVNET jau vēstīja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.
Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.