Tumšais tūrisms. Kāpēc doties uz pašām traģiskākajām vietām pasaulē? (3)

Katru gadu Aušvicas – Birkenavas memoriālu Polijā apmeklē ap diviem miljoniem cilvēku. Aptuveni miljons dodas uz nacistu noslepkavotās ebreju meitenes Annas Frankas muzeju Nīderlandē, bet divarpus miljoni ierodas Pompejos, kur Vezuva pelni apraka dzīvus cilvēkus un viņu pirmsnāves mokas redzamas joprojām. Šo sarakstu varētu turpināt ar Kambodžas nāves laukiem, Kigali genocīda memoriālu Ruandā, “Ground Zero” Ņujorkā jeb piemiņas vietu 2001. gada 11. septembra teroraktos sagrauto Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpju vietā un tā tālāk. Pētot tā dēvēto tumšo tūrismu, britu pētnieks Filips Roberts Stouns izdala šīm vietām dažādas piesātinājuma pakāpes, tieši tāpat kā tas ir tumsai. Sākot no pašas tumšākās nāves izpausmes līdz gaišākai, ja tā var teikt. Sākot no masu slepkavību, postošu dabas katastrofu vietām, kaujas laukiem un kapsētām, un tā pamazām līdz “jautrākām” izklaidēm, kā, piemēram, Drakulas pils vai “aizraujoša” nakts cietuma kamerā kā savdabīgā viesnīcā.

Kāpēc starp populārākajām tūrisma vietām ir tās, kur runa ir par visdažādāko formu nežēlīgu nāvi? Un – vai tas ir slikti? Kā to ņem. Gan sabiedrībā, gan pētnieku vidē attieksme ir ļoti dažāda, un tiek minēts gan labais, gan sliktais. Vieni saka: pārdomāti organizēts, tumšais tūrisms ir atbalstāms un attīstāms. Tas izglīto, norauj tabu tēmām priekškarus un mudina domāt. Vēsture kopumā ir tumšo notikumu zona. Nāve ir visur. Jautājums, kā mēs ar to sadzīvojam.

Latvijas tumšā tūrisma vietas

Latvijā tumšā tūrisma dažādās puses ir maz pētīta joma. Līdz šim sīkāk pētnieki vētīja ar holokaustu saistītās vietas, un šie pētījumi trīs gadu garumā aprakstīti jau pieminētajā monogrāfijā “Sarežģītais mantojums: holokausta vietas Latvijā tūrisma un atmiņas kultūras mijiedarbībā”, kas izdota 2023. gadā. Projekta ietvaros veiktā aptauja atklāja, ka 70,5 procenti no Latvijas iedzīvotājiem ir apmeklējuši kādu ar ebreju mantojumu un holokaustu saistītu vietu Latvijas teritorijā, bet 20,5 procenti – ārzemju ceļojumu laikā. Visbiežāk apmeklēts Salaspils memoriāls, bet pēdējo piecu gadu laikā Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs, Biķernieku un Rumbulas memoriāls, Rīgas Horālas sinagogas memoriāls un Žaņa Lipkes memoriāls. Piemēram, 2019. gadā Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeju apmeklēja vairāk nekā 25 600 cilvēku, bet Žaņa Lipkes – teju 11 000.