FOTO un VIDEO ⟩ Ministru prezidentes un Ukrainas premjerministra preses konference

Valsts vizītes sākumā Ministru prezidente Evika Siliņa un Ukrainas premjerministrs nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. 

Pēc tam notika abu valstu premjeru tikšanās. Sarunās galvenā uzmanība tika veltīta atbalstam Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju un Latvijas un Ukrainas ciešākai sadarbībai ekonomikā un drošībā.

Plkst. 10.40 notika Ministru prezidentes un Ukrainas premjerministra kopīga preses konference. 

Amatpersonu kopīgās preses konferences laikā Ministru prezidente uzsvēra, ka Latvija turpinās sniegt Ukrainai politisku, militāru un finansiālu atbalstu.

Siliņa sacīja, ka valdība šobrīd sadarbībā ar Ukrainu un Latvijas uzņēmumiem, strādā pie dronu ražošanas Latvijā, lai tos pēc tam varētu sūtīt Ukrainas atbalstam. Latvija drīzumā nosūtīs uz Ukrainu pirmos dronus viena miljona eiro vērtībā. Siliņa uzsvēra, ka Ukrainas kolēģi tos jau ir testējuši un atzinuši par labiem kaujā, kā arī to kvalitāte atbilst ukraiņu prasībām.

Abas puses pārrunāja arī nepieciešamību pēc militārajiem instruktoriem. Siliņa sacīja, ka Latvija no savas puses varētu aizsūtīt "vienu vai vairākus cilvēkus", kas koordinētu dronu jautājumu Ukrainas pusē. Premjerministre skaidroja, ka droni nemitīgi tiek adaptēti, tāpēc "šāds cilvēks, kas būtu uz vietas, varētu ātrāk un elastīgāk pielāgot tehniskos risinājumus".

"Mums būs jāatrod cilvēks, kas spēj, var un grib izdarīt. Ja nevarēsim atrast Latvijā, tad meklēsim dronu koalīcijā," teica Siliņa.

Vienlaikus politiķe piebilda, ka arī Latvijā būs nepieciešama operatīva koordinācijas grupa, kas nodarbojas ar dronu koalīcijas jautājumiem. "Tuvākajā laikā tāda būs, un tai būs vajadzīgs labs menedžments," uzsvēra premjerministre.

Kopējais Latvijas atbalsts Ukrainai šogad sasniegs 850 miljoni eiro, un līdz ar aprīļa militārā atbalsta pakotnes izziņošanu kopējais militārais atbalsts sasniegs 392 miljonus eiro.

Savukārt 2024.gadā Latvijas valdības atbalsts Ukrainai pārsniegs 200 miljonus eiro, bet militārais atbalsts būs aptuveni 0,25% no Latvijas iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 112 miljoni eiro. "Latvija ir apņēmības pilna saglabāt šādu ikgadējo atbalstu arī 2025. un 2026.gadā," pauda premjerministre.

Ministru prezidente informēja, ka aprīlī paredzēta jauna militārās palīdzības pakotne Ukrainai. No Nacionālo bruņoto spēku rezervēm ir plānots ziedot materiāltehniskos līdzekļus, tostarp bruņojumu un munīciju 22,2 miljonu eiro vērtībā. Šī atbalsta pakotne galvenokārt iekļaus munīciju, sprāgstvielas un ieročus, tāpat arī transportu un individuālo un atbalsta ekipējumu. Artilērijas munīcijas kopīgā iepirkuma ietvaros Čehijas vadībā Latvija piešķirs finansējumu 155 milimetru munīcijas lādiņu iegādei par kopējo summu ap 10 miljoniem eiro.

Vizītes laikā abu valstu valdību vadītāji apsprieda arī Ukrainas rekonstrukciju. Latvija piešķīrusi līdzekļus Ukrainas rekonstrukcijai Čerņihivas apgabalā. Šī nauda tiks izlietota ne tikai attīstības sadarbības projektu ietvaros, bet arī Latvijas uzņēmumu atbalstīšanā, kas iesaistīti Ukrainas rekonstrukcijā Čerņihivas apgabalā.

Tāpat tikšanās laikā pārrunāta arī gatavošanās 10. Latvijas-Ukrainas starpvaldību komisijas sanāksmei, kas notiks šī gada maijā Kijivā. Viens no komisijas prioritārajiem darbības virzieniem ir arī ekonomiskās sadarbības veicināšana.

Vēl viens no Latvijai ļoti būtiskiem jautājumiem ir atbalstīt Ukrainu tās integrācijas procesā Eiropas Savienībā (ES). "Kā nākamais solis ir līdz jūnija beigām vienoties par sarunu ietvaru un noturēt starpvaldību konferenci," uzsvēra Siliņa.

Tāpat Latvijas uzmanības centrā ir efektīva ES sankciju ieviešana un izvairīšanās no sankciju apiešanas.

Ukrainas premjerministrs savā uzrunā pateicās valdības vadītājai par "ielūgumu un silto viesmīlību", kā arī pateicās Latvijas tautai par tās nelokāmo solidaritāti. Ukrainas premjerministrs sacīja, ka Latvija dara "visu iespējamo un neiespējamo", lai atbalstītu Ukrainu, uzskaitot dažādos veidus un formātus, kā Latvija līdz šim ir atbalstījusi Ukrainu.

Šmihaļs apstiprināja, ka Latvijā ražotie droni ir augstā kvalitātē un Ukrainas bruņotie spēki ir ļoti pateicīgi par šo produkciju. Šmihaļs paredz, ka šī gada laikā abām pusēm izdosies panākt konkrētību jautājumā par kopīgu dronu ražošanu.

Taujāts par iespējamo ASV atbalsta mazināšanos gadījumā, ja gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Donalds Tramps, Šmihaļs sacīja, ka Ukraina cienīs ASV sabiedrības lēmumu. Vienlaikus Ukraina cer uz ASV atbalstu un turpinās strādāt ar ASV valdību pēc nākamajām vēlēšanām.