Valsts kontroles veiktajā revīzijā par bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) speciālajiem avioreisiem ir saskatāma sistemātiska visatļautība un melošana, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda opozīcijas deputāti.
Valsts kontroles pārstāvji komisijas sēdē iepazīstināja deputātus ar izšķērdēto līdzekļu apjomu, aprēķina gaitu, būtiskākajiem revīzijas secinājumiem, kā arī izvirzītajiem ieteikumiem Valsts kancelejai.
Deputāts Andris Kulbergs (AS) sacīja, ka Valsts kontroles revīzija pierāda, ka pārkāpumi ir veikti sistemātiski, un, ja nebūtu sākusies izmeklēšana, tie turpinātos arī pašreizējās Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) praksē. Kulbergs pauda sašutumu, ka Kariņa komandējumos ir izmaksāta piemaksa pie dienas naudas, kas, viņaprāt, ir uzskatāma par sevis un kolēģu papildu prēmēšanu.
Deputāte Linda Matisone (LRA) pateicās Valsts kontrolei par darbu un pauda pārliecību, ka nauda ir izšķērdēta "slēpjot un melojot". Viņasprāt, ir melots par avioreisu steidzamību, kā arī par to, ka nav bijušas citas lidojumu alternatīvas. Matisone uzskata, ka "vainīgajiem ir jāatmaksā izšķērdētie līdzekļi valsts budžetā".
Savukārt deputāts Jānis Vitenbergs (NA) teica, ka būtu nepieciešams vērtēt padziļinātāk arī katra komandējuma pamatotību, kas, iespējams, uzrādītu "vēl šokējošāku ainu, jo ir lidojumi, kad ir braukts vienkārši pakaļ diplomam vai vimpelim, ņemot līdzi fotogrāfu".
Vitenbergs pievienojās kolēģiem, sakot, ka, viņaprāt, naudas izšķērdēšana ir mērķtiecīgi slēpta.
Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte deputātiem sacīja, ka Valsts kancelejai ir būtiski atšķirīgs redzējums, kā ir tulkojamas tiesību normas. Ministru prezidenta komandējumi ar līgumreisiem Valsts kancelejas ieskatā ir likumīgi, jo Ministru kabineta (MK) noteikumi paredz iespēju izmantot līgumreisus. Arī Finanšu ministrija Valsts kancelejai iepriekš apstiprinājusi, ka līgumreisi ir pielīdzināmi biznesa klasei. Turklāt MK kārtības rullis skaidrots, ka, ja rodas neskaidrības par to, kā piemērot MK normu, tad skaidrojumu ir tiesīgs sniegt vienīgi tiesību akta iesniedzējs, proti, FM un finanšu ministrs. Gailīte uzsvēra, ka līdz šim arī Valsts kontroles regulārās revīzijas ir noslēgušās bez iebildumiem.
Papildus tam Valsts kancelejas ieskatā ir jāvērtē ne tikai finanšu aspekti, bet arī komandējumu efektivitāte, saturiskais nozīmīgums un izmantošanas apstākļi. Primārais iemesls, kāpēc Ministru prezidents izmanto speciālos avioreisus, ir efektīva darba laika izmantošana, un tas nav savienojams ar ilgstošu gaidīšanu viesnīcās un lidostās. Šajā kontekstā esot jāņem vērā arī valsts amatpersonas drošības aspekti. Valsts kancelejas vērtējumā revīzijas secinājumi nav pilnvērtīgi, jo nav vērtēta lidojumu nozīmība un sasniegtie mērķi.
Vienlaikus Gailīte piekrita Valsts kontrolei tajā, ka komandējumu un iepirkumu organizēšanas kārtībā ir savi trūkumi, taču jau šobrīd ir sākts darbs pie tā, lai procedūras sakārtotu. "No savas puses apņemamies strādāt un ieviest visus Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītos ieteikumus," teica Gailīte.
Pie koalīcijas piederošās partijas "Progresīvie" deputāte Skaidrīte Ābrama sēdes laikā pauda pārsteigumu, ka Valsts kanceleja ir saskaņojusi lielas summas bez skaidras procedūras, tostarp iekļaujot tajās komandējumu dienas naudu piemaksas un reprezentācijas izdevumus. "Tā nav normāla situācija, tā nenotiek visās valsts pārvaldes iestādēs, un man ir nepatīkami to dzirdēt," teica Ābrama.
Deputāte uzskata, ka būtu jāatsakās no dienas naudas piemaksām un reprezentācijas izdevumiem.
Komisijas deputāti apstiprināja divus termiņus - 2024.gada 1.septembris un 2025.gada 1.marts, - kad Valsts kontrolei būs jāziņo komisijā par to, kā Valsts kancelejai sokas ar tās sniegto ieteikumu par komandējumu un speciālo lidojumu organizēšanu ieviešanu.
LETA jau vēstīja, ka nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi VK.
VK uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc VK aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.
"Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums," vērtē VK un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.
Kā norāda VK, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Citskovskis.
Savukārt Valsts kanceleja uzskata, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) šodien izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, aģentūru LETA informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.
Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.
