Video Kriminālprocesā vērtēs iespējas atgūt Kariņa speciālajos lidojumos iztērēto naudu

Foto: Konstantin Sednev

Šonedēļ beidzot publicēts ilgi rakstītais un pēc iesaistīto personu sūdzībām vēl papildinātais Valsts kontroles ziņojums par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos. Pārsūdzēt ziņojumu gribēja ne vien Valsts kanceleja, kuras direktors Jānis Citskovskis šonedēļ tika atstādināts no amata uz dienesta pārbaudes laiku, bet arī bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) biroja vadītāji.

Arī pats Kariņš bija vērsies Valsts kontrolē ar iesniegumu un nāca uz iestādi skaidrot savu viedokli par čarterreisiem. Valsts kontrole par nelikumīgi iztērētiem lidojumos atzinusi 222 tūkstošus, bet par neekonomiski – vēl 324 tūkstošus eiro. Tas, vai šīs summas nemainīsies un no kurām personām tās būtu jāpiedzen, tagad būs atkarīgs no KNAB un prokuratūras izmeklēšanas kriminālprocesā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

2022.gada martā Krišjānis Kariņš devās uz neformālo Eiropas Savienības valstu līderu sanāksmi Parīzē – abos virzienos ar speciālo reisu. Valsts kontrole aprēķinājusi, ka izvēloties negaidīt vizītes dienās pieejamos regulāros komerclidojumus – divas stundas un 16 minūtes turpceļā un 10 minūtes atpakaļceļā – papildus izlietoti 34,5 tūkstoši eiro.

Tātad aptuveni 11,5 tūkstoši par vienu Kariņa un komandas ieekonomēto stundu.

Šī ir tikai viena no epizodēm Valsts kontroles revīzijas atzinumā par bijušā premjera speciālajiem lidojumiem, sauktiem arī par čarteriem jeb līgumreisiem. Valsts kontroles iegūtā informācijā liecina, ka lemšanā par lidojumiem faktiski bija iesaistīts gan bijušais Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Tomēr konkrētus atbildīgos ar revīzijas metodēm konstatēt nebija iespējams, jo Valsts kontrole saņēma pretrunīgu informāciju.

No kurām personām šis nelikumīgi vai neekonomiski iztērētais vismaz pusmiljons eiro būtu piedzenams, nu jāvērtē tiesībsargājošajām iestādēm, izriet no valsts kontroliera Edgara Korčagina teiktā: “Pirms pieciem aptuveni gadiem Valsts kontrolei Saeima deva jaunas pilnvaras gadījumos, kad amatpersonas rīcībā ar publiskām finansēm ir pieļāvušas prettiesisku rīcību un gadījumā, ja pašas šīs iestādes nesteidzas līdzekļus atgūt, tad Valsts kontrole var iestāties šo institūciju vietā. Un Valsts kontrole to arī dara. Mums ir vairāki desmiti aktīvu lietu, desmitos tūkstošu mērāmi atgūti valsts budžetā naudas līdzekļi. Šajā gadījumā likums mums arī skaidri saka – ja ir ierosināts kriminālprocess, tad tālāk ar šo piedziņas jautājumu nodarbojas tiesību aizsardzības iestādes, un Valsts kontrole šeit vairs ar šo jautājumu nestrādā.”

Prokuratūra jau mēnesi pirms Valsts kontroles atzinuma publiskošanas bija sākusi kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā.

Tās skatījumā šobrīd nepastāv likumīgs pamats apmaksāt gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus no budžeta. Gan prokuratūra, gan Valsts kontrole atsaucas uz normu, ka komandējuma transporta izdevumus visos transporta veidos atlīdzina ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem. Lai gan Valsts kanceleja klāstīja, ka “biznesa klasei pielīdzinātā klase” ir gaisa transporta līgumreiss, prokuratūra šādu skaidrojumu noraida, jo tās ieskatā čartera lidojums ir luksusa klases pakalpojums.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns neizslēdz arī citu Krimināllikuma pantu parādīšanos lietā: “Par to, vai ir papildu kvalifikācija nepieciešama, diemžēl šodien vēl bija par agru, lai izdarītu tādus secinājumus. Bet izskatās, ka varētu būt un ka arī būs arī citi krimināllikumā paredzēti noziedzīgi nodarījumi. (..) Kā šodien norādīja, gan ar grāmatvedības apriti, gan ar dienesta pienākumu pildīšanu.”

Stukāns apstiprina, ka šobrīd kriminālprocesā vēl nevienai personai nav tiesību uz aizstāvību, taču pauž pārliecību, ka lietas izmeklēšana neieilgs: “Mums ir jānopratina tur vairākas personas, un es tuvākajā laikā, satiekot KNAB vadītāju, pajautāšu un lūgšu, lai viņš nodrošina tiešām pietiekamu izmeklētāju un operatīvo darbinieku resursu, lai arī šeit sabiedrībai parādītu, ka mēs esam spējīgi saprātīgā laikā izmeklēt lietu. (..) Gads – tas ir ļoti daudz!

Es teiktu, mēs runājam par mēnešiem, bet nekādā gadījumā ne gads.”

Pats Kariņš šonedēļ turpināja līdz šim ierasto praksi – no komentāriem par to, cik pamatota bija speciālo lidojumu izmantošana, izvairīties, tā vietā uzsverot, cik svarīgs bijis braucienu saturs. Savu atbildību iespējamos likumpārkāpumos viņš arī nesaskatot. Valsts kontroles atzinumā publicēti fragmenti no Kariņa martā iestādei iesniegtas vēstules, kurā viņš norādīja šādus speciālo lidojumu izmantošanas apsvērumus: “Plānojot Ministru prezidenta dienas kārtību, tika ņemtas vērā primāri valsts ārpolitiskās, ārējās drošības un ārējās ekonomiskās intereses, ģeopolitiskā situācija... (..) Tāpat tika ņemta vērā Ministru prezidenta veselība, tiesības uz atpūtas laiku, kā arī laiks, kas nepieciešams fiziskās un psihoemocionālās labklājības atjaunošanai, lai kvalitatīvi pildītu savus pienākumus. Visu šo faktoru ietekmē veidojās Ministru prezidenta darba kārtība pa dienām, stundām un minūtēm, kas gandrīz vienmēr būtiski pārsniedza normālā darba laika ietvaru, bija tik intensīva, ka bieži bija jāatsakās arī no atpūtas laika. (..)”

Kariņš šonedēļ beidza pildīt ārlietu ministra pienākumus, taču vismaz pagaidām vēl neatgriezās Saeimā kā deputāts. Izmaiņas šonedēļ skārušas arī citus Valsts kontroles ziņojumā pieminētos. Paralēli kriminālprocesam notiek arī premjeres Evikas Siliņas (JV) ierosinātā dienesta pārbaude par līgumreisu izmantošanas tiesiskumu, un uz tās laiku no amata pienākumu pildīšanas revīzijas publiskošanas dienā tika atstādināts Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Lai gan rīkojumus par speciālo lidojumu apmaksāšanu parakstīja viņš, ierēdnis apgalvo, ka lēmumus par specreisu izmantošanu pieņēma Kariņš kopā ar savu biroju. Valsts kancelejai neesot bijis pamata aizdomām, ka izmaksas varētu būt nepamatotas vai pat nelikumīgas. “Ministru prezidents izdara šos apsvērumus un pieņem lēmumu. Argumentācija man netiek iesniegta. Valsts kanceleja saņem rēķinu vai no [premjera biroja bijušā vadītāja Jāņa] Patmalnieka kunga tika saņemti iesniegumi: pieņemts šāds – izmantosim šādu reisu. Bez detalizētākiem paskaidrojumiem. Tātad augstāka amatpersona ir pieņēmusi lēmumu, un mums nav pamata apšaubīt, ka Ministru prezidents ir pieņēmis tiesiski lēmumu,” apgalvo Citskovskis.

Viņa minētais Patmalnieks (JV), kurš agrāk bija Kariņa biroja vadītājs, pēc ievēlēšanas Saeimā kļuva par viņa parlamentāro sekretāru, vēlāk šo amatu turpināja pildīt arī premjeres Siliņas birojā, bet pirms nedēļas no amata aizgāja. Viņš “de facto” apstiprina, ka lēmumus par to, kā tiks lidots, pieņēma Kariņš, taču apgalvo, ka Valsts kanceleja esot Covid-19 pandēmijas pirmsākumos veikusi likumu analīzi un premjera birojam paudusi, ka speciālo lidojumu izmantošana esot likumīga. Turklāt Valsts kancelejai arī bijušas iespējas nemaksāt par pakalpojumiem, ja tai kādreiz rastos aizdomas, ka lidojumu izvēle bijusi nepamatota.

Patmalnieks apgalvo, ka premjera birojā vienmēr tikusi vērtēta iespēja izmantot arī komercreisus, taču šis izvērtējums nekur neesot piefiksēts. “Tas bija politiskais risks, ko tajā laikā premjers uzņēmās, lai veiktu savas funkcijas, jo bija skaidri zināms, ka šādi jautājumi būs. (..) Un ka būs politiski jautājumi par to, kādā veidā premjers izmanto savu laiku un izmanto speciālos reisus. Taču tas, ko mēs neprognozējām, bija, ka tas ir saistīts vai varētu tikt saistīts ar likumīgu līdzekļu izmantošanu un par to, ka valsts kancelejā acīmredzot arī nepilnības grāmatvedības uzskaitē par šo jautājumu.”

Gan Patmalnieks, gan viņa pēctece Kariņa biroja vadītāja amatā Ieva Zīberga bija pārsūdzējuši Valsts kontroles ziņojumu un tika uzklausīti Valsts kontroles padomes sēdē. Zīberga, kas tagad vada Siliņas biroju, bija līdzi Kariņam arī viņa pēdējā komandējumā premjera amatā ar speciālo lidojumu.

2023.gada jūlija vidū Briselē notika Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstu samits – lidojumos uz turieni un atpakaļ Valsts kontrole par nelikumīgi izmantotiem uzskata 42 tūkstošus eiro. Pirmās dienas rītā no Rīgas uz Briseli devās “airBaltic” reiss – tomēr, kā skaidroja Valsts kanceleja,

lidojums pusastoņos no rīta būtu “nesamērīgi agrs”, jo samita sākums bija četros pēcpusdienā.

Samita otrajā dienā uz parasto Rīgas reisu delegācija nevarētu paspēt. Taču palikšanu pa nakti Briselē un lidojumu nākamajā rītā premjera komanda pat neapsvēra. Jāpiebilst, ka ar svarīgām darba darīšanām Kariņa steiga, visticamāk, nebija saistīta, jo dienu pēc samita sākās viņa atvaļinājums.

Premjere Siliņa, kura līdz 2022.gada rudenim bija Kariņa parlamentārā sekretāre, viņam līdzi specreisos devusies nebija, taču pērn oktobrī jau kā premjere paguva vienu reizi šādā veidā atlidot no Eiropadomes. Valsts kontrole šai lidojumā no Briseles par neekonomiski izlietotiem uzskata 19 tūkstošus eiro. Tomēr Siliņa par vēl kādām izmaiņām savā birojā, kurā vairāki darbinieki ir mantoti no Kariņa laikiem, šobrīd nerunā: “Es esmu rīkojusies atbilstoši tam, ko man ir lūgusi ģenerālprokuratūra, esmu ierosinājusi šo disciplināro pārbaudi, esmu uzdevusi arī sakārtot normatīvos aktus. Es neesmu izmeklēšanas iestāde, es varu rīkoties atbilstoši tam, ko šobrīd norāda normatīvi. Un esmu arī aicinājusi izvērtēt visu amatpersonu – vēlreiz norādu – atbildību.”

Aktuālais šodien
Svarīgākais