Video "Sākumā likās cilvēks kā cilvēks." Raidījums atklāj jaunas detaļas par slepkavu Leonu Rusiņu (7)

"Sākumā likās cilvēks kā cilvēks." Raidījums atklāj jaunas detaļas par slepkavu Leonu Rusiņu.
"Sākumā likās cilvēks kā cilvēks." Raidījums atklāj jaunas detaļas par slepkavu Leonu Rusiņu. Foto: Ekrānuzņēmums no LTV sižeta

Šonedēļ aprit gads kopš 16. aprīļa dienas, kad uz vientuļā lauka ceļa Leons Rusiņš sešus gadus veca zēna acu priekšā nogalināja viņa mammu Ivetu. Šī gada laikā darbu zaudējuši vai amatā rotēti vairāki lietā iesaistītie policisti un prokurori, bet tie, kurus Rusiņš vajāja un terorizēja, turpina dzīvot bailēs, jo viņa draudi bija metodiski, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aculiecinieks". 

Pie mājas Jēkabpilī, kurā dzīvoja nogalinātā Iveta ar mammu un abiem dēliem, Latvijas Televīzija satikās ar Ilzi (vārds mainīts), kura tagad audzina Ivetas un Rusiņa dēlu. Viņas vīrs un Iveta ir radinieki.

Pēc Ivetas šķiršanās no Rusiņa arī Ilze piedzīvoja Rusiņa draudus un uzbrukumus.

"Sākumā, kad mēs iepazināmies ar viņu, viņš likās cilvēks kā cilvēks, jo mēs jau nezinājām viņa īsto dabu. Kamēr viņš bija kā draugs Ivetai, viss bija normāli. Mēs arī sākumā pat nedomājām, ka viņam kaut kas nav kārtībā. Viņi iepazinās benzīntankā Jēkabpilī. Viņš kā tālbraucējs visu laiku piebrauca kafiju paņemt. Un tad tā pamazām pieteicās pavadīt uz mājām," stāsta Ilze.

Rusiņš mainījies brīdī, kad Iveta nolēma šķirties, stāsta Ilze.

"Viņa teica, ka grib šķirties, gribēja dzīvot atsevišķi. Teica, ka apnikusi dzīve ar viņu, vairs nespēj. Viņš saka – ja tev apnika dzīvot, tad ej uz Daugavu slīcināties. Un aiz matiem rāva Ivetu upē iekšā, viņa muka projām. Labi, ka pa to ceļu brauca cilvēki, viņa nostopēja to mašīnu un izglābās."

Ilze atminas, ka Rusiņš vajājis visus, kas bija saistīti ar Ivetu vai par kuriem viņam likās, ka viņi sievieti atbalsta. Ilzes ģimene Ivetai bijusi sevišķi tuva, tāpēc Rusiņa terors bijis sevišķi smags. Vīrietis viņas mobilā tālruņa numuru izvietoja iepazīšanās portālos un intīmu pakalpojumu lapās. Ilze pat gribējusi mainīt tālruņa numuru, bet tomēr to neizdarīja. 

Tāpat agresors regulāri naktīs braucis gar viņu lauku īpašumu vai skaļi uzvedās zem dzīvokļa logiem. Savukārt Ivetas dzīvokļa logus Rusiņš regulāri aizķēpājis ar krāsu, izbēris uz soliņa salauztās dēla rotaļlietas un dauzījies pie logiem. 

Rusiņš biedējis daudzus, tostarp advokāti Annu Nori, kura palīdzēja Ivetai, rakstīja iesniegumus un gāja uz tiesu. Advokātei Rusiņš personīgi nedraudēja, bet viņu apsaukāja. 

Nori pārsteidzis atbalsts, ko Rusiņš saņēma, – nozieguma pastrādāšanas gaitā viņam bijuši palīgi, tostarp sētniece un darba devējs. 

"Sētniece slaucīja mašīnu – sniegu, lietu, lai tā kamera var uzfilmēt katru Ivetas soli, kad viņa iziet, kur viņa dodas. Viņš to savu mašīnu turēja tieši pretī dzīvoklim, un tur arī bija uzstādīta šī kamera novērošanai. Bet nu kādam taču jau uzsnieg sniegs vai lietus līst, taču šī mašīna ir jānotīra, un tad sētniece pakalpīgi to darīja. Protams, nevaru pateikt, cik daudz tā sieviete zināja, bet nu par šiem Rusiņa izgājieniem, man liekas, šai pilsētā jau vairāk vai mazāk cilvēki zināja."

Nore uzsver, ka atbalsta dēļ Rusiņš vēl varētu būt dzīvs un slēpties ārzemēs. Tāpat viņš joprojām varētu saņemt palīdzību, uzsver advokāte. 

Ilze atminas, ka Rusiņš Ivetu vaktējis uz katra soļa. Viņš viņu visur gaidīja – gan pie bērnudārza, tepat uz šiem soliņiem, uz katra soļa viņš viņu vaktēja un gaidīja pieturās. Viņš pat uz Rīgu brauca. Iveta brauca ar autobusu, viņš brauca līdzi pie katras pieturas, kur piestāja autobuss, viņš pamāja viņai visu laiku."

Gan Ilze, gan advokāte nesaprot, kādēļ Iveta liktenīgajā dienā pameta Jēkabpili un devās uz attālajiem kapiem. 

Ilze pieļauj arī policijas versiju, ka Rusiņš izdarījis pašnāvību. 

"Man rakstīja, ka pats arī sev izdarīs pāri, lai tiktos ar Ivetu tur augšā. Tā viņš solījās, es viņam vaicāju, vai tu gribi tādu pašu likteni kā tavam brālim, jo brālis kādreiz arī kaut ko tur bija izdarījis. Viņš ārzemēs sēdējis cietumā, iznācis ārā un upē noslīcinājies."

Lai gan oficiāli Rusiņam nekas nepiederēja un viņš nekur nebija atrodams, ar citu palīdzību viņš dzīvoja salīdzinoši normālu dzīvi. 

"Viņam bija arī bankas karte, uz viņa tā brīža sievietes vārda uztaisīta. Kā es to zinu? Jo tā bankas karte atnāca uz manu dzīvokli, viņš tā bija to piereģistrējis, atbrauca pakaļ. Kad viss vēl bija normāli. Pēc Ivetas viņam bija cita sieviete, kas palīdzēja, tur tā naudiņa skaitījās. Un, protams, tas darba devējs viņam maksāja. Gribas jau, lai ātrāk atrod viņu, un man pašai miers būs. Jo galvā tas ir visu laiku," stāsta Ilze.

Ivetas jaunākais dēls tagad par mammu sauc Ilzi, bet savas mammas Ivetas kapu nevienam citam apkopt neļauj.

Plašāk skaties televīzijas kanāla LTV raidījuma "Aculiecinieka" sižetā! 

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu