Britu admirālis apsola vairāk tāla darbības rādiusa raķešu triecienu Krievijas teritorijā (9)

Palielinoties Ukrainas spējai cīnīties lielos attālumos, .. tās spēja veikt operācijas [ienaidnieka] līnijās kļūs par [arvien acīmredzamāku] šā kara iezīmi,

sacīja Radakins.

Kopš šā gada sākuma Ukraina ir sākusi organizēt bezpilota lidaparātu uzlidojumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un naftas glabātavām un pat uzbrukusi bezpilota lidaparātu rūpnīcai Tatarstānā, kas atrodas 1300 kilometru no tās robežām. Savukārt aprīļa vidū Ukrainas armija uzbruka ar ASV ATACMS raķetēm militārajam lidlaukam Krimā un Krievijas armijas pozīcijām pie Berdjanskas. ASV prezidents Džo Baidens nolēma slepeni piegādāt šīs raķetes Kijivai vēl pirms likuma par militāro palīdzību Ukrainai par 60,8 miljardiem ASV dolāru pieņemšanas, ko viņš parakstīja trešdien.

Jaunās palīdzības paketes ietvaros Ukraina saņems papildu ATACMS raķetes, kas var trāpīt līdz pat 300 kilometru attālumā.

Tikmēr Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts, kas dalījās ar Ukrainu ar tālās darbības rādiusa ieročiem: pagājušajā gadā tika piegādātas raķetes “Storm Shadow”. Pēc tam Francija piegādāja Ukrainai līdzīgas raķetes SCALP. Šā gada aprīlī Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks paziņoja par palīdzības paketi vēl 500 miljonu mārciņu vērtībā, kas ietvers arī raķetes “Storm Shadow”.

Jaunie Rietumu ieroči ļaus Ukrainai “daudz spēcīgāk ietekmēt kara gaitu”, teica Radakins. Viņš arī aicināja nepārspīlēt pašreizējās grūtības konfrontācijā ar Krievijas spēkiem.

Tie, kas sniedz drūmus pašreizējās situācijas vērtējumus, nepamana ilgtermiņa tendences, kas veidojas par labu Kijivai. Tās ietver tos pašus tālās darbības uzbrukumus, kuros Ukraina gūst arvien lielākus panākumus, jaunus militārās palīdzības komplektus no ASV un Eiropas, kā arī Maskavas “pilnīgu neveiksmi”, mēģinot neļaut Ukrainai izveidot graudu eksportu pa Melnās jūras ceļiem.

Tiek uzskatīts, ka Radakins ir ievērojami veicinājis Ukrainas centienus atgūt kontroli pār Melno jūru. Kā ziņoja britu plašsaziņas līdzekļi, viņš esot aktīvi palīdzējis Ukrainas armijai organizēt operācijas pret Krievijas Melnās jūras floti, kas jūras bezpilota lidaparātu uzbrukumu un raķešu triecienu dēļ ir zaudējusi aptuveni 30% kuģu. Rezultātā Krievijas flote ir spiesta slēpties Sevastopoles un Novorosijskas līčos un nespēj traucēt lauksaimniecības un citu produktu eksportu, ko Ukrainai izdevies atjaunot kopš 2023. gada rudens.

Turklāt Radakins aktīvi sadarbojas ar Ukrainas armiju un ir darbojies kā nozīmīgs starpnieks starp Kijivu un ASV militārajiem spēkiem. Admirālim bija paredzēts atstāt amatu 2023. gada novembrī, taču Sunaks lūdza viņu palikt amatā, ņemot vērā viņa lomu Ukrainas spēku operāciju īstenošanā.

Sarunā ar FT Radakins atzina, ka Ukrainas bruņotie spēki pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskārušies ar “grūtībām” cīņā pret Krievijas armiju, jo trūkst munīcijas un ieroču. Tomēr mums ir jāpārstāj “godināt Krieviju” un apgalvot, ka tā “kaut kādā veidā ir ieguvusi ievērojamas priekšrocības”, viņš teica. Īstermiņa skatījumā netiek ņemts vērā, kā situācija var attīstīties nākamo pāris gadu laikā, atkārtoja admirālis.

Jaunā ASV palīdzības pakete ļaus Ukrainai stabilizēt situāciju frontē tikai šogad, atzīst amatpersonas un militārie analītiķi. Ar tās sniegtajām ieroču piegādēm nepietiks, lai atgūtu okupētās teritorijas, lai gan tās samazina iespējas Krievijas armijai izlauzties cauri Ukrainas aizsardzībai, sacīja Kārnegija Starptautiskā miera fonda vecākais pētnieks Maikls Kofmans.

Radakins apgalvo, ka nav vajadzības žēloties, ka nav kāda “krāšņa plāna”, kurā būtu precīzi izklāstīts, kā Ukraina nonāks pie uzvaras karā:

“Mums nevajadzētu gaidīt, ka kāds publiski pateiks: “Šeit ir plāns, un notiks tas un tas. [Daži Ukrainas pieejas aspekti] būs slēpti, citus diktēs taktiskās vai operatīvās priekšrocības, bet vēl citi būs atkarīgi no fundamentālākiem aspektiem. [Daži faktori] nākamgad izpaudīsies spēcīgāk nekā šogad, bet ļaus Ukrainai ietekmēt militāro operāciju gaitu daudz spēcīgāk nekā līdz šim”.”