Topošā farmaceite Danute Stivriņa: Studējiet farmāciju – darbs vienmēr būs

Kā nonācāt pie domas, ka jāstudē tieši farmācija? Bērnībā jums noteikti patika spēlēties ar tukšām zāļu pudelītēm…

Godīgi sakot – nē. Šķiet, būšu pirmā savā dzimtā, kura izvēlējusies šo profesiju, jo nezinu nevienu cilvēku savā radu lokā, kurš būtu strādājis farmācijā vai medicīnā. Domājot par profesijas izvēli, man bija vairāki varianti – jurisprudence, kosmetoloģija. Interesējos par to, kā var saglabāt savu ārējo skaistumu, bet arvien biežāk aizdomājos, ka profesionālam kosmetologam būtu vērtīgi zināt arī par pareizu medikamentu lietošanu un to ietekmi uz ādu. Tā pamazām izkristalizējās farmācija – no domas par ārējo skaistumu – uz domu par veselību. Šobrīd farmācija mani ir tā aizrāvusi, ka kosmetoloģija uz tās fona nobāl, kļūst otršķirīga, un ļoti šaubos, ka tai pievērsīšos.

Pastāstiet, ko šodien īsti nozīmē studēt farmāciju? Ar ko jārēķinās?

Studijas nav vieglas – būs intensīvi un daudz jāmācās. Un vēl – ir ļoti, ļoti jāvēlas izprast farmācijas būtība. Ja šīs vēlmes nav, tad nebūs arī draiva, apņēmības mācīties, nebūs rezultātu. Katrs nākamais kurss paģērē priekšzināšanas priekšmetos, ko esi studējis pirms tam. Jābūt labam pamatam arī vidusskolas eksaktajos mācību priekšmetos. Es pati tikai 12. klases beigās pieņēmu lēmumu studēt farmāciju, un, ja godīgi, tas ir mazliet par vēlu, lai pieslēgtos intensīvākai ķīmijas apguvei. Tomēr ar uzcītību, neatlaidību un ticību saviem spēkiem līdz šim viss ir izdevies. Protams, daudzi neiztur, padodas. Ja pirmajā gadā kursā bijām 32, šobrīd esam palikuši vien 16 cīnītāji. Daudzi padevās ķīmijas un farmakoloģijas dēļ – tie nav viegli priekšmeti. Ir jāmācās par toksicitāti, par zāļu kvalitāti un citi mācību priekšmeti, kas prasa labas priekšzināšanas arī citos kursos. Neskatoties uz visu, farmācija ir kļuvusi par manu sirdslietu.

Jūsu kolēģi minēja, ka bakalaura darbam izvēlējāties ļoti interesantu tēmu un darbu aizstāvējāt, saņemot 10 baļļu vērtējumu.

Mana bakalaura darba tēma bija „UV staros cietējošo pārklājumu fotoiniciatoru kvalitātes kontrole, izmantojot spektraskopijas metodi”. Fotoiniciatori ir savienojumi, ko izmanto gan medicīnā, gan farmācijā. Tie vajadzīgi, lai UV staru ietekmē cietēšanas process notiktu efektīvi, lai veidotos vienmērīgs un kvalitatīvs pārklājums. Šīs fotoiniciatoru īpašības izmanto gan medicīnā (zobārstniecībā), gan zāļu piegādes sistēmās, bioloģiskajā attēlveidošanā un arī skaistumkopšanā – manikīra meistari, strādājot ar nagu lakām, kas UV staru ietekmē sacietē. Savā darbā pētīju fotoiniciatoru kvalitāti, kas ir nagu laku sastāvā, ierosinot fotoķīmiskas reakcijas, kas vēlāk tika analizētas ar spektraskopijas metodēm. Secināju, ka fotoiniciatoriem, ko pētīju, var uzticēties – tie nenodarīja tiešu bojājumu naga plātnei un apliecināja augstu kvalitāti, parādīja atbilstību nepieciešamajai specifikācijai. Pētījums apliecināja, ka šīs spektroskopiskās metodes var precīzi regulēt fotoiniciatoru UV starojumā cietināmos pārklājumos.

Vai farmācijas studijas ir ietekmējušas jūsu personīgos dzīvesveida paradumus?

Noteikti – šobrīd slavinu veselīgu dzīvesveidu. Ģimene un draugi no manis regulāri dzird – lūdzu, lietojiet vairāk šķidruma, ēdiet augļus, uzņemiet C vitamīnu, izvēlieties pilnvērtīgu uzturu. /smejas/ Kopš studēju farmāciju, ļoti ieklausos savā ķermenī. Ja man kādreiz sāpēja galva, bez domāšanas iedzēru pretsāpju zāles, bet šobrīd cenšos analizēt, kas manam ķermenim nepieciešams, lai tas justos labāk. Reizēm izrādās, ka galva sāp, jo diena bijusi tik saspringta, ka neesmu izdzērusi pat glāzi ūdens. Ne vienmēr medikamenti ir nepieciešami, ja vien cilvēks pazīst savu ķermeni, dzird, ko tas cenšas pateikt priekšā. Farmaceita profesijā patiešām būtiska loma ir preventīvām rūpēm par veselību.

Zināms, ka farmaceitu arvien trūkst, vajadzētu, lai šīs profesijas pārstāvju ir vairāk, bet kā motivēt jauniešus izvēlēties šo jomu?

Manuprāt, iemesls tam, kādēļ nav daudz jauniešu, kuri izvēlētos studēt farmāciju, ir tas, ka farmaceita darbs nav guvis prestižu sabiedrībā. To esmu novērojusi savā praksē, strādājot aptiekā par konsultanti – joprojām pietiekami daudzi cilvēki nemaz nenojauš un neaizdomājas, ka aptiekā strādājošs farmaceits ir patiešām zinošs veselības aprūpes speciālists. Nav patīkami dzirdēt sevi uzrunājam par pārdevēju. Farmaceitam aiz muguras ir vismaz pieci gadi, kas ziedoti atbilstošas izglītības iegūšanai, jābūt īpašām zināšanām par farmaceitisko aprūpi. Es noteikti ieteiktu studēt farmāciju – interesanta, dinamiska joma un pieprasīta profesija – farmaceits bez darba nekad nepaliks!

Galvenais – skolā labi mācīties ķīmiju!

Un bioloģiju. Abiem šiem mācību priekšmetiem jau skolas laikā vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, lai students farmācijas studiju pirmajos gados justos drošāk.

Ko lietas labā varētu darīt jau praktizējošs farmaceits, lai celtu savas profesijas prestižu?

Pirmkārt, nepieļaut situāciju, ka klienti farmaceitā saskata tikai zāļu izsniedzēju. Tātad – jāsaglabā kompetence, arī lietišķa valoda. Svarīgi koncentrēties uz cilvēka vēlmēm un problēmām, lai piedāvātu to, kas vislabāk atbilst viņa vajadzībām šajā brīdī.

Nesen izskanēja ziņa par D vitamīna pārdozēšanas gadījumu bērniem. Vai aptiekā jutāt, ka tas ietekmēja pircēju paradumus?

Pēc šīs informācijas izskanēšanas izteikti bija jūtams, ka kādu laiku cilvēki aptiekā nepirka un pat vispār neinteresējās par D vitamīna lietošanu, lai gan šis vienmēr bijis ļoti pieprasīts produkts. Skaidrs, ka, dzīvojot šeit, Latvijā, D vitamīns katram ir jāuzņem, bet svarīgi lietot uztura bagātinātājus saskaņā ar ražotāja instrukciju. Diemžēl arī no klientiem dzirdu, ka par uztura bagātinātāju lietošanu viņi stāsta apmēram tā: „ai, es vienu šļuku paņemu sev, otru iedodu bērnam”. Bet tā uz savu galvu nekādā gadījumā nedrīkst! Tāpat nedrīkst improvizēt un lietot „kaut ko imunitātei”. Vispirms ir saruna ar ārstu, tad ideālā gadījumā laboratoriskie izmeklējumi, analīzes un tad konsultācija ar farmaceitu. Arī vitamīni un uztura bagātinātāji ir vielas, ko iespējams pārdozēt, nepareizi lietoti, tie var izraisīt blaknes un intoksikāciju.

Kāds ir jautājums Nr.1, ko aptiekā pircēji visbiežāk jautā par uztura bagātinātājiem?

Tipisks jautājums – kādu uztura bagātinātāja formu izvēlēties, lai preparāts labāk uzsūktos? Šobrīd ir liela interese par magniju. Cilvēki daudz lasa, interesējas, nāk un jautā konkrēti jau pēc bisglicināta magnija, jo zina, ka tas uzsūcas daudz labāk nekā magnija oksīds.

Ja jums būtu jāiztēlojas sava karjera pēc desmit gadiem – kā šajā ainā sevi redzat?

Neslēpšu – esmu ļoti ambicioza. Jā, arī nākotnē vēlos strādāt aptiekā, bet noteikti kāpt pa karjeras kāpnēm, kļūt par aptiekas vadītāju. Skatos, cik prasmīgi strādā mana vadītāja aptiekā sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane, un vēlos viņai līdzināties. Taču mani interesē arī pētniecības joma farmācijā, patīk izmēģināt jaunas lietas, jo zinu, ka jaunu zināšanu apgūšana vienmēr atver vēl kādas durvis un iespējas.

Jau šobrīd visās dzīves jomās strauji ienāk tehnoloģijas, mākslīgais intelekts daudzās profesijās kļuvis par iespējamu konkurentu. Kā jums šķiet, vai vēl pēc 100 gadiem farmaceitam aptiekā būs būtiska loma?

Ir valstis tepat Eiropā, kur aptiekās jau šobrīd ir automatizēta zāļu izsniegšana un to dara mašīna. Ļoti ceru, ka farmaceits kā profesija neizzudīs arī pēc 100 gadiem, jo cilvēciskajam faktoram vienmēr bijusi liela vērtība. Labu un individualizētu farmaceitisko aprūpi nekad neviens robots vai mašīna nespēs nodrošināt tik kvalitatīvi kā zinošs farmaceits, kurš var pastāstīt, kā pareizi zāles lietot, izskaidrot, kāda varētu būt medikamentu mijiedarbība. Turklāt šobrīd arvien vairāk un vairāk tiek runāts par to, kā uzlabot farmaceitisko aprūpi, kas liecina, ka alternatīvu tai nav. Domāju, ka aizstāt šīs vērtības būs ļoti grūti, pat neiespējami. Tāpat kā vienkāršais „paldies” par konsultāciju no gandarīta klienta būs farmaceita lielākais gandarījums arī nākotnē pēc 100 gadiem.