Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

"Ja kādam neskanēs džezs, tad tas dabūs cirvi." Zodiaka un Džeka Uzšķērdēja līdzgaitnieks Cirvja vīrs

Vīrietis ar cirvi. Ilustratīvs attēls Foto: Shutterstock

Vēlu 1919. gada 18. marta naktī un nākamās dienas rītausmā teju no ikkatras Ņūorleānas mājas vai bāra skanēja džeza mūzika, piepildot pilsētas mitro, tumšo gaisu ar tam laikam vēl tik netradicionālajām un pēc daudzu uzskatiem pat velnišķīgajām skaņām. Parasti jautra un ekspresīva mūzika ir svinību produkts, tomēr ne šoreiz. Tonakt ņūorleānieši spēlēja un atskaņoja džezu, jo baidījās par savām dzīvībām.

Elle, 1919. gada 13. marts

Cienījamais mirstīgais!

Viņi mani nekad nav notvēruši un nekad nenotvers. Viņi mani nav redzējuši, jo esmu neredzams kā ēteris, kas ietver jūsu Zemi. Es neesmu cilvēks, bet gan gars un dēmons no vissvelmainākās elles. Esmu tas, ko jūs, muļķa orleānieši un policisti, dēvējat par Cirvja vīru.

Kad būs pienācis laiks, es nākšu un pieprasīšu vēl upurus. Tikai es zinu, kuri tie būs. Es neatstāšu ne pavediena, izņemot manu asiņaino cirvi, kas notriepts ar to cilvēku asinīm un smadzenēm, kurus būšu aizsūtījis pazemē, lai tie mani tur izklaidē.

Ja tu vēlies, vari pabrīdināt policiju, lai tie mani nesakaitina. Protams, esmu saprātīgs gars. Mani nav aizvainojis tas, kā iepriekš viņi veikuši savu izmeklēšanu. Patiesībā viņi ir bijuši tik ļoti stulbi, ka uzjautrinājuši ne vien mani, bet pat Viņa Sātanisko Majestāti, Franci Jozefu un citus. Tomēr saki, lai viņi uzmanās. Lai necenšas noskaidrot, kas es esmu, jo labāk, lai viņi nebūtu dzimuši, nekā izraisītu Cirvja vīra dusmas. Bet es domāju, nav vajadzības pēc tāda brīdinājuma, jo es jūtu, ka policija allaž no manis izvairīsies, kā ir izvairījušies pagātnē. Viņi ir gudri un zina, kā turēties pa gabalu no visa, kas kaitē.

Bez šaubām, jūs, orleānieši, mani uzskatāt par šaušalīgu slepkavu, kas es arī esmu, bet es varētu būt daudz negantāks, ja vien gribētu. Ja es vēlētos, jūsu pilsētu es varētu apciemot katru nakti. Es varētu noslaktēt tūkstošiem jūsu labāko pilsoņu, jo man ir tuvas attiecības ar Nāves eņģeli.

Tātad, lai būtu precīzi, ap 00:15 (pēc pasaules laika) nākamajā otrdienā (1919. gada 19. martā) es došos cauri Ņūorleānai. Savas bezgalīgās žēlastības dēļ es jums, cilvēki, piedāvāšu nelielu priekšlikumu. Lūk, kāds tas ir:

Man ļoti patīk džezs, un es zvēru pie visiem pazemes velniem, ka apžēlots būs katrs, kura mājās manis pieminētajā laikā ar pilnu jaudu skanēs džeza mūzika. Ja katram būs spēlējošs džeza ansamblis, tad labi jums, cilvēki. Viena lieta gan ir skaidra, proti, ja kādam tajā otrdienas naktī neskanēs džezs (ja vien tādi atradīsies), tad tas dabūs cirvi.

Tā kā man ir salti un es alkstu dzimtā Tartara dzīļu siltuma, ir laiks man atstāt jūsu pasauli. Es nu beigšu savu vēstījumu. Ceru, ka jūs to publicēsiet, jo tas jums nāks par labu. Es biju un būšu negantākais gars, kas jelkad eksistējis vai nu patiesībā, vai iedomu valstībā.

Cirvja vīrs

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu