1971. gada Ziemassvētku vakarā 17 gadus vecā Juliāne Koepke kopā ar savu māti lidoja no Peru galvaspilsētas Limas uz Pangvānas bioloģisko pētījumu staciju, kur viņas plānoja satikties ar Koepkes tēvu, kad pēkšņi lidmašīnai iespēra zibens un tā sāka gāzties zemē, un sadalīties gabalos. Dažus mirkļus vēlāk Juliāne attapās piesprādzēta lidmašīnas sēdeklī Amazones džungļu vidū. No 92 lidmašīnas pasažieriem un apkalpes locekļiem viņa bija vienīgā izdzīvojusī, tomēr viņai nācās izdzīvot vēl 11 dienas vienai pašai džungļos.

Kad tajā 1971. gada 24. decembra dienā Juliāne ar māti iekāpa Peru aviokompānijas “LANSA” 508. reisa lidmašīnā, lai dotos pie tēva uz Pukaljpas pilsētu, viņai nebija ne jausmas, kas viņu patiesībā sagaida. Dienu iepriekš viņa bija saņēmusi vidusskolas diplomu un un plānoja tālāk mācīties par zooloģi – gluži kā viņas vecāki.

Tomēr vienā acumirklī stundu ilgais lidojums pārvērtās par elli, kad sākās spēcīga vētra un lidmašīnai trāpīja zibens. Lidaparāts sāka gāzties zemē un sadalīties gabalos. Vēlāk Juliāne stāstīja, ka dzirdējusi, kā viņas māte tajā brīdī saka: “Viss ir cauri.”

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X