Rinkēvičs intervijā CNN: Nav iemesla aizliegt Ukrainai dot triecienus militārajiem mērķiem Krievijā (12)

TVNET
Foto: Ekrānuzņēmums no video

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā vienai no ASV raidorganizācijas CNN pazīstamākajām ētera personībām Kristiānai Amanpūrai norādījis, ka sabiedrotajiem nevajadzētu uzstādīt Ukrainai prasību neizmantot to piegādātos ieročus pret militārajiem mērķiem Krievijas teritorijā.

"Tas, ko redzam [Harkivā], ir sekas mūsu nespējai apgādāt Ukrainu ar ieročiem, kā arī ierobežojumu noteikšanai attiecībā uz šo ieroču izmantošanu triecienos militārajiem mērķiem Krievijā. Mēs nerunājam par pilsētām vai civiliedzīvotājiem, bet gan par leģitīmiem militārajiem mērķiem," intervijā uzsvēra Rinkēvičs. 

Šādi nosacījumi tiek izvirzīti nevis NATO līmenī, bet gan katra valsts tādus var izvirzīt individuāli. Piemēram, Latvija nekad nav izvirzījusi Ukrainai šādu prasību, apstiprināja Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka pēc divus gadus un četrus mēnešus ilgas karadarbības Ukraina piedzīvo problēmas, kas nav nekas neparasts. "Tomēr Krievijai ir izdevies pavirzīties uz priekšu, un daļēji tas ir, ne tikai pateicoties Krievijas spējai mobilizēt ekonomiku, bet arī mūsu Rietumu liberālo demokrātiju nespējai cīnīties  pretī un atbalstīt valsti, kurā notiek karš," teica Latvijas prezidents.

Amanpūra raidījumā atskaņoja NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga nesenos izteikumus, ka Ukrainas sabiedrotajiem vajadzētu atteikties no nosacījuma, ka Ukraina nedrīkst izmantot to dotos ieročus, lai uzbruktu militārajiem objektiem Krievijas teritorijā. Uz žurnālistes jautājumu, vai viņš piekrīt Stoltenberga un citu amatpersonu un komentētāju vērtējumam, kas netieši vēršas arī pie ASV valdības, Rinkēvičs atbildēja apstiprinoši.

"Runas par to, ka Krievija varētu eskalēt situāciju – nedomāju, ka tās balstās reālistiskā situācijas novērtējumā," piebilda Rinkēvičs. "Kāpēc? Jo Krievija jau eskalē situāciju. Domāju, ka valstīm, kas ir izvirzījušas nosacījumus attiecībā uz to doto ieroču izmantošanu, vajadzētu pēc iespējas drīzāk pārskatīt šo lēmumu."

Rinkēvičs intervijā minēja, ka ne visas valstis, kas atbalsta Ukrainu, stratēģiski rīkojas, lai panāktu Ukrainas uzvaru.

Komentējot Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumus par iespējamu NATO karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, Rinkēvičs norādīja, ka Ukrainas sabiedrotajiem nevajadzētu sev formulēt "sarkanās līnijas".

"Krievijai jāsaprot, ka iespējams ir viss un ka kādreiz par to varbūt tiks diskutēts," teica Rinkēvičs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas valdības un parlamenta līmenī neesot bijis nekādu diskusiju vai lēmumu šajā jautājumā.

Rinkēvičs norādīja, ka Latvijā ik gadu tiekot apmācīti ap 4000 Ukrainas karavīru. 

"Ja mēs gribam izvairīties no NATO karavīriem uz Ukrainas zemes, tad apgādāsim ar ieročiem ukraiņus, kuri ir gatavi cīnīties," sacīja Rinkēvičs.

Latvijas prezidents arī norādīja, ka, lai gan pārsvarā tiek runāts par iespējamu Krievijas militāro agresiju pret vēl citām valstīm, mazāk uzmanības tiek pievērsts tam, ka Krievija jau izvērš hibrīdkaru kā, piemēram, gadījumā ar Okupācijas muzeja dedzināšanu

"Galvenais mērķis ir panākt, ka viņi [Krievija] ir redzami un dzirdami, radīt satraukumu sabiedrībā, nonākt mediju virsrakstos, nodarīt kaitējumu un parādīt, ka viņi ir visvareni," uzskaita Rinkēvičs.

Aktuālais šodien
Svarīgākais