Kas jāzina, izvēloties mēslojumu? Speciāliste atklāj biežāk pieļautās kļūdas

Egoiste
Foto: Vitalii Stock/Shutterstock

Vasara iegriezusies jau pilnā sparā, tomēr neaizmirsīsim pabarot augus dārzā un siltumnīcā! "Lai arī liekas, ka viss jau aug un zied, šobrīd ir īstais laiks noķert brīdi, kad augus dārzā var un vajag mēslot, lai vēl šogad iegūtu gan lielāku un kvalitatīvāku ražu, gan paaudzētu augumā tos augus, ko vēlamies redzēt augam ātrāk," norāda "Kuršu” eksperte dārza jautājumos – agronome, mikrobioloģe Jūlija Vilcāne.

Mēslojumu piedāvājums ir plašs un izvēle nebūt nav viegla – kam pievērst uzmanību un kādus parametrus pārbaudīt, pirms izvēlaties savām vajadzībām piemērotāko? Lai atvieglotu izvēli, sarunā ar speciālisti noskaidrosim, kas jāņem vērā, izvēloties mēslojumu, lai nepieļautu kļūdas.

"Kuršu” eksperte – agronome, mikrobioloģe Jūlija Vilcāne
"Kuršu” eksperte – agronome, mikrobioloģe Jūlija Vilcāne Foto: Publicitātes foto

Kādi ir populārākie mēslojuma veidi?

Mēslojumi ir dažādi, tos var iedalīt pēc dažādiem principiem: granulētos, pulverveida, un šķidros – pēc to fiziskā izskata, vai arī minerālmēslojumos un organiskajos – pēc to satura.

Ar ko tie atšķiras un kā izmantojami?

Minerālmēsli un organiskais mēslojums atšķiras ar sastāvu un izejvielām, no kā tie tiek iegūti.

Minerālmēsli visbiežāk ir veidoti sintētiski, izmantojot derīgos izrakteņus un apvienojot dažādās formulās. Šādiem mēslojumiem var būt dažādi sastāvi, un tie nodrošina dažādas augu vajadzības, īpaši ziedēšanas un augļu, ogu veidošanas laikā. Minerālmēslojums parasti iedarbojas un augam ir pieejams ātrāk nekā organiskie mēslojumi.

Organiskais mēslojums visbiežāk sastāv no kūtsmēsliem, kūdras un kompostu ekstraktiem, sapropeļa, un iedarbība ir nedaudz lēnāka, jo šādiem mēslojumiem palīgā nāk augsnes mikroorganismi, kas atbrīvo barības vielas, un tad tās kļūst pieejamas augiem.

Vislabāk ir kombinēt abus mēslojumu veidus – izmantot organisko mēslojumu, piemēram, granulētus kūtsmēslus, jo tiem nav izteiktas smakas, augsnes ielabošanai, un papildus – minerālmēslojumu ar mikroelementiem sastāvā.

Foto: Iryna Inshyna/Shutterstock

Kas jāņem vērā, izvēloties mēslojumu, lai neapjuktu plašajā piedāvājumā?

Veikalā, izvēloties mēslojumu, tiešām var apjukt, bet piedāvāju dažus principus, pēc kuriem orientēties:

Cik daudz ir augu? Ja tie ir tikai daži telpaugi vai neliela lodžija ar augiem, iespējams, pietiks ar šķidro mēslojumu ziedošiem vai zaļajiem augiem. Šķidrie mēslojumi ir viegli dozējami, labi šķīst un ērti lietojami.

Ja augu ir vairāk, ir siltumnīca, dārzs, tad jau jāķeras pie granulētiem un šķīstošiem mēslojumiem, ar tiem mēslošana lielākās platībās būs izdevīgāka.

Ko meklēt uz iepakojuma?

Sastāvu!

Visiem mēslojumiem uz iepakojuma būs norādīts to sastāvs un galvenie burti, pēc kuriem var saprast, kas mēslojumā ir iekļauts: NPK jeb slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K) – augu pamata barības elementi.

Sastāvā būs norādīti arī mikroelementi, ja tādi mēslojumā ir. Barības vielas norāda procentos, un tā var salīdzināt dažādus mēslojumus un barības vielu daudzumu tajos.

Piemēram, mēslojums ar NPK formulu 20-20-20 ir universāls mēslojums, ko parasti izmanto augu augšanas sākumā vai lai veicinātu augšanu vasaras vidū pagurušiem augiem – puķēm puķu podos un kastēs vai gurķiem. Savukārt NPK-7-12-40 ir mēslojums ar lielāku kālija saturu, to izmanto tad, kad aizmetušies augļi, ogas, – tas palīdz tiem briest, būt saldākiem un sulīgākiem.

Viens mēslojums nepilda visas funkcijas! Nav tāda mēslojuma, kas pildītu visas funkcijas, tādēļ papildus dažādiem kompleksajiem mēslojumiem ir jālieto kalcija nitrāts vai cits kalcija mēslojums, lai augus nodrošinātu ar kalciju. Īpaši svarīgi tas ir tomātiem, paprikai, gurķiem, zemenēm, arī vasaras puķēm.

Foto: encierro/Shutterstock

Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, izmantojot mēslojumu?

Mēslojums tiek lietots par maz, piemēram, tomāti mēsloti vienu reizi 2-3 nedēļās ar šķīstošo mēslojumu, piemēram, NPK 20-20-20 – 10 grami uz 20 L ūdens. Tas ir par maz, šādā devā mēslojums jālieto vismaz divas reizes nedēļā.

Pārāk daudz mēslojuma vienā mēslošanas reizē – 

rūpīgi jāievēro lietošanas instrukcijas, un norādītās devas var svērt uz virtuves svariņiem, lai nepārmēslotu augus un neveidotos apdegumam līdzīgas pazīmes.

Pārāk daudz dažādu mēslojumu vienā reizē – visus mēslojumus nevajag lietot kopā, jo dažādās augšanas stadijās augam ir nedaudz atšķirīgas vajadzības. Piemēram,

augšanas sākumā lieto vairāk slāpekli saturošus mēslojumus, bet ziedēšanas laikā – fosforu un boru saturošu mēslojumu.

Mēslojumu lieto sausā augsnē – tā var augu apdedzināt vai arī mēslojums neiedarbojas tad, kad tas nepieciešams.

Ja lieto granulēto mēslojumu, jāpaseko līdzi, vai tas izšķīst, īpaši sausā laikā.

Dažādiem augiem ir dažādas vajadzības – ir augi, ko nemaz nevajag daudz mēslot, piemēram, graudzāles, pieauguši skujkoki, lavandas – to mēslošanai izvēlas mēslojumus, kam sastāvā ir neliels slāpekļa daudzums (līdz 10%), un papildus ir dažādi mikroelementi.

Viengadīgos un daudzgadīgos augus mēslo dažādi – jāatceras, ka

daudzgadīgajiem augiem no pirmās jūlija nedēļas mēslojumus ar lielu slāpekļa saturu vairs nelieto, tāpat neizmanto svaigus kūtsmēslus, vircas utt.

Vasaras vidū augiem jāsāk briest un gatavoties ziemai.

Vai ir kāds universāls mēslojums, kad der visiem augiem?

Visiem augiem der granulētie mēslojumi ar NPK formulu, kas līdzīga 11-11-21 vai 12-8-16, mazākiem augiem to lieto mazākās devās, lielākiem – lielākās. Ja nepieciešams, var lietot arī siltumnīcās, tikai jāatceras, ka tur, kur biežāk tiek laistīts, arī vairāk izskalojas barības vielas.

Vai dažādus mēslojumu veidus drīkst kombinēt?

Vislabāk ir miksēt organiskos mēslojumus kopā ar minerālmēslojumu.

Organiskie mēslojumi uzlabo augsnes struktūru un papildina augsni ar dažādām vērtīgām vielām, kādu nav minerālmēslojumu sastāvā.

Piemēram, pavasarī pirms sēšanas un stādīšanas augsnē iestrādā organisko mēslojumu – kompostu, granulētos zirgu mēslus un papildus granulēto NPK mēslojumu, kura sastāvā ir arī mikroelementi, jo organiskajā mēslojumā to ir maz – tas nodrošinās augiem īpaši labvēlīgus augšanas apstākļus, bagātīgāku sakņu sistēmu, kas parasti rezultējas arī ar lielāku ražu.

Raksts tapis sadarbībā ar būvniecības nama "Kurši" eksperti dārza jautājumos – agronomi, mikrobioloģi Jūliju Vilcāni, bloga “Dārzniece” autori.

Aktuālais šodien
Svarīgākais