Augustā būs par vēlu: jūlija svarīgākie darbi dārzā un puķu dobē

Egoiste
Foto: VH-studio/Shutterstock

Jūlijā, vasarai uzņemot apgriezienus, dārzā viss aug griezdamies, puķes mūs priecē ar bagātīgu ziedēšanu un dārzeņi un augļu koki sāk dot pirmo ražu. Bet tas nenozīmē, ka dārza darbi ir atcelti – gluži pretēji, jūlijs dārznieka kalendārā ir viens no darbīgākajiem mēnešiem, tāpēc vēl ir par agru salikt rokas klēpī un domāt par atpūtu. Lai nāktu talkā visiem čaklajiem darbarūķiem, kopā ar "Kuršu" speciālistiem sagatavojām špikeri svarīgiem dārza darbiem, ko noteikti vajadzētu ieplānot jūlijā.

Svarīgākie darbi dārzeņu dobē

Jūliju var uzskatīt par iepriekšējā mēneša turpinājumu, jo visi galvenie dārza darbi šajā periodā līdzinās jūnija rūpēm. Gluži tāpat kā jūnijā, arī šomēnes cītīgi jālaista un jāmēslo. Ielāgojiet, ka šim nolūkam izmanto tikai nostādinātu ūdeni, kas ir sasilis saulē. Laistiet savus stādījumus pie saknēm agri no rīta vai vēlu vakarā. Pēc tam neaizmirstiet uzirdināt augsni dobēs.

Foto: wertinio/Shutterstock

Nepietiekama vai nevienmērīga laistīšana tomātiem var izraisīt augļu plaisāšanu vai puvi. Svarīgi atcerēties, ka tomātu stublājiem ir nepieciešams atbalsts, lai tie nenolūztu un augļi nesaskartos ar augsni. Šim nolūkam var izmantot mietiņus vai speciālas tomātu stieples.

Mēneša sākumā veiciet profilaktisku tomātu un kartupeļu apstrādi pret brūno puvi jeb fitoforu. Šim nolūkam izmantojiet varu saturošus preparātus, piemēram, bordo šķidrumu. Atcerieties, ka kartupeļiem šie preparāti ir izmantojami jebkurā auga augšanas fāzē.

Tomātiem pēdējo apstrādi veiciet ne vēlāk kā 20 dienas pirms ražas novākšanas sākuma.

Infekcijas ierobežošanai ir ļoti svarīgi laikus izlauzt pazares, nolasīto ķekaru kātus, bojātās lapas – visas auga daļas, kas rada lieko sabiezinājumu.

Brīvajās dobēs joprojām var sēt ātraudzīgās kultūras, piemēram, dilles, redīsus, rukolu, salātus, spinātus, koriandru utt., kā arī rāceņus un rutkus ziemai. Nodrošinot pietiekamu laistīšanu, jūs paspēsiet iegūt labu ražu.

Mēneša pirmajā pusē izrociet ziemas ķiplokus kopā ar lakstiem, pēc tam sapiniet lakstus "bizēs" un atstājiet žūt labi vēdinātā telpā.

20 dienas pirms sīpolu novākšanas pārtrauciet to laistīšanu.

Ziedkāpostiem nedaudz ielokiet uz iekšu pāris augšējās lapas – tādējādi jūs aizsargāsiet augu no karstās saules, kā rezultātā iegūsiet stingras, veselīgas ziedkopas.

Mēneša beigās sējiet skābenes, rabarberus un daudzgadīgos sīpolus. Ja mēnesis ir sauss, bagātīgi laistiet kartupeļus, lai iegūtu bagātīgu ražu

Veiciet tomātu galotņošanu augstajām tomātu šķirnēm un hibrīdiem, lai apturētu augu tālāku augšanu un novirzītu visus spēkus uz jau aizmetušos augļu briedināšanu.

Tāpat atbrīvojiet tomātu lakstus no ziediem un pumpuriem, jo no tiem tik un tā nepaspēs izaugt normāla lieluma augļi. Lai gan jūlijā sākam baudīt pirmo tomātu un gurķu ražu, neaizmirstiet par šo kultūru mēslošanu ar līdzekļiem, kuru galvenie komponenti ir kālijs un fosfors.

Veiciet noslēdzošo sakņu dārzeņu retināšanu. Atcerieties, ka burkāniem un pētersīļiem jābūt vismaz 4 cm attālumā citam no cita, redīsiem – 8-10 cm, bet bietēm – 10-12 cm. Pēc tam mēslojiet dārzeņu kultūras ar pelnu šķīdumu. Jūlija mēslošana sakņu dārzeņiem, kuri jau ir izveidojuši lapotni, ir vērsta uz cukura daudzuma uzkrāšanu kultūrās. Lai palīdzētu augiem, izmantojiet kālija mēslojumu, piemēram, kalcija sulfātu (1 g uz 10 l ūdens) vai pelnu uzlējumu (1:10).

Saīsiniet ķirbju stīgas virs trešās lapas, kas ir pēc augļa. Nogrieziet visus sānu dzinumus, uz kuriem nav aizmetušies augļi. Vislabāk ir uz viena auga atstāt ne vairāk kā trīs augļus.

Atcerieties par biežu un bagātīgu ķirbju laistīšanu.

Svarīgākie darbi augļu un ogu dārzā

Ja augļu kokiem un krūmiem uz zaļās lapotnes fona ir pamanāmi nokaltuši zari, droši ķerieties pie to izzāģēšanas, negaidot līdz rudenim, jo tie var liecināt par dažādām saslimšanām.

Foto: Maksim Safaniuk/Shutterstock

Tā, piemēram, nopietna slimība, kas bojā ābeles un sastopama gan lielos dārzos, gan mazdārziņos, ir ābeļu kraupis (Venturia inaequalis). Tā ir sēņu slimība, kas bojā gan lapas, gan augļus. Uz lapām sākumā parādās iedzelteni, izplūduši plankumi, kuri vēlāk, audiem atmirstot, kļūst brūni, un tos klāj tumša, samtaina apsarme. Vēl dārzos var sastapt ābeļu miltrasu (Podosphaera leucotricha). Tā ir sēne, kuras micēlijs baltas apsarmes veidā sastopams uz ābeļu lapām vai dzinumiem. Apsarme vēlāk kļūst ruda, irdena, rudenī uz tās saskatāmi sēnes augļķermeņi. Bojātās lapas bālē, saliecas, deformējas, neaug. Uz augļiem var būt viegla, pelēcīga apsarme.

Veicamie profilaktiskie pasākumi pret šīm kaitēm – brūču un bojāto zaru izgriešana sausā laikā, brūču apstrāde ar piemērotiem līdzekļiem, izgriezto auga daļu tūlītēja aizvākšana no dārza un sadedzināšana.

Arī bumbieri slimo arī ar kraupi (Venturia pyrina). Bumbieru kraupis attīstās līdzīgi ābeļu kraupim. Atšķirība tikai tā, ka bumbieru kraupis inficē arī dzinumus. Slimības ierobežošanai jāveic tādi paši pasākumi kā ābelēm.

Pēdējos gados būtiskākā bumbieru slimība ir bumbieru-kadiķu rūsa (Gymnosporangium sabinae). Sēne bojā bumbieru lapas un dzinumus. Vasaras otrajā pusē uz lapām sastopami sīki, ieapaļi, zaļgandzelteni plankumi. Vēlāk uz tiem attīstās lielas rūsas pustulas oranžā līdz sarkanā krāsā, uz plankumiem parādās daudz sīku, melnu punktiņu, kur attīstās sporas, kas tālāk inficē lapas. Lapu apakšpusē veidojas specifiski radziņi ar sporām. Ja infekcija ir neliela, var mehāniski nolasīt bojātās lapas un tās iznīcināt.

Ja ābelēs, bumbierēs un plūmēs ir daudz augļu, uzstādiet speciālus balstus, kas pasargās zarus no nolūšanas.

Pilnīgāka informācija par augļu koku audzēšanu, aizsardzību no slimībām un kaitēkļiem atrodama sēkleņkoku (ābeles, bumbieres) un kauleņkoku (saldie, skābie ķirši, plūmes) audzēšanas vadlīnijās, kuras pieejamas Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā sadaļā "Integrētās augu aizsardzības kultūrspecifiskās vadlīnijas". 

Katru dienu apskatiet aveņu krūmus. Lai ogas nesapūtu, nogatavojušās novāciet uzreiz, un cītīgi laistiet, lai iegūtu bagātīgu ražu. Arī upenes novāciet atbilstoši ogu gatavības pakāpei. Atcerieties, ka nogatavojušās ogas turas pie zariem pavisam neilgu laiku un var ātri nobirt. Tas neattiecas uz baltajām un sarkanajām jāņogām, jo šo krūmu ogas stingri turas pie zariem līdz pat 30 dienām.

Pēc ražas ražas novākšanas obligāti apstrādājiet zemeņu dobes: izravējiet tās, uzirdiniet starprindas, uzberiet uz augu saknēm svaigu, barības vielām bagātu augsnes substrātu. Tas ir nepieciešams, lai zemenes varētu dzīt jaunas lapas, kas ziemā palīdzēs zemeņu ceriem nepārkarst zem sniega segas.

Pēc ražas novākšanas jānogriež zemeņu stīgas, citādi tās atņems spēkus augam un padarīs audzi pārāk blīvu.

Svarīgākie darbi puķu dobē

Ja uz ziedaugiem pamanāt miltrasas pazīmes, veiciet krūmu apstrādi ar profilaktiskiem preparātiem.

Neaizmirstiet sistemātiski apgriezt vai izkniebt novītušos ziedus. Nekādā gadījumā nepieļaujiet sēklu veidošanos, jo tas novājina augus.

Foto: Savanevich Viktar/Shutterstock

Ja krūmu un angļu roze ir saaugusi bieza, ar ļoti daudziem zariem, līdz ar noziedējušo ziedu nogriešanu pie reizes var to arī izretināt, lai krūma iekšpuse labāk vēdinātos, un būtu mazāks risks, ka roze saslims. Sevišķi svarīgi tas ir, ja karstā laikā krūms pielīst. Biezoknis ilgi nevar izžūt, un tad jau drīz vien arī slimības var būt klāt. Izgriešanai izvēlas neproduktīvos jeb tukšos dzinumus, kuriem galā neveidojas ziedi. Ne vienmēr jāgriež vecākie zari. Nereti gluži otrādi – jāizgriež jaunie un jāatstāj vecie, jo vecākie zari ir spēcīgāki un nākamajā gadā bagātīgāk ziedēs, bet jaunie ir tievi un nīkulīgi.

Līdz 1. augustam rozes var barot ar komplekso mēslojumu, kas satur slāpekli un mikroelementus. Slāpeklis mudina rozi veidot jaunus dzinumus, un rudens pusē tas jau vairs nav vajadzīgs.

Pēc ziedēšanas nepieciešams apgriezt lavandas, lai veicinātu jaunu dzinumu veidošanos.

Lai izvairītos no tādu augsto ziedu kā gladiolas, dālijas, malvas kātu salūšanas, piesieniet tos pie balstiem. Pēc peoniju noziedēšanas zem krūmiem uzberiet kūdru vai kompostu un iestrādājiet to augsnē.

Lai aizsargātu augus no sēnīšu slimībām, apsmidziniet tos ar 1% bordo šķīdumu vai citu atbilstošu līdzekli. Profilaksei veiciet apstrādi reizi nedēļā.

Mēneša vidū izrociet sīpolpuķes. Sīpoliem notīriet zemi, un novietojiet tos nožūt zem nojumes labi vēdināmā telpā.

Mēneša beigās pēdējo reizi mēslojiet ziedošos viengadīgos augus un izretiniet daudzgadīgo augu dēstus.

Raksts tapis sadarbībā ar būvmateriālu veikalu "Kurši". 

Aktuālais šodien
Svarīgākais