Rīgas ostā rit aktīvā graudu kraušanas sezona

“Rapša novākšana šogad Latvijā sākās jūlija vidū, bet Lietuvā vēl agrāk - jūlija sākumā, un jau jūlija pēdējā nedēļā no mūsu termināļa tika nosūtīts pirmais kuģis ar šī gada rapša ražu. Pašreiz esam pieņēmuši un uzkrāvuši uz kuģiem jau ap 30 tūkstošiem tonnu rapša, ko saņemam no Latvijas un Lietuvas, kā arī nelielos apjomos no Ukrainas,” stāsta “WT Terminal” komercdirektors Jānis Lapiņš.

Savukārt “Osta Lejasvoleri” terminālī jau augusta sākumā uzkrauts pirmais kuģis ar jaunās ražas kviešiem. “Šī gada sezona sākusies dinamiski. Pašreiz mūsu noliktavās esam pieņēmuši jau 100 000 tonnu lauksaimniecības produktu - kviešus un rapsi. Lielākā daļa ir Latvijas graudu audzētāju produkcija, bet saņemam arī labības kravas no Lietuvas. Mūsu termināļa lielākā priekšrocība ir novietojums Daugavas kreisajā krastā, kas padara to viegli sasniedzamu no lielākā graudu audzēšanas reģiona - Zemgales, kā arī no lauksaimniekiem Lietuvā,” tā “Osta Lejasvoleri” finanšu direktors Ivo Buliņš.

Šosezon graudus Rīgas ostā gatavi pieņemt un apstrādāt 15 termināļi. Konkurence šajā kravu grupā ostā bijusi vienmēr, bet pēdējo gadu laikā tā pat saasinājusies, jo lauksaimniecības produktu pārkraušanas segmentā ienāk vēl jauni spēlētāji. Termināļi, kas zaudē noteiktus kravu veidus ģeopolitiskās krīzes un sankciju dēļ, cenšas pārorientēties uz citām perspektīvākām kravu grupām, kuru vidū ir arī lauksaimniecības kravas.

Vienlaikus ostas uzņēmēji atzīst, ka savstarpējā konkurence veicina straujāku ostas termināļu un vienlaikus arī visas ostas izaugsmi. Uzņēmumos tiek veidota jauna un modernizēta lauksaimniecības produktu pārkraušanai paredzēta infrastruktūra, izbūvētas modernas graudu noliktavas, investēts tehnoloģijās un iekārtās, kas uzņēmumus un ostu padara efektīvāku un konkurētspējīgāku.

“Jau labu laiku pirms ģeopolitiskajiem satricinājumiem WT Terminal noteica lauksaimniecības produktu pārkraušanu par vienu no uzņēmuma attīstības galvenajām prioritātēm. Uzsākām būvēt un pirms diviem gadiem nodevām ekspluatācijā jaunu slēgta tipa beramkravu noliktavu, kas paredzēta graudaugu uzglabāšanai un pārkraušanai. Šobrīd redzam, ka mūsu stratēģija ir bijusi pareiza, un investīcijas ir ieguldītas veiksmīgi. Varam vienlaicīgi pieņemt un uzkraut uz kuģiem lielāku apjomu ar lauksaimniecības produktiem. Darbs terminālī ir optimizēts un vienlaikus pieaug arī pārkrauto kravu apjoms,” norāda Jānis Lapiņš.

Mūsdienās lieltonnāžas kuģi, kuru tilpnēs ietilpst ap 60 tūkstošiem tonnu graudu, jau ir standarts graudu transportēšanai. Lai šādus kuģus varētu efektīvi apkalpot pie ostas termināļu piestātnēm, nepieciešama pietiekama labības produktu uzkrāšanas un uzglabāšanas kapacitāte. Tādēļ uzņēmumos arvien vairāk tiek būvētas jaunas noliktavas, kas paredzētas lauksaimniecības produktu uzglabāšanai tieši aktīvas sezonas laikā.

“Tā kā lauksaimniecības produktu pārkraušana ir “Osta Lejasvoleri” galvenā prioritāte, pēdējo gadu laikā esam mērķtiecīgi attīstījuši tieši šīm kravām nepieciešamo infrastruktūru. Esam nodevuši ekspluatācijā trīs jaunas graudu noliktavas, un ceturto plānojam nodot šogad. Tad termināļa kopējā graudu uzglabāšanas kapacitāte sasniegs jau 55 tūkstošus tonnas, kas ir piemērota lielo kuģu apkalpošanai. Mērķtiecīga uzglabāšanas jaudu palielināšana ļāvusi mums kļūt par vienu no līderiem lauksaimniecības produktu pārkraušanas segmentā Rīgas ostā,” vērtē Ivo Buliņš.

Lauksaimniecības kravas, līdztekus konteinerkravām un kokmateriālu kravām par Rīgas ostas prioritārajiem kravu veidiem tika noteiktas jau 2017. gadā, izstrādājot ostas 10 gadu attīstības programmu. Pēdējo gadu statistika rāda, ka šī ilgtermiņa stratēģija ir bijusi pareiza - no ostas faktiski aizgājušas energoresursu tranzītkravas (ogles un naftas produkti), bet visi pārējie segmenti, tostarp lauksaimniecības kravu joma attīstās sekmīgi - atbilstoši tirgus apjomam un konjunktūrai. Labības kravu segments pagājušajā gadā pieauga par 15% un Rīgas osta pārkrāva gandrīz pusi (46%) no visām lauksaimniecības produktu kravām, kas tiek nosūtītas no Latvijas ostām.

Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Brīvostu.