Ierobežotas iespējas ar sabiedrības atbalstu var kļūt par atspēriena punktu

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) sadarbībā ar pašvaldībām ir uzsākusi darbu pie nākamā Eiropas Sociālā fonda projekta “PROTI un DARI 2.0” īstenošanas, kura galvenais mērķis ir motivēt jauniešus, kuri nemācās un nestrādā, veiksmīgi iekļauties darba vai mācību dzīvē. Projekta ietvaros būs iespēja speciāli sagatavotiem mentoriem individuāli strādāt ar jauniešiem, kuri ir nokļuvuši NEET situācijā.

Ķēdes reakcija, kas ved jaunieti pretī NEET situācijai

Sociālais darbinieks Kārlis Viša, kurš ikdienā strādā ar jaunatnes un sociālajiem pedagogiem, kā arī bāriņtiesu darbiniekiem, bieži ir sastapies arī ar NEET situācijā esošiem jauniešiem. Viņaprāt, daudzu jauniešu nokļūšanu NEET situācijā rada gan dzīves apstākļi, gan atbalsta trūkums jau bērnībā.

Pirmais iemesls, kas sekmē jauniešu nokļūšanu NEET situācijā, ir agrīna atbalsta trūkums bērnībā. Lielākā daļa šo jauniešu nāk no nabadzīgas vai sociāli izslēgtas vides, bet ne vienmēr. Varbūt viņi ir bijuši pakļauti “novārtā atstāšanai”, piedzīvojuši vardarbību vai sociālo (ģimenē, t.sk. no vecākiem) izstumšanu, kas līdzinās emocionālai un sociālai vardarbībai. Kārlis Viša skaidro, ka tā var būt ģimenes krīzes, migrācijas, diskriminācijas un pat ārpusģimenes aprūpes pieredze. Sekas šādai pieredzei, ja nenostrādā citi atbalsta un kompensēšanas mehānismi, jaunietim var būt jēgas un mērķu neesamība, pašizolēšanās, sociālās izstumšanas pazīmes vai pat pašdestrukīva rīcība un pašaprūpes trūkums. Bieži mēdzam pamanīt jaunieti, bet neaizdomājamies, ka sekas, kāpēc viņš nemācās, nestrādā vai ir pazaudējis ticību savām spējām, ir rezultāts kaut kam lielākam un senākām.

“Kopš 90. gadiem Latvijā ir izveidojusies virkne sociālo geto, kuros gan nabadzības, gan sociālās atstumtības vide tiek kultivēta, piemēram, piešķirot dzīvokļus maznodrošinātajiem iedzīvotājiem ēkās, kas atrodas jauniešiem nelabvēlīgā vidē vai izstumjot šādus jauniešus no skolām, jauniešu centriem un citiem jauniešu atbalsta pakalpojumiem ar “aicinājumu” mainīt skolu vai iet tālmācībā, jo “viņš/viņa ir sarežģīti, neko negrib”, utml.. Lai arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka bērns nav atbildīgs par vecāku rīcību vai bezdarbību, taču realitātē viņam ir jāizjūt sekas, un bieži dzirdētā frāze “vecāku atbildība” nekādā veidā nepalīdz jaunietim,” paskaidro Viša.

Otrs iemesls ir nenodrošināts atbalsts – sociālie resursi bērna vecumā, īpaši sākumskolā un agrīnā pusaudžu periodā (līdz 12 g.v.). Ja bērni nāk no ģimenēm, kurās bieži trūkst materiālo, sociālo un pat emocionālo resursu, tas nesekmē bērna attīstību un vēlāk, jau pusaudža vecumā, var rasties grūtības sekot mācību vai darba programmai. Vecāki paši bieži vien ir sarežģītās situācijās, kur nepieciešams atbalsts, līdz ar to viņi nespēj pietiekami atbalstīt savus bērnus.

“Kaut arī bērnu tiesību laukā mēs runājām par kompensatoriem un bērnu spēju attīstību, redzam, ka tas bieži vien ir un paliek tikai ģimenes spēju vai nespēju robežās. Piemēram, jauniešu centrs bērniem varētu būt labs kompensators, taču nereti jaunieši, kas nokļuvuši NEET situācijā, tajos nenokļūst. Zinot, ka bērna ģimene nevar atbalstīt viņu mācīšanās procesā, joprojām mājasdarbi un palīdzība mācībās ir uz vecāku pleciem, taču viņi atbilst potenciālajai NEET grupai un nespēj sniegt atbalstu. Novērojumi rāda, ka potenciālo NEET grupu var identificēt jau 6–10 gadu vecumā, kad būtu jāsniedz vislielākais atbalsts, lai nenonāktu NEET situācijā,” akcentē Viša.

Savukārt trešais iemesls ir saistīts ar tiem jauniešiem, kuri pusaudžu gados, meklējot piederību vai atbalstu un atzinību, nonāk riskantās situācijās vai iesaistās jauniešu grupās ar noziedzīgu ievirzi. Liela grupa ir jauniešu, kuri saskaras ar mentālās veselības problēmām un vecumposmam raksturīgām pieaugšanas grūtībām. Vēl ir jauniešu grupa, kuriem ir invaliditāte un intelektuālās attīstības traucējumi. Šo situāciju risinājumi ir sarežģīti un prasa kompleksu ilglaicīgu redzējumu. Piemēram, ja jaunietis ar invaliditāti iegūst izglītību, tas nenozīmē, ka viņš var saņemt atbalstu patstāvīgai dzīvei un piekļuvei darba tirgum.

Kristiānas pieredzes stāsts

Kristiāna jauniešu garantijas projektam “PROTI un DARI!” pievienojās laikā, kad viņas jaunākajam bērnam bija tikai divi mēneši, bet pirms tam jauniete hobija līmenī saviem bērniem šuva drēbes un segas. Uzsākot dalību projektā, sākotnēji viņai nebija pilnīga skaidrība, ko darīt, bet tad sarunās ar mentori radās ideja, ka varētu vaļasprieku pārvērst nopietnākā nodarbē, apvienojot ar rūpēm par mazgadīgu bērnu. Ar projekta atbalstu Kristiāna apmeklēja dažādus kursus, piemēram, kā pareizi veidot piegrieztnes, kā strādāt ar audumiem. Šobrīd Kristiāna ļoti veiksmīgi turpina attīstīt savu uzņēmumu “LilaLu_Lv”, radot skaistas drēbes un segas mazuļiem. Kā atzīst pati Kristiāna, viņai bija ļoti svarīgs mentores Agitas un programmas vadītāju Daces un Ingas atbalsts, jo tas deva ticību un spēku īstenot savus sapņus.

“Šis ir veiksmes stāsts, jo Kristiānas gadījumā, neskatoties uz ierobežotajām iespējām, proti, faktu, ka viņai ir mazs bērns, par kuru jārūpējas, jauniete jau bija atradusi savu hobiju un spēja to attīstīt tālāk kā biznesu. Tas ir būtisks resurss, kas tika izmantots, uzsākot sadarbību ar Kristiānu. Bieži vien to jauniešu vidū, kuri ir NEET situācijā, ir novērojama jau pieminētā sociālā apātija, kas saistīta ar vidi, kurā viņi uzauguši, un jauniešiem nav mērķu, interešu un ir īstermiņa domāšana – pieeja dzīvei. Tas ir būtisks profesionāls jautājums jaunatnes darbiniekiem, sociālajiem pedagogiem, mentoriem – kā pamanīt šīs iespējas un savest tās kopā ar jauniešiem. Ir vairāk nepieciešams dalīties ar šādiem stāstiem, lai parādītu jauniešiem, ka tas ir iespējams, un mudinātu viņus vēlēties sasniegt vairāk,” uzsver Kārlis Viša.

Neļaut vārdam “ierobežotas” mainīt vārda “iespējas” nozīmi

Lai arī darbs ar jauniešiem, kas ir nokļuvuši NEET situācijā noris arvien aktīvāk, tomēr pilnvērtīga šīs jaunatnes daļas iekļaušana sabiedrībā ir ilgtermiņa jautājums. Pieejamība un piekļūstamība pakalpojumiem, kā arī iespēja mācīties ir kļuvusi par izaicinājumu kā pilsētu, tā lauku jauniešiem, bet sevišķi to izjūt jaunieši no attālākiem lauku reģioniem, kuriem ir apgrūtināta mobilitāte un dažādi ģeogrāfiskie šķēršļi. Būtisku jauniešu grupu ar ierobežotām iespējām veido jaunieši ar veselības problēmām, kādām hroniskām vai smagām saslimšanām vai psihiatriskiem traucējumiem, kā arī tie jaunieši, kuriem ir atkarības problēmas. Tieši tāpēc ar šo gadu projektā “PROTI un DARI 2.0” ir iekļauts arī ārstniecības personāla atbalsts jauniešiem. Tā mērķis ir nodrošināt atbalstu jauniešiem NEET situācijā arī nomaļākās Latvijas teritorijās iespējami tuvu dzīvesvietai.

Kārlis Viša atzīst, ka ir būtiski, vai konkrētajā situācijā tiek atrasta pieeja resursiem. Tas var būt gan projekts, gan jauniešu centrs, gan organizācija, gan uzņēmējs vai vienkārši atbalstošs pieaugušais. Nav jābaidās dublēties, jo bieži no dažādām organizācijām vai cilvēkiem mēs, saņemot vienādu atbalstu, piešķiram atšķirīgu vērtību. Proti, dažādos laika nogriežņos un vidēs atbalstu uztveram atšķirīgi. Piemēram, jaunietis, saņemot atbalstu skolā, var uztvert to kā sodu, bet tāda paša atbalsta veidu no mentora – kā “draudzīgu un izpratnes pilnu” attieksmi. Stāsti ir atšķirīgi, bet būtiski ir atrast un izmantot iespējas. Viša uzsver, ka galvenais jautājums ir definēt, vai iespējas jāmeklē pašam jaunietim vai tās jārada un jāpiedāvā sabiedrībai. Tāpat ir būtiski apzināties, ka jauniešiem, pat saņemot iespēju, ne vienmēr ir prasmes un iemaņas to pilnībā izmantot. “To varētu salīdzināt ar makšķeres iedošanu kādam, kurš makšķeri pirms tam ne reizi nav turējis rokās. Vēl viens nozīmīgs aspekts ir arī reālā situācija – vai tajā dīķī, uz kuru jaunietis tiek aizsūtīts makšķerēt, vispār dzīvo zivis un ir iespējams kaut ko noķert, un vai jaunietis māk rīkoties ar makšķeri. Šad tad mums saprotamās lietas mēs piedēvējam jaunietim un nesaprotam, kāpēc viņš nerīkojas tāpat, kā būtu rīkojušies mēs. Bet viennozīmīgi pozitīvā vidē ir vieglāk mainīties, un, lai šādu vidi jauniešiem radītu, ir jāiesaistās gan skolām, gan organizācijām, gan visai sabiedrībai,” aicina aizdomāties Viša.

Lai pieteiktu jaunieti projektā un saņemtu plašāku informāciju par atbalsta iespējām, ir jāsazinās ar sava novada projekta kontaktpersonu. Kontaktpersonu kontakti atrodami šeit.

Latvijā Jauniešu garantijas piedāvātie atbalsta pasākumi projekta “PROTI un DARI!” ietvaros norisinājās līdz 2023. gada izskaņai, un ar 2024. gadu uzsākts projekts “PROTI un DARI 2.0”, ar kopējo budžetu 5 495 518 EUR, no kuriem Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 4 671 190 EUR apmērā.