Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Hormonu vētra: kā menstruālā cikla laikā mainās tavs ķermenis un garastāvoklis (2)

Foto: Publicitātes foto

Ja tu kādreiz esi jutusi, ka nedēļu pirms mēnešreizēm šokolāde kļūst par tavu labāko draudzeni vai mēdz par katru mazāko nieku izplūst asarās, vari par to pateikties saviem hormoniem. Bet vai zini, kāpēc tie mums reizēm liek justies tā, it kā tepat aiz stūra būtu pasaules gals? Tieši par to arī mēs šodien parunāsim, jo, saprotot, kas ir hormoni un kādu lomu tie spēlē katrā no četrām mēnešreižu fāzēm, tu labāk iepazīsi arī pati sevi un savu ķermeni.

Menstruālais cikls ir ne tikai bioloģisks process, bet arī stāsts par tavas veselības un labsajūtas nepārtrauktām svārstībām. Šī stāsta galvenie varoņi ir hormoni, kas gan emociju, gan fizisko sajūtu ziņā dažreiz liek mums justies kā īstos amerikāņu kalniņos. Taču, saprotot šo dabisko procesu, mēs varam labāk pielāgoties un izmantot menstruālo ciklu kā ceļvedi uz harmoniskāku un apzinātāku dzīvi.

Menstruālā cikla fāzes

Menstruālais cikls sastāv no četrām fāzēm, un katrā no tām hormoni spēlē svarīgu lomu:

Menstruāciju fāze: Šajā posmā, kad sākas asiņošana, estrogēna un progesterona līmenis ir zems, jo organisms izvada dzemdes gļotādu. Tas ilgst 3-7 dienas.

Folikulārā fāze: Pēc menstruācijām palielinās estrogēna līmenis, kas palīdz olnīcai gatavot jaunu olšūnu. Estrogēns arī uzlabo garastāvokli, dod enerģiju un padara ādu veselīgāku.

Ovulācija: Cikla vidū estrogēns sasniedz augstāko līmeni, un izdalās olšūna. Tas ir laiks, kad sieviete ir visauglīgākā, un libido bieži ir paaugstināts.

Luteālā fāze: Pēc ovulācijas sāk dominēt progesterons, gatavojot organismu iespējamai grūtniecībai. Ja apaugļošanās nenotiek, progesterona līmenis krītas, un cikls sākas no jauna ar menstruācijām.

Estrogēns – labākais draugs vai viltnieks?

Pirmajās cikla dienās, sākoties menstruācijām, estrogēna līmenis ir zems, un tādēļ tu vari justies izsmelta un iztukšota. Bet neuztraucies! Ap ovulācijas laiku šis hormons strauji pieaug, sniedzot enerģijas pieplūdumu, un

tu pēkšņi iegūsti supervaroņa spējas: estrogēns uzlabo garastāvokli, veicina koncentrēšanos un pat paaugstina libido.

Visaugstākais estrogēna līmenis ir tieši ovulācijas laikā – pati māte daba ir parūpējusies, lai šajās auglīgajās dienās sieviete būtu īpaši valdzinoša un kaislīga.

Estrogēns ir kā neredzams iekšējais izaugsmes treneris, kurš spēj uzmundrināt, nemitīgi atkārtojot: “Tu vari to izdarīt!”, un tu esi gatava gāzt kalnus. Taču uzmanies, jo šis hormons reizēm mēdz izspēlēt viltīgus jokus – augsts estrogēna līmenis nereti var būt pie vainas arī emocionālajām svārstībām un pat izraisīt trauksmi.

Līdz ar menopauzi estrogēna līmenis sievietes organismā pazeminās, un tas ietekmē ne vien ādu, matus un kaulus, bet arī smadzenes, prāta asumu, miegu un asinsspiedienu. Lai kompensētu estrogēna trūkumu, ārsti nereti sievietēm iesaka apsvērt hormonus aizvietojošās terapijas jeb HAT izmantošanu.

Progesterons – miera vēstnesis vai drāmas karalis?

Pēc ovulācijas strauji pieaug progesterona līmenis. Šis hormons ir dabas radīts veids, kā tevi nomierināt un sagatavot potenciālajai grūtniecībai. Šajā fāzē tu vari justies mierīgāka un apdomīgāka, jo progesterons samazina trauksmi un palīdz tavam ķermenim atslābināties.

Tomēr drīz vien pēc ovulācijas pienāk arī tas brīdis, kad sāk ņemt virsroku PMS (pirmsmenstruālais sindroms), un tad progesterons mēdz izraisīt šķidruma aizturi, nogurumu un nervozitāti.

Dabā iekārtots, ka progesterons veicina apetīti un taupīgāku uzkrāto rezervju tērēšanu. Šī hormona ietekmē daudzas sievietes cikla otrajā pusē izjūt neremdināmu ēstgribu.

Vai kādreiz esi jutusies uz robežas starp "viss ir super" un "man vajag šokolādi! TAGAD!"? Tad zini, ka tieši progesterons ir tas, kas tevi ved pa šo līkumoto taciņu.

Prostaglandīni – sāpju vaininieki

Foto: Publicitātes foto

Prostaglandīni ir mazāk pazīstami, taču arī ļoti nozīmīgi hormoni. Tie izraisa dzemdes kontrakcijas, kas menstruāciju laikā palīdz izvadīt dzemdes gļotādu un diemžēl arī ir atbildīgi par menstruālajām sāpēm. Ja esi kādreiz gulējusi gultā, no sāpēm sarāvusies kamoliņā, ar rokām cieši apskaujot vēderu un lādējot visu pasauli, tad zini –

prostaglandīni ir tie, kas liek tev piedzīvot šos nepatīkamos sāpju viļņus, tomēr arī šie hormoni ir ļoti nepieciešami, lai tavs cikls funkcionētu kā nākas.

Testosterons – mazs, bet spēcīgs spēlētājs

Lai gan mēs testosteronu bieži saistām ar vīriešiem, tas ir arī svarīgs hormons arī sievietes veselībai. Testosterons sasniedz savu kulmināciju ovulācijas laikā, gādājot par paaugstinātu libido un pat fiziskā spēka pieaugumu. Tas ir kā tavs iekšdedzes dzinējs, kas palīdz izjust pašpārliecinātību un vitalitāti.

Tomēr pēc ovulācijas testosterona līmenis atkal pazeminās, un tas var izraisīt nelielu enerģijas kritumu.

Ja jūti, ka seksuālā vēlme izplēnējusi gaisā kā dūmi, vari novelt vainu uz testosteronu.

Serotonīns – laimes formula, ko var pazaudēt

Serotonīns ir galvenais laimes hormons, kas palīdz uzturēt līdzsvarā tavu garastāvokli. Krītoties estrogēna līmenim, arī serotonīna līmenis sāk samazināties, un tas var izraisīt neizprotamas garastāvokļa svārstības, skumjas vai pat depresīvu noskaņojumu.

Serotonīna deficīta ietekmē pat neliels ikdienišķs šķērslis tavā sakairinātajā uztverē var šķist kā milzīgs kalns, kuru ir neiespējami pārvarēt.

Foto: Publicitātes foto

Prolaktīns – zīdīšanas slepenais aģents

Prolaktīns – pazīstams arī kā zīdīšanas hormons – ir mazais varonis, ko izdala tava hipofīze, lai veicinātu piena ražošanu, zīdot bērnu. Uz menstruālo ciklu tas iedarbojas kā dabisks "pauzes" slēdzis, jo var aizkavēt ovulāciju un mēnešreizes. Tas izskaidro, kāpēc

daudzas sievietes ir pārliecinātas, ka zīdīšanas laikā neiestāsies neplānota grūtniecība, tomēr uzmanies – uz prolaktīna spēku paļauties nav droši, jo tu nejutīsi, ka notikusi ovulācija un drīz būtu gaidāma mēnešreižu atsākšanās.

Prolaktīns ne tikai ietekmē ciklu, bet arī var veicināt lielāku apetīti un tauku rezervju uzkrāšanos. Tomēr šis hormons nevar būt par atrunu lielam svara pieaugumam – bieži vien pie vainas ir uztura paradumi un fizisko aktivitāšu tŗūkums, nevis paaugstināts prolaktīna līmenis.

Interesanti, ka prolaktīna līmenis var pieaugt arī citu iemeslu dēļ, piemēram, stresa, pārmērīgu treniņu vai noteiktu medikamentu ietekmē. Ar gadiem vai klimaksa laikā šī hormona līmenis var mainīties, un dažos gadījumos to var izraisīt arī hipofīzes audzējs (adenoma). Tāpēc, ja šķiet, ka prolaktīns ir sācis spēlēt lielāku lomu, nekā tu vēlētos, ir vērts pievērst tam uzmanību un, ja nepieciešams, meklēt padomu pie speciālista.

Hormonu disbalanss – kad ķermenis sāk runāt skaļāk

Traucēts hormonu līdzsvars var radīt virkni simptomu, kas atspoguļojas gan tavā ķermenī, gan prātā. Vai esi kādreiz piedzīvojusi pēkšņu vēdera pūšanos, krūšu jutīgumu vai straujas garastāvokļa izmaiņas? Tas viss var būt saistīts ar hormoniem. Pārmērīgs estrogēna daudzums vai progesterona trūkums var padarīt tevi nervozu un hiperaktīvu. Savukārt estrogēna trūkums var radīt tādas problēmas kā nogurums, depresija, pazemināts libido, pasliktināta atmiņa, un pat izraisīt simptomus, kas atgādina menopauzi, piemēram, karstuma viļņus un svīšanu. Citiem vārdiem sakot – kad hormoni spēlēs savas spēlītes, tu to noteikti pamanīsi!

Hormonu disbalanss var būt par iemeslu arī izteiktam premenstruālajam sindromam (PMS),

kam raksturīgi tādi simptomi kā nervozitāte, krūšu jutīgums, galvassāpes, neremdināma apetīte, vēdera pūšanās, sāpju sliekšņa pazemināšanās un izteiktāka menstruālā asiņošana. Krasās garastāvokļa maiņas un nepatīkamās fiziskas sajūtas pirms menstruācijām nav jāuztver kā neizbēgams fakts un ar to jāsamierinās. Ja PMS simptomi ir traucējoši, noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta.

Foto: Publicitātes foto

Uzturs un dzīvesveids: kā tavas izvēles ietekmē hormonu līdzsvaru

Tavi hormoni ir ļoti gudri – tie gan "jūt" to, kā tu ikdienā izturies pret savu ķermeni, gan "redz" to, kas ir uz tava šķīvja.

Aptaukošanās var provocēt pārmērīgu estrogēnu daudzumu, kas, kā zināms, var būt saistīts ar dažādām veselības problēmām, bet pārlieku strauja vai pārmērīga novājēšana var izraisīt menstruāciju izzušanu, jo ķermenis vienkārši nesaņem pietiekami daudz barības vielu, lai ražotu nepieciešamos hormonus.

Sabalansēts uzturs ar pietiekamu olbaltumvielu un veselīgu tauku daudzumu palīdz uzturēt līmenī estrogēna un progesterona ražošanu, turpretī pārmērīgs cukura patēriņš var šo delikāto līdzsvaru izjaukt. Arī smēķēšana ir nevēlama reproduktīvajai sistēmā, stress var burtiski nopauzēt estrogēna un progesterona ražošanu, savukārt fiziskās aktivitātes un labs miegs ir hormonu labākie sabiedrotie.

Raksts tapis sadarbībā ar Libresse.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu