Kādēļ cilvēki joprojām tic gaišreģiem, ekstrasensiem un citiem ezoterikas pārstāvjiem? Atbild Latvijas Universitātes pētnieks un pasniedzējs, sociālais psihologs Mārtiņš Priedols.
Kāpēc mēs ticam Ziemassvētku vecītim? (1)
Parasti pieņemts domāt, ka cilvēki, kas meklē ekstrasensu palīdzību, ir tādi... vientieši, savukārt ekstrasensi vēlas tikai vienu: pelnīt uz šo vientiešu rēķina.
Tie cilvēki, kas ir ekstrasensi, astrologi, zintnieki, manifestētāji, – nevajadzētu vienmēr domāt, ka viņi ir ļauni. Lielākoties šie cilvēki uzskata, ka viņi patiesi palīdz.
Savukārt cilvēki, kuri vēršas pie šādiem ezoterikas pārstāvjiem, ir cilvēki, kuriem ir grūti. Viņiem kaut kas vai nu kaiš, vai ir grūtības dzīvē, vai ir grūtības finansiāli.
Tas, ka cilvēki vispār vēršas pie kāda, pati par sevi ir laba lieta. Tas nozīmē, ka viņi saprot, ka viņiem kaut kas nav kārtībā, viņi saprot, ka kaut kādas lietas ir jārisina, un viņi meklē šo risinājumu. Tas ir fantastiski, ka cilvēks apzinās problēmu un vēlas kaut ko darīt lietas labā. Lielākā problēma ir tā, kur meklēt atbildes un kā tās iegūt.
Dziednieki un citu ezoterikas sfēru pārstāvji piedāvā šīs atbildes, salīdzinoši vienkāršas, lētas, salīdzinoši ātri realizējamas un pielāgotas.
Cilvēki parasti meklē vieglos ceļus.
Būtība ir tā, ka cilvēki meklē atbildes uz jautājumiem, un ne visiem ir finansiālas iespējas, spēja izprast un šķirot informāciju. Tas ir sarežģītāk. Līdz ar to, ja kāds atnāk un pasaka "tev ir uzlikts lāsts", - tas ir lieliski! Cilvēks saprot: es noņemšu lāstu, un man sāks veikties.
Bet, ja kāds pasaka: tev neveicas, jo tu gana cītīgi nestrādā, tev vajadzētu papildus izglītoties, tev vajadzētu mērķtiecīgāk kaut kādas lietas darīt, – tas ir ļoti sarežģīti. Bet lāstu var noņemt vienā rāvienā. Tā ir vienkārši saņemama atbilde uz man ļoti sāpīgu jautājumu.
To mēs mēdzam saukt arī par maģisko domāšanu. Bērniem stāstām, ka Ziemassvētku vecītis atnesīs dāvaniņu. Un bērns domā: es vēlos to un to. Kā jums šķiet, vai Ziemassvētku vecītis atnesīs bērnam to dāvaniņu, ja viņš tikai iedomāsies to, ko vēlas? Nu nē! Tāpēc mēs lūdzam bērnus rakstīt vecītim vēstulīti, lai mēs uzzinātu, ko bērns ir iekārojis, un varētu viņam to nopirkt.
Tai pašā laikā pieauguši cilvēki arī diezgan līdzīgā veidā domā: ja es palūgšu Visumam, ja es palūgšu kādam augstākam spēkam, tad kaut kas labs ar mani notiks.
Diemžēl tā tas nestrādā. Patiesība ir tāda: lai mēs kaut ko sasniegtu vai kaut ko mainītu savā dzīvē, arī pašam ir kaut kas jādara.
Kas tas īsti ir – maģiskā domāšana? Pieaugušu cilvēku ticība Ziemassvētku vecītim un burvju nūjiņai?
Jā, ticība burvju vārdiem, dažādu rituālu spēkam un paranormālām parādībām. Pārliecība, ka tas, kas notiek ar mani, ir atkarīgs no ārējiem spēkiem, nevis no tā, ko es pats daru. Un, ja es tikai palūgšos vai izpildīšu kādu rituālu, man viss sanāks.
Lai gan jāteic, ka dažkārt tas patiesi ir palīdzoši. Ja cilvēkam ir trauksmainas domas un viņš pieradis trīsreiz piesist pie koka, lai nenotiktu nelaime, ar to viņš sev samazina trauksmes līmeni. Tajā mirklī tas ir labi.
Problemātika ir tad, kad tas aiziet tālāk un cilvēki sāk sev diagnosticēt neesošas slimības vai problēmas vai ļaut, lai to dara citi. Tajā mirklī, kad cilvēkam kāds pasaka, ka viņam uzlikts lāsts, un viņš tam notic, viņš var palaist garām, ka īstenībā viņam ir nopietnas fiziskās veselības problēmas vai nopietnas mentālās veselības problēmas, kas paliks neārstētas. Un tas ir tas biedējošais.
Viena no populārākajām lietām pēdējā laikā ir manifestācijas. Tas cieši saistīts ar maģisko domāšanu: ja es domāšu par to, ka būšu veiksmīgs, iegūšu slavu un naudu, man viss izdosies un viss būs labi.
Daudz kur dzirdēts: viss ir mūsu galvās, svarīgi ir tas, ko domājam.
Tā ir manifestāciju būtība. Bet tas, ko cilvēkiem vajadzētu rūpīgi apsvērt, ir: kādēļ šie cilvēki kļuvuši tik populāri un kādēļ viņi spēj mācīt jūs manifestēt? Lielākoties tāpēc, ka viņiem pieejami kādi resursi, kas nav pieejami jums. Piemēram, lai katru dienu kamerā labi izskatītos, vajag diezgan daudz līdzekļu. Un es absolūti apbrīnoju šos cilvēkus, kuri katru dienu spēj radīt entās satura vienības. Viņiem ir personības īpašības, kas viņiem ļauj to visu paveikt. Jautājums, vai viņi spēj jums iedot tos pašus resursus un tās pašas personības īpašības, lai jūs varētu mainīt savu dzīvi. Lielākoties atbilde ir "nē".
Pie kā tas var novest, par to ir diezgan daudz pētījumu. Piemēram, kādā 2022. gada pētījumā cilvēki, kuri izrādīja lielāku ticību manifestācijas spēkam, atbildot piekrītoši uz tādiem jautājumiem kā "Ja es domāju par panākumu sasniegšanu, šīs domas vien padara šos panākumus sasniedzamus" un "Es lūdzu Visumu vai augstāku spēku, lai tas palīdz man sasniegt manu mērķus", bija arī pārliecinātāki, ka ir veiksmīgāki, ka viņiem ir lielākas veiksmes iespējas, un viņi uzskatīja, ka viņiem ir lielāka iespēja gūt panākumus nākotnē.
Līdztekus šīm pārliecībām šie cilvēki biežāk iesaistījās riskantos ieguldījumos, bija jau iepriekš piedzīvojuši bankrotu un ticēja, ka viņi varētu ātrāk sasniegt maz ticamu panākumu līmeni. Tādējādi redzams, ka, ticot, ka panākumu atslēga ir dažos vārdos, cilvēkus iespējams arī vieglāk pierunāt uz riskantiem ieguldījumiem.
Ko tas mums pasaka? To, ka ar manifestācijām mēs cilvēkam varam iedvest pārliecību, ka viss būs labi, pilnīgi bez pamata. Šāds cilvēks var ieguldīt naudu kādā citā krāpnieciskā shēmā, kur viņam solīts dubultot naudu mēneša laikā. Visticamāk, viņš šo naudu pazaudēs. It sevišķi riskanti tas ir tad, ja viņam nav finanšu izglītības, pietiekamu uzkrājumu, lai šādas kļūdas sekas neitralizētu.
Tagad populāri, ka uz mazpilsētu atbrauc trīs ekstrasensi vai dažādu veidu ezoteriķi – viens ar kristāliem, otrs ar astroloģiju, trešais vēl ar kādu trendīgu lietu. Savāc grupiņu, no katra iekasē 50 eiro un pāris stundās vai viena vakara laikā visiem dod atbildi, kas jādara, lai viss būtu labi.
Tai pašā laikā nevar noliegt, ka mums ir problēmas valstiskā līmenī - profesionālā palīdzība ir grūti pieejama. Lai tiktu pie tā paša psihologa valsts apmaksātā programmā, var nākties gaidīt divus mēnešus. Jā, valsts apmaksā 10 sesijas ar psihologu, bet – ej nu viņu atrodi. Un tev viņam desmit reizes jāatrod laiks. Un tev ir divi darbi, trīs bērni, suns, kaķis, vecmāmiņa, par kuru jāparūpējas, un vēl jāsastāda tulpes dārzā. Ej nu tu atrodi to vienu stundu pie speciālista desmit reizes un vēl laiku ceļam.
Un TAD tā vietā tev atnāk kāds, kurš saka: atnāc šovakar un es tev pateikšu, ko tev darīt. Tas ir tik viegls risinājums. Iespējams, tajā vakarā tas tev liek justies labāk. No tā, ka tu saņem emocionālo atbalstu no gudrās galvas, kas tur priekšā stāsta jaukas lietas. Turklāt tu esi grupā ar citiem un redzi, ka ne tikai tev iet grūti. Tur var būt sava pozitīva iedarbība.
Bet, ticiet, tas nav tas, ka jūsu dzīvi izmainīs. Tas uz mirkli liks justies labāk. Tieši tādēļ jau mēs arī dzeram to vīna glāzi, apēdam to neveselīgo našķi – jo tas mums liek uz mirkli sajusties labāk. Uz mirkli! Bet tas nenozīmē, ka tas mums ilgtermiņā dzīvē palīdzēs.
Tas mierinājums jau dažreiz ir ļoti svarīgs.
Ir! Es neuzskatu, ka visi ezoteriķi darbojas, tikai ļaunu nodomu vai tikai peļņas vadīti. Dažkārt viņi tiešām var dot mierinājumu, piemēram, tad, ja cilvēkam ir kāda kaite, ko vairs nav iespējams ārstēt. Ja tāds cilvēks aiziet pie Zilā kalna Martas, viņam tas varbūt dod mieru.
Bet ja nu tas dod cerību? Tas nav noziegums?
Nezinu, vai noziegums, bet tas noteikti ir ētikas pārkāpums. Un te ir vēl viena lieta. Kad saskaramies ar cilvēkiem, kas piedāvā ātros ezoteriskos, pseidozinātniskos un citus risinājumus, tās ir prakses un darbības, ko iespējams diezgan ātri apgūt. Piemēram, ja esmu ietekmelis un redzu, ka man cilvēki seko, man jāsāk piedāvāt viņiem kāds pakalpojums, lai es vairāk nopelnītu. Man ir izvēle: iet mācīties Latvijas Universitātē psiholoģiju četras dienas nedēļā, vismaz sešus gadus no vietas, vai arī iziet pāris mēnešu kursus taro kāršu likšanā vai astroloģijā, piemēram. Labi, komplicētākos astrokursos mācās trīs gadus, tiesa, vienreiz nedēļā un vakaros vai zūmā. Kas man ir vieglāk?
Tagad ļoti populārs ir cilvēkdizains – labs piemērs uz pieprasījumu vērstam produktam. Ir paskatīts, kas cilvēkiem patīk – astroloģija, Austrumu medicīna, psiholoģija, kvantu medicīna šķiet šausmīgi gudri –, saliekam šito visu kopā pa druskai no visa un uztaisām jaunu lietu, ko var tirgot tālāk.
Ārzemēs tādi kursi maksā 1000 eiro. Vai mums vidējam iedzīvotājam ir tie 1000 eiro, lai ātri nokārtotu šos kursus? Nē! Bet, ja tev ir resursi, tev ir sekotāji tiešsaistē un tev ir izvēle – mācīties psiholoģiju par diviem tūkstošiem gadā sešus gadus, vai arī tu izej cilvēkdizaina kursus par tūkstoti un vari uzreiz pēc tam tirgot konsultācijas par 100 eiro stundā? Nu, ko tu darīsi? Ja mēs tā cilvēcīgi domājam, matemātika ir ļoti vienkārša: tur ir ātrāka peļņa un mazāks ieguldījums. Un mazāks regulējums – nav jādomā par ētiku.
Tā arī ir tā problēma. Šie cilvēki, kas nodarbojas ar ezoterikas pakalpojumiem, var būt pat labu vēloši, bet ētiskā daļa, ko profesionāļiem māca, – viņiem to neviens nav mācījis. Nevaram paļauties uz to, ka visi būs ētikas jautājumos zinoši, godprātīgi un spējīgi atpazīt riskus brīžos, kad viņi iedveš cerību pretstatā tam, lai sniegtu palīdzīgu roku.
Piemēram, tu aizej pie astrologa, kurš pasaka: tev nekad vairs nebūs partnera, tev nav jēgas iet ne uz kādiem randiņiem, zvaigznes tev sen to ir noliegušas. Nu kā var pateikt ko tādu cilvēkam? Tas cilvēkam bijis svarīgākais jautājums, un tu viņam pasaki, ka tajā virzienā viņš vispār nedrīkst domāt! Vai arī: kurš uzņemsies atbildību, kad tev kāds iestāstīs, ka tev jārij māli, un tu no tā saindēsies?
Kādu atbildību uzņemas šie ezoterikas pārstāvji par savām rīcībām, kurš viņus kontrolē? Neviens. Atliek vien cerēt ka cilvēkiem pašiem pietiks naudas, ko zaudēt, veselības, ko postīt, un sapņu, ko īstenot.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild TVNET GRUPA. #SIF_MAF2024