Arodbiedrību savienība: Vecāki ar minimāliem ienākumiem nespēj izmantot IIN atvieglojumus (1)

Arodbiedrība uzsver, ka ģimenes ar bērniem ir nabadzības riska grupā, un faktiski ģimenes, kurās vecākiem ir ienākumi aptuveni minimālās algas apmērā, nespēj atļauties bērna ienākšanu ģimenē un uzturēšanu. Tāpat vecāki ar mazākiem ienākumiem faktiski nespēj izmantot šobrīd likumā paredzētos IIN atvieglojumus, jo fiksētais neapliekamais minimums jau šobrīd sedz lielu daļu darba algas, neatstājot algas rezervi, kurai piemērot arī atvieglojumus.

LBAS, izvērtējot Labklājības ministrijas (LM) ziņojumu par pētījumu "Priekšlikumu izstrāde atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni", piedāvā vairākus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai. Arodbiedrības ieskatā, būtu nepieciešams noteikt definīciju, lai saprastu, kas ir vientuļais vecāks un kādai mērķgrupai nepieciešams papildu atbalsts, jo arvien vairāk parādās ģimenes, kurās paternitāte netiek noteikta.

Bez atbalsta nodokļu jomā būtu nepieciešama obligāta īres mājokļu celšana un aktīvāka rīcība un atbalsts no finanšu institūcijas "Altum", jo mājokļu nepieejamība ir būtisks šķērslis jaunajām ģimenēm, spriež LBAS.

LBAS norāda, ka būtu jānosaka arī kriminālatbildība tiem, kuri apzināti izvairās vai ļaunprātīgi nemaksā likumā noteiktos uzturlīdzekļus. Arodbiedrība uzsver, ka esošie līdzekļi pietiekami neveicina godīgu iesaistīšanos uzturlīdzekļu maksāšanā. Tālab kompetentajām institūcijām un tiesām iespējams jāpaplašina pilnvaru apjoms un jāļauj aktīvāk rīkoties, lai cīnītos ar negodprātīgiem uzturlīdzekļu nemaksātājiem.

Arodbiedrība uzsver, ka valsts politikai jābūt tādai, kas atklāti pauž to, ka ģimene un bērnu esamība ir vērtība. Tai jāveicina bērnu dzimšana un jāatbalsta vecākus, kuri audzina nākamos nodokļu maksātājus, kas nodrošinās nākotnes valsts pensiju.

Jau vēstīts, ka LM ir sagatavojusi ziņojumu par pētījumu "Priekšlikumu izstrāde atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni". Pēc ministrijas sniegtās informācijas, pašreiz likumiski nav atsevišķa definīcija vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni, nav arī konkrēta atbalsta mehānisma tieši šai mērķgrupai.

Veicot pētījumu, LM analizēja Čehijas, Portugāles un Slovēnijas normatīvo regulējumu attiecībā uz kritērijiem, ko piemēro, lai noteiktu vientuļo vecāku statusu.

Secināts, ka nevienā no analizētajām valstīm nav viena atsevišķa normatīvā akta, kas precīzi noteiktu dokumentu vai pierādījumu kopumu, ar kuru ģimene tiktu atzīta par viena vecāka ģimeni. Nav noteikts arī īpašs viens valsts garantēts atbalsts, kas fokusēts uz vecākiem, kas par bērnu rūpējas vieni.

Pētījuma rezultāti liecina, ka kopīgais kritērijs, kas ļauj identificēt šādas ģimenes, ir mājsaimniecības sastāvs. Šis kritērijs ļauj palielināt konkrētu pabalstu saņemšanas ilgumu un apjomu. Ārvalstu prakšu piemēri rāda, ka, piemēram, Slovēnijā, ir sociālās aizsardzības pabalsts izdevumu segšanai, kas saistīti ar mājokļa inventāru, sadzīves ierīču un mēbeļu iegādi.

Šobrīd viena vecāka nāves gadījumā valsts piešķir apgādnieka zaudējuma pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Savukārt gadījumā, ja kāds no vecākiem nepilda Civillikumā noteikto pienākumu un nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, un ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde nav iespējama, valsts izmaksā uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF).

Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperta Pētera Leiškalna sacītā, no UGF 20 gadu laikā izlietots aptuveni pusmiljards eiro.

Pērn Latvijā 85 700 jeb 30,9% ģimeņu bija tādas, kurās bērnus audzina viens vecāks. Savukārt no kopējā mājsaimniecību skaita tie ir 10,3%.

Lai gan dzimšanas reģistrā ierakstu skaitam bez ziņām par bērna tēvu ir tendence samazināties, tomēr pagājušajā gadā paternitāte netika noteikta aptuveni 404 bērniem.

Atkārtoti atbalsta mehānisma ieceres, tostarp vientuļo vecāku mērķgrupas definīciju, varētu apspriest rudenī.