/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/04/16/16781913t1hd0b9.jpg)
Saskaņā ar Eiropas Auto ražotāju asociācijas datiem jaunu elektroauto reģistrācija Eiropas Savienībā šī gada janvārī un februārī bija par 28,4% lielāka nekā tajā pašā periodā pērn. Šo pieaugumu, visticamāk, veicinājuši vairāki faktori, kas nevar nepatikt mums, pircējiem. Kādi tie ir?
Cena kā galvenais faktors
Neapšaubāmi, viens no svarīgākajiem aspektiem, kas veicina jaunu auto iegādi, ir pieejama cena, un kompānijas nopietni konkurē par cilvēku maciņiem. Tāpēc pat salīdzinoši nelielos tirgos, tādos kā Latvijā, jau ir ļoti konkurētspējīgi elektroauto piedāvājumi.
Piemēram, aprīļa sākumā "premium" klases zīmols "Mercedes-Benz" savu kompakto elektrisko SUV EQA ar 69,7 kWh akumulatoru Latvijā piedāvāja par 57 717 eiro. Tas ir aprīkots ar zīmolam raksturīgo moderno tehnoloģiju pakotni: jaunāko MBUX infoizklaides sistēmu ar diviem 10,25 collu displejiem, apsildāmiem priekšējiem sēdekļiem, elektriski darbināmām aizmugures durvīm un citām ekstrām.
"Ford" kupejas tipa elektriskais SUV "Capri" ar 77 kWh akumulatoru ir nopērkams no 42 671 eiro. Standarta aprīkojumā ietilpst 14,6 collu multimediju ekrāns, attālināti atjauninājumi, sportiski sēdekļi ar apsildi, divu zonu klimata kontrole un citas funkcijas.
Korejas uzņēmums KGM (agrāk "SsangYong") šajā segmentā piedāvā elektrisko krosoveru "Torres" EVX no 39 990 eiro. Tam ir 73,4 kWh akumulators, kas nodrošina pat 462 km sniedzamību. Turklāt krosoveram ir milzīgs 839 litru bagāžnieks, divi 12,3 collu displeji, "Apple CarPlay" un "Android Auto" integrācija, kā arī apsildāmi un ventilējami priekšējie sēdekļi ar elektrisku regulāciju.
Konkurence kļūst sīvāka
Būtiskākais faktors, kas izraisīja elektroauto cenu krišanos, bija strauja konkurences palielināšanās. Vēl pirms pieciem gadiem šādas cenas C-SUV segmentā bija gandrīz neiedomājamas. Tagad vidējā un ekonomiskajā klasē konkurē aptuveni 20 modeļi, tāpēc ražotāji ir spiesti meklēt dažādus veidus, kā samazināt ražošanas izmaksas un piedāvāt pievilcīgāku cenu.
Piemēram, "Ford" ir piekritis savus "Capri" un "Explorer" EV ražot uz "Volkswagen Group" MEB platformas, kas ir izstrādāta tieši elektrotransportam. Tirgū jau ir nonākuši vairāki citi C-SUV segmenta krosoveri, kas dzimuši uz tās pašas platformas, tostarp "Audi Q4 e-tron", "Cupra Tavascan", "Volkswagen ID.4" un "Škoda Enyaq". Kopumā pagaidām uz šīs arhitektūras bāzes ir radīti 10 elektriskie SUV.
Tikmēr KGM, kas vairāk nekā 60 gadus ir uzticīgs apvidnieku segmentam, savas elektrificētās modeļu saimes uzlabošanas vārdā sadarbojas ar Ķīnas gigantu BYD. Tie kopīgi izstrādā akumulatorus "Torres" EVX krosoveram un jaunam elektriskajam pikapam. Gaidāms, ka šī sadarbība stiprinās KGM spējas arī lādējamo ("plug-in") hibrīdu laukā.
"Kursors.lv" auto žurnālists un tehnoloģiju entuziasts Māris Gaugers uzskata, ka partnerattiecības ar Ķīnas ražotājiem varētu būt izdevīgas arī citiem tirgus dalībniekiem, jo īpaši mazākiem uzņēmumiem, kas atrodas tālu no TOP pozīcijām. "Jau kādu laiku ķīnieši ir pierādījuši, ka spēj ne tikai ražot kvalitatīvas detaļas, bet arī darīt to par saprātīgu cenu," stāsta Māris. "Tas ļauj kompānijām samazināt ražošanas izmaksas un dažos gadījumos pat stiprināt savu zīmolu, uzsverot konkrētu Ķīnas ražotāju komponentu izmantošanu."
Lai gan tas var izklausīties pārsteidzoši, daži Ķīnas koncerni jau gūst atzinību Rietumos. Latvijā tie vēl tikai ienāk, taču šo zīmolu reputācijai un popularitātei palīdz jau gadiem zināmi auto dīleri. "Pie mums gan Ķīnas zīmoli vēl tikai cenšas ielauzties, bet jau šobrīd spēcīgās pozīcijās tie atrodas Skandināvijā un Rietumeiropā, kur liela daļa cilvēku uz šīm markām raugās citādi," norāda Gaugers.
Subsīdijas strādā
Vēl viens būtisks faktors, kas palīdz elektroauto ienākt mūsu dzīvē, ir striktāki izmešu standarti. No 2025. līdz 2029. gadam Eiropas Komisija ir noteikusi prasību ES pārdoto jaunu vieglo auto CO₂ emisijai: WLTP testos – ne vairāk kā 93,6 g/km. Ja robežvērtība pārsniegta, tiks piemērots ievērojams naudas sods: katram pārdotajam auto – 95 eiro par katru virsnormas gramu. Dažu dalībvalstu protestu dēļ Eiropas Komisija gan apsver iespēju atvieglot prasības vai pagarināt pārejas periodu, taču daudzi ražotāji jau ir ķērušies pie savas cenu stratēģijas koriģēšanas. Tā rezultātā "nelāgie" modeļi ir kļuvuši dārgāki, bet ekoloģiski tīrākajiem cena ir stabila vai zemāka – lai stimulētu pārdošanu.
Tāpat nozīmīgi elektromobiļu iegādi visā Eiropā joprojām veicina valsts subsīdijas, kas cenas samazina vēl vairāk. Subsīdiju apjoms un ilgums dažādās valstīs atšķiras, taču to, ka tās patiešām strādā, nevar noliegt.
Piemēram, Latvijā privātpersonas, iegādājoties jaunu elektroauto, var saņemt 4500 eiro kompensāciju, bet tie, kuriem ir goda ģimenes apliecība, pie septiņvietīga elektroauto var tikt pat ar 9000 eiro atlaidi. Ar šādu bonusu "Mercedes-Benz EQB" cena saruktu jau zem 50 000 eiro atzīmes, jo klāt jārēķina arī mīnus 1000 eiro no dīlera. Savukārt KGM "Torres" EVX ar 4500 eiro atlaidi maksā 35 490 eiro.
Uzņēmumi var pretendēt uz subsīdijām līdz 5000 eiro (M1 kategorijas automobilim) un, ja EV cena nepārsniedz 50 000 eiro bez PVN, arī iekļaut to attaisnotajos izdevumos. Šādā gadījumā "Torres" EVX izmaksās zem 30 000 eiro. Plus nevajag aizmirst, ka tam ir nozarē labākā 10 gadu vai viena miljona kilometru akumulatora garantija.