:format(webp)/nginx/o/2025/05/04/16821410t1h9e4f.jpg)
Janvārī zem Maltas karoga kuģojošais sauskravu kuģis “Vezhen”, ko apkalpoja Bulgārijas kuģniecības kompānija, pārrāva Latvijas sakaru kabeli. Tagad tas ir salabots. LVRTC vērsies pie bulgāru kuģniecības kompānijas, lai piedzītu remonta izdevumus – nepilnu pusmiljonu eiro.
Baltijas jūrā šādi incidenti notikuši vairākkārt. NATO sāka patruļmisiju, lai sargātu kritisko infrastruktūru. Bet kara kuģu iesaiste ir ļoti dārga. Alternatīva ir virs un zemūdens droni, ko ražo arī pie mums Latvijā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Uzņēmēji gan stāsta, ka līdz šim gan Latvijas armija, jūras spēki un Aizsardzības ministrija bijuši ļoti kūtri un neatsaucīgi. Tāpēc daudzi no ražotājiem savus izgudrojumus šobrīd pārdod citām valstīm.
Sakaru kabeļa saimnieki LVRTC šogad plāno testēt sensorus, kas ļautu sargāt zemjūras sakaru sistēmas. Nepieciešams, lai sensori kabeli nosegtu visā garumā. Esot iespējams veidot līdz 5 kilometriem platu koridoru, lai redzētu kuģus, kas atrodas tuvumā. Nākotnē tos varētu saslēgt vienotā sistēmā arī ar jūras un zemūdens droniem.
Ģirts Ozols, LVRTC valdes priekšsēdētājs
“Mēs skatāmies uz kvanta sensoriem un seismiskajiem sensoriem, kas būtu izmantojami konkrēti mūsu jūras infrastruktūras apsardzībai jeb reaģēšanas uzlabošanai un monitoringam. Plānojuši esam, iestājoties siltākai sezonai, (…) jau kopā ar ražotājiem veikt testus konkrēti uz mūsu infrastruktūras un nonākt līdz risinājumam šīs vasaras sezonas ietvaros un attiecīgi ieviest no rudens. Tāds plāns mums ir”.
Latvijā ir tapis ūdens drons. Viens šāds prototips jau bijis Ukrainā. Izpildījis 40 misijas. Sašauts. Un pēc dažām nedēļām arī šis dosies uz Ukrainu pildīt kaujas uzdevumus. Motori ir tik klusi, ka pat sēžot tiem virsū tos vispār nevar dzirdēt.
Ar šādu platformu var iekšzemes ūdeņos pārvadāt kravas, ievainotos un ieročus. Otra versija ir kamikadzes drons, kas brauc ar ātrumu līdz 80 kilometriem stundā.
Jānis Garisons pārmet, ka Aizsardzības ministrija tikai tagad aptaujas veidā sākusi interesēties, kādus virs un zem jūras dronus Latvijā ražo.
Šīs jaunās sistēmas būtu daudz reižu lētāka alternatīva lielajiem kuģiem, kas ikdienā patrulē Baltijas jūrā. Virsūdens dronus ražo 7 uzņēmumi, zemūdens – divi. Bet nākotnē būtu jāveido sadarbība, lai tehnoloģijas apvienotu. Piemēram, ar gaisa droniem vai zemūdens torpēdām.
Jānis Garisons, ūdens dronu ražotāja “NEWT21” valdes priekšsēdētājs
“Mums kā uzņēmumam šobrīd ir lielāka izpratne par vajadzībām, kas nepieciešamas Ukrainā un citu valstu vajadzībām. Un tās mūsu pašu vietējās vajadzības tā nav īsti skaidras. Tā kā tika prognozēts ar gaisa droniem, ka tās būs problēmas, nebūs ilgi jāgaida, kad jūras droni būs problēma”.
Ministrs Andris Sprūds gan sola, ka no nākamā gada valsts šīs jaunās sistēmas varētu sākt iegādāties.
Andris Sprūds, aizsardzības ministrs
“Tagad ir jautājums, kurš no šiem prototipiem ir konkurētspējīgs, kuru mēs varam iegādāties. Šeit, protams, ir vajadzīgs resurss. Nākamajā gadā, ja mēs atkal virzāmies uz 5%, (..) tad liela daļa būs veltīta droniem. Tajā skaitā jūras droniem. Jūras droniem, kas spēj jūrā ieiet un monitorēt , gan arī droniem, kas ir uz kuģiem un spēj sarežģītos jūras vējus pārvarēt un arī uzturēties gaisā citādos apstākļos kā tas ir uz sauszemes”.
Rīgas tehniskajā universitātē bijušie un esošie studenti radījuši zemūdens dronus. Novirzieni ir trīs – komercklientiem, lai apsekotu, piemēram, ostas. Zinātniekiem, lai monitorētu ūdens kvalitāti. Un droni militāristiem. Tos varētu izmantot zemūdens kabeļu apsekošanai un kamikadzes uzbrukumiem. Cenas – 100 līdz 200 tūkstoš eiro atkarībā no komplektācijas un izmantotajiem sensoriem.
Kārlis Bērziņš, SubMerge Baltics līdzdibinātājs
Šobrīd ir interese gan no ES valstīm, gan ārpus ES. Interese ir liela. It īpaši mūsu piedāvājums "cenas-spēju" attiecība. Es gan neteikšu, kuras tās valstis ir, bet jā. Visi gaida un visi grib redzēt testus, ir gatavi pilotēt kopā ar mums un iegādāties vairākas vienības sakotnējā stadijā.
NP: Cik daudz testu un kādas pārbaudes un kopējas sadarbības ir bijušas ar bruņotajiem spēkiem?
K.B: Šobrīd ar bruņotajiem spēkiem nav bijuši testi.
NP: Jūsuprāt jums vajadzētu?
K.B: Noteikti vajadzētu.
Kārlis Bērziņš uzskata, ka kopā ar bruņotajiem spēkiem būtu jātrenē spējas šādus dronus palaist no lidmašīnām, helikopteriem un kuģiem. Un, palīdzot mākslīgajam intelektam, jāveido tehnoloģiju – kad iespējams vadīt veselu zemūdens dronu armiju.
Šo studentu dronu nākotnē varētu savienot ar kādu no citu ražotāju virsūdens sistēmām. Viens no izstrādātājiem Ēriks Pūle kopā ar uzņēmumu VIC TEC pirms diviem gadiem radīja šādu 10 metrus garu ātrumlaivu.
Šobrīd jau ar citu komandu gatavo drona otro uzlaboto versiju. Tas spēs nest 5-6 tonnas. Sakaru sistēmas ļaus to vadīt no jebkuras vietas pasaulē un iznīcināt mērķus pat vairāku tūkstošu kilometru attālumā. Dronu varēs aprīkot ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, torpēdām, arī mākslīgā intelekta rīkiem, lai atpazītu kuģus, kas pietuvojas kritiskajai infrastruktūrai.
Ēriks Pūle, MN TECH valdes loceklis
“Dronu var nosūtīt tālās darbības misijā un pats operators atradīsies citā vietā jebkurā pasaules malā, jo visa vadības sistēma notiek, izmantojot satelītu un vēl tur dažus komunikāciju veidus, ko es publiski nestāstīšu. Līdz ar to operators pilnībā kontrolē ne tikai vienu dronu, bet operatoram ir iespējams kontrolēt līdz par 10 droniem vienlaikus, izmantojot dažādus automatizācijas asistentus. Līdz ar to tā var būt pat flote, ko vada viens cilvēks”.
Kāris Broks Putniņš, attīstības konsultants
Ir NATO dalībvalstis un ir NATO partnerdalībvalstis. To es drīkstu atklāt. Jo mums ir parakstīti nodomu protokoli tā kā tas ir izstrādes procesā, detalizētāk mēs neesam patreiz tiesīgi atklāt.
Ēriks Pūle, MN TECH valdes loceklis
NP: Vai starp interesentiem ir arī Latvijas puse?
Ē.P: Gadu atpakaļ, kad mēs uzsākām šī pirmā prototipa izstrādi, es devos uz Aizsardzības ministriju, lai prezentētu gan konceptu, gan ideju, gan vispār to mūsu vīziju kā aizsargāt Latvijas jūras robežu un kā aizpildīt šo kara kuģu trūkumu robu. Prezentācijas laikā es nesaņēmu iedvesmas feedbacku jeb atgriezenisko saiti. Nesaņēmu arī iespējamās vēlmes no mūsu spēkiem. Kas būtu tas nepieciešamais risinājums lai aizsargātu jūras robežas.
Kamēr citu valstu armijas un robežsardzes jau noslēgušas ar uzņēmējiem līgumus par gatavību pat pirkt veselas šo dronu flotes, Latvijā esot birokrātiski šķēršļi, lai dronus testētu ar bruņoto spēku iekārtām.
Ēriks Pūle, MN TECH valdes loceklis
Es palūdzu vai ir iespējams izmantot jūras infrastruktūru drona testiem. Saņēmu apstiprinošu atbildi, ka ir iespējams. Bet ir jāraksta iesniegums, jāpiedalās grantā, jāiziet zināma iepirkuma procedūra un tad iespējams atļaus mums izbraukt jūrā un izmantot infrastruktūru, jo tur esot tāda procedūra. Neteica, ka tas ir slikti vai labi. Bet konkrētā jautājumā par testiem saņēmu šādu atbildi.
NP: Šobrīd testi kopā ar bruņotajiem spēkiem ir bijuši?
Ē.P: Līdz šai dienai vēl nav bijis.
Jūras spēku komandieris piekrīt uzņēmējiem – procedūras ir birokrātiskas un smagnējas. Ukrainas piemērs rāda, ka var izveidot vidi, kur armijas un uzņēmēju inženieri strādā plecu pie pleca. Latvijā tas diemžēl nenotiek. Jūras spēki grib un plāno ieviest bezpilota sistēmas ūdenī.
Māris Polencs, Jūras spēku komandieris
“Tas ir izaicinājums ne tikai Latvijai. Mēs runājām ar visiem citiem Jūras spēkiem. ka iepirkumu procesi, kas noteikti uz publisko iepirkumu lietām, tad viņi būtu jāpārskata. Tieši šajā virzienā, lai mēs ātrāk nonāktu līdz kaut kādam rezultātam. Kā tas tiktu darīts - tiešām nav manā kompetencē. Bet ir piemēri kā piemēram Holande, kur publiskais iepirkums ir pamainīts”.
Andris Sprūds
“Mēs esam atvērti, mēs absolūti domājam, ka te ir potenciāls un šie soļi ir jāsper. Tā kā agri vai vēlu mēs nonāksim pie konkrētiem projektiem”.
Vairāki jūras dronu ražotāji, kurus uzrunājām, no intervijām drošības apsvērumu dēļ atteicās. Tie, kuri piekrita, neļāva filmēt ražotnes un arī izvairās publiski kritizēt aizsardzības ministriju, jo baidās, ka tas nākotnē var atspēlēties. Uzņēmēji brīdina, ka jaunie start-up uzņēmumi varētu no Latvijas aiziet, jo citu valstu militārās industrijas ļoti aktīvi spieto ap jaunajiem izgudrojumiem. Mēģina tos pārpirkt un pārcelt ražotnes uz ārzemēm. Ja mūsu bruņotie spēki un aizsardzības Ministrija nedarbosies aktīvāk, šos jaunos risinājumus Latvija varētu arī pazaudēt.