Ušakovs “light”. Ko rīdzinieki redz ekrānos pirms vēlēšanām (2)

Pirms diviem pavasariem Rīgā atklāja Sarkandaugavas pārvadu.

To sāka celt vēl iepriekšējās domes laikā un būvēja trīs gadus. Pārvads atslogo centru no fūrēm, kas brauc uz ostu. Atklāšanā toreizējais vicemērs Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība, JV) lepojās, ka tā ir viena no lielākajām pilsētas jaunbūvēm kopš neatkarības atjaunošanas. Investīcijas pilsētas satiksmē esot lielākas nekā jebkad – vairāki simti miljonu no valsts, pašvaldības un ES naudas.

Tomēr Ķirša “pārmaiņu koalīcijas” partneri nepriecājās. Progresīvie nebija mierā, ka pasākumu organizēja slepus no toreizējā mēra Mārtiņa Staķa un lentīti grieza tikai Ķirsis.

Par šo abas partijas sastrīdējās neformālajā koalīcijas sanāksmē par to, kā dalīt domes Komunikācijas pārvaldes resursus, jo visas frakcijas vēlas TV kameru priekšā lielīties ar labiem darbiem. Strīdējās arī par to, vai partija drīkst prezentēt sasniegumus jomā, ko pārrauga cita. Piemēram, vai Staķis drīkst lepoties ar kādu satiksmes objektu, ja par to atbild JV?

Vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība, NA) piedāvāja, lai pārējās partijas nogaida vienu dienu. “Ja tu atklāsi Uzvaras parku, tad mēs, Progresīvie, tikai nākamajā dienā drīkstam padalīties ar šo ziņu?” ironizēja to pārstāvis Viesturs Kleinbergs. “Nu, ja gribat, stundas nosakiet,” atbildēja Ratnieks.

JV politiķi bija dusmīgi arī par dalības kvotām domes apmaksātajā Radio SWH raidījumā Saka Rīga. Ķirsis sapulcē uztraucās par e-pastu, kurā sadalījums aprakstīts: “Ja tas noplūdīs medijiem (..), tad jau [Latvijas Krievu savienības] Mitrofanovam arī jādod ir. Viņš jau arī vada frakciju.”

Kāpēc Re:Baltica šīs sanāksmes atstāstu uzskata par būtisku? Jo tā rāda, ka, lai gan šīs domes sasaukumā nav bijis Ušakova laikam raksturīgu visaptverošu korupcijas un atklāta nepotisma skandālu, pašslavināšanās medijos par rīdzinieku naudu nekur nav pazudusi. Apmaksātām publikācijām šī dome iztērējusi ap 230 000 eiro.

Tagadējā domes vadība šo praksi kritizēja, kamēr paši nebija pie varas.

“Burovs no Ušakova kaķus nav pārņēmis, bet netikumus gan. Arī Burovam iepaticies zīmēties par rīdzinieku naudu apmaksātajā raidlaikā. Visamizantākais, protams, ir pamatojums – bez mēra uzaicinājuma rīdzinieki mazāk svinētu svētkus.” Tā toreizējais domnieks – opozicionārs Ķirsis (JV) sociālajā tīklā X rakstīja gadu pirms iepriekšējām domes vēlēšanām.

Tagad viņš Re:Baltica jautājumus par domes apmaksātajiem PR raidījumiem un gozēšanos sociālajos medijos rezumē šādi: “Jūs politiķa profesiju nedaudz nonivelējat līdz “izdari un pazūdi”. Kā pirms klases vakara ballītes mammai pateikt – uzklāj galdu un ejiet ar tēti mājās, lai mēs varam riktīgi izballēties.”

Radio SWH un TV24 – kā mājās

Visbrīvāk domes vadība var izballēties Radio SWH un TV24 ēterā.

Viens no “Ušakova Rīgas” mantojumiem Radio SWH ēterā ir ceturtdienu vakaru raidījums. Kādreiz tur skanēja gara intervija ar toreizējo vicemēru Andri Ameriku (Gods kalpot Rīgai, GKR). Kad par mēru uz pāris mēnešiem kļuva Oļegs Burovs (GKR), par vienīgo viesi kļuva viņš.

2023. gadā pašreizējā dome nolēma to atjaunot – ar nosaukumu Saka Rīga. Pirmais viesis – mērs Staķis. Tas gan nevilkās ilgi, jo tovasar viņš atkāpās.

Ēteru sadalīja nākamā koalīcija. Visbiežāk nāca mērs Ķirsis un abi vicemēri: Ratnieks (NA) un Linda Ozola (JKP, tagad JV sarakstā). Domes darbinieki bijuši vien dažas reizes. Pamatā – politiķi.

Šīs intervijas atgādina draudzīgu pačalošanu, nevis atbildības prasīšanu.

Komunikācijas pārvaldes priekšnieks Uģis Vidauskis saka, ka viesu sarakstu sastāda domē un tematus piedāvā tās sabiedrisko attiecību darbinieki: “Mēs iezīmējam, kas pašvaldībai ir būtiskākais.”

Gan Staķis, gan Ķirsis raidījuma vajadzību aizstāv. Uz jautājumu, kā tas atšķiras no Ušakova prakses, Staķis atbild: “Visi pilsētas mēri, amatpersonas, valdības pārstāvji meklē veidu, kā komunicēt ar sabiedrību. Ja to ir savulaik darījis Ušakovs, vai mums šo vajadzētu nekad nedarīt?”

Ķirsis skaidro, ka likums uzdod pašvaldībai informēt iedzīvotājus: “Loģiski, ka runāt iet lēmumu pieņēmējs.” Kopš februāra, kad sākās priekšvēlēšanu periods, politiķi raidījumā vairs nepiedalās.

Rīdzinieki par Saka Rīga ir samaksājuši vairāk nekā 80 tūkstošus eiro. Tikai viņi nezina, ka par to maksā, jo raidījumā to nesaka.

Radio SWH komercdirektors Filips Rubenis skaidro – tas tāpēc, ka Rīgas dome tikai sedzot ražošanas izmaksas, bet neietekmējot saturu. Vidauskis piebilst, ka pašvaldība piebildi par apmaksātu saturu neprasa: “Tas ir medija jautājums.”

Taču šādu piebildi prasa likums. Regulatora vadītājs Ivars Āboliņš Re:Baltica teica, ka tas šobrīd pārbauda raidījuma atbilstību priekšvēlēšanu aģitācijas un citiem likumiem.

Rāda tikai sevi

Televīzijas līdzinieks SWH raidījumam bija Rīga runā kanālā TV24. No 16 epizodēm 11 uzstājās Progresīvie. Katrā trešajā – Staķis (dažreiz atrādīja arī Ķirsi). Re:Baltica tajos neatrada atzīmi, ka par saturu maksā dome.

Staķis Re:Baltica skaidroja, ka koalīcija nolēmusi – ar pilsētas sociālajiem medijiem nepietiek. Saziņai jāizmanto arī tradicionālie mediji. Kāpēc jārāda koalīcijas politiķi? “Bija skaidrs, ka raidījuma reitingi bija labāki, ja runāja pirmās personas (..) Ja es viens pats būtu gājis, es piekristu kritikai,” saka bijušais mērs.

Uz jautājumu, vai šī nebija no budžeta apmaksāta politiķu popularizēšana, bijušais mērs atbild, ka “no morāles viedokļa” viņš nevarot komentēt.

Pērn Ķirša dome šo raidījumu atdzīvināja. Nosaukums drusku pamainīts (tagad Ziņu TOP. Rīga runā). Pārējais gandrīz identisks – nekritiskas intervijas ar koalīcijas politiķiem.

Visbiežāk piedalījās Ķirsis, retāk – vicemēri Ratnieks un Ozola. Pa vienam raidījumam ticis arī citiem koalīcijas politiķiem: Jurim Radzevičam (GKR), Olafam Pulkam (JV), Laimai Geikinai (Par!).

Vidauskis skaidro – arī šajā gadījumā viesus un tematus piedāvā dome.

Tā mūžs nebija ilgs. 2024. gada beigās raidījumu slēdza, jo TV24 pameta bezmaksas apraidi un tuvojās priekšvēlēšanu periods.

Pērn TV24 ēterā bija vēl viens rīdzinieku apmaksāts raidījums Tev pieder daudz vairāk kā tikai dzīvoklis. To pasūtīja Rīgas namu pārvaldnieks.

Pirmajā viens no viesiem bija Ķirsis.

Lai arī Rīgas domes apmaksātu raidījumu TV24 ēterā vairs neesot, domnieki un kandidāti no tā nav pazuduši. Jaunā raidījumā Rīga gatava? visbiežāk debatē JV politiķi. Bieži arī GKR, Latvijas attīstībai un Latvija pirmajā vietā (LPV) pārstāvji. TV24 direktors Klāvs Kalniņš apgalvo, ka Rīga gatava? veidošanu neviens neapmaksā un sadarbības līgumu par šo raidījumu nav.

Latvijas attīstībai saraksta līderis Juris Pūce raidījumā jau pabijis piecreiz. Vidēji – reizi mēnesī. “Katru reizi, kad kāds no plašsaziņas līdzekļiem mani aicina uz raidījumu vai interviju, es vienmēr piekrītu,” viņš teica Re:Baltica. Ne viņš, ne partija, ne kāds cits atbalstītājs TV par to nemaksājot.

Pūcem kā ekonomikas ekspertam ir arī regulāra sleja Radio SWH. Viņš to veidojot to jau gandrīz 10 gadu (ar pārtraukumiem, kad bija valsts amatā vai to liedz priekšvēlēšanu aģitācijas likumi). SWH komercdirektors Rubenis stāsta – komentētāja lomai uzrunājuši tieši Pūci jo viņš ir “cilvēks, kas labi orientējas tēmā”. NEPLP vadītājs Āboliņš norāda, ka, tā kā Pūce to nedara priekšvēlēšanu periodā, likums nav pārkāpts.

Ķirsis ar lāpstu, Ratnieks ar palmu

Neilgi pēc ievēlēšanas par mēru Staķis kļuva arī par Rīgas domes oficiālā Facebook konta galveno varoni. Bez Staķa rīdzinieki neuzzinātu, ka ziemas miegā devušās rātsnama bites, namu īpašniekiem jātīra ietves un jumti no sniega, vai taps piemineklis Aspazijai. Uz Jāņiem viņš viens dzied kopā ar folkloras kopu Vilkači, bet ziemas saulgriežos bluķi velk kopā ar vicemēriem Ķirsi, Ozolu un koalīcijas deputātiem.

Mērs, vietnieki un pa retai reizei komiteju vadītāji ir vienīgie, ko pirmajā “pārmaiņu koalīcijas” gadā var ieraudzīt domes kontā. Citus domniekus Re:Baltica tur neatrada.

Kad Staķis atkāpās, viņa vietu domes Facebook lapās ieņēma Ķirsis un abi vicemēri. Bieži parādās arī komiteju vadītāji Iveta Andersone (JV), Olafs Pulks (JV), Viesturs Zeps (LA), Laima Geikina (Par!) un deputāte Iveta Ratinīka (LA).

Lai kas pašvaldībā notiktu, foto vai video reportāžās regulāri būs kāds no šiem politiķiem. Bieži tie ir portreti, kurus būtu grūti atšķirt no politisko reklāmu materiāliem.

Pirmās droša patvēruma vietas nomarķē tieši Ķirsis un Ozola. Zoodārza izglītības centra atklāšanas viesu vidū Ķirsis. Zelta kāzu jubilāru sveikšanā pirmajās rindās Ķirsis. Lielās talkas laikā skolas pagrabus kārto un no atkritumiem atbrīvo – arī Ķirsis. Video rullīšos tieši Rīgas mērs aicina uz futbola kluba RFS spēli un piesaka festivālu Positivus.

Aprīlī galvenajā Rīgas Facebook kontā atrādīti tikai Ķirsis un Ozola – viņi redzami pusē no visām fotoreportāžām. Abi vēlēšanās startēs no viena saraksta.

Ķirsis uzstāj, ka nav prasījis darbiniekiem likt materiālus ar sevi. Viņš daudzos pasākumos piedaloties, jo cilvēki viņu vēlas tur redzēt. “Gribat teikt, ka domei būtu jākaunas no savas vadības? Ka man vajadzētu parādīties tikai tad, kad ir notikusi problēma? Bet, ja ir skaists notikums un es uz to aicinu, tad es vairs neesmu domes sastāvdaļa?”

Ozolai atvēlēts fotografēties pasākumos, kas veltīti civilajai aizsardzībai un patvertnēm. Zeps stāsta par bērnu laukumiem, bet Ratnieka portrets bieži būs pie pasākumu galerijām, kas veltītas Ukrainas atbalstam. Viņš ir arī skolām veltītu video galvenais varonis – gan apdāvina skolu darbiniekus, gan klasē uz tāfeles raksta iedvesmojošas frāzes.

Šie ieraksti sasniedz lielu auditoriju. Rīgas domes Facebook kontiem seko vairāk nekā 70 tūkstoši cilvēku.

No pērnā jūnija līdz maijam dome vidēji reizi divās dienās publicējusi kādu ierakstu ar domniekiem. Un samaksājusi vairāk nekā tūkstoti eiro, lai tos ieraudzītu vēl lielāks skaits cilvēku.

Politiķu slavināšanu domes sociālajos tīklos apmaksā rīdzinieki, jo saturu veido domes darbinieki. Tāpēc uzmanību domes Facebook kontam pievērsis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tur sola vērtēt ierakstus.

“Ir pazīmes iespējamai administratīvā resursa izmantošanai”, skaidro KNAB pārstāve Amīlija Raituma. “Nevar radīt priekšstatu, ka raksti ir vērsti uz netiešu aģitāciju un popularizēšanu. Tiklīdz atspoguļošana ir pārlieku bieža, pozitīva, tendēta uz īpašu izcelšanu, veidojas pazīme.”

“Krievu partijām” – krievu prese

No janvāra beigām katrā Latvijas krievu preses izdevuma MK Latvija numurā lasītāji var nolūkoties lielos Jūlijas Stepaņenko (Suverēnā vara, SV) un viņas sabiedroto reklāmas portretos. Blakus – lasīt it kā žurnālistu veidotus rakstus, kuru autors lielākoties ir viņas vīrs un SV kandidāts vēlēšanās Vjačeslavs.

Temati mēdz sakrist. Piemēram, sievas reklāmā sauklis “Par mieru” (to Latvijā visbiežāk lieto cilvēki, kas nespēj nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā – red.). Blakusslejā vīrs izpaužas, kā ES spiežot Latviju tērēt naudu “kara turpināšanai”.

MK Latvija ir viss, kas palicis pāri no kādreizēja Kremļa propagandas kanālu izplatītāja Oļega Solodova PBK impērijas, taču tā ir populārākā avīze Latvijā. Stepaņenko ir Solodova ilggadējs darbinieks.

Sazvanīts Stepaņenko apgalvo, ka nesaprot jautājumu. “Reklāmas ir viens stāsts. Mani raksti, kurus esmu saskaņojis ar redaktoru – cits. Ko nozīmē sakrīt temati? Tā ir politika, tur viss sakrīt.”

Savukārt Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei!) savu ruporu atradis krievu preses izdevumos Subbota un Latvijskije Vesti.

Tos izdod Rīgas domes deputāts Andrejs Kozlovs (Saskaņa). Ušakova laikā šie laikraksti barojās no rīdzinieku naudas, jo dome tajos pirka vietu pašvaldības informācijas publicēšanai. Paralēli drukāja Ušakova slavinājumus.

Kozlova dēls (arī Andrejs) ir pievienojies Stabilitātei! Tagad reklāmas saplūst ar it kā žurnālistu rakstiem par labu šai partijai.

Piemēram, vienā lapā reklāmā ex-”saskaņietis” Nikolajs Kabanovs stāsta, kāpēc pievienojies Stabilitātei! un kandidēs pašvaldību vēlēšanās. Nākamajā viņš jau ir žurnālists ar iknedēļas sleju Kas notiek mūsu valstī?. Citā numurā viņš reklamējas vienā lapā, bet otrā kā žurnālists intervē citu Stabilitātei! pienācēju, politikas veterānu Jakovu Plineru. Tēmas – kā no Krievijas propagandas rokasgrāmatas – Rīga nolaista, ar Krieviju jādibina izdevīgas un savstarpēji cienīgas attiecības, Latvijā dzīvot ir sliktāk nekā 90. gados un tā ir ASV kabatas valsts.

Kopš septembra tādas intervijas bija katrā Latvijskije vesti numurā. Līdz ar priekšvēlēšanu perioda sākumu tās beidzās. Kabanovs gan turpina rakstīt – pārsvarā lamā vai nu valdību, vai nu Rīgas koalīcijas politiķus.

Kozlovs jaunākais ir portāla press.lv attīstības direktors. Press.lv ir daļa no Subbota un Latvijskije Vesti mediju grupas un arī plaši atspoguļo Stabilitātei! viedokli. Līdz priekšvēlēšanu periodam tā publicēja arī paša Kozlova slejas. Viņš uz Re:Baltica centieniem sazināties neatsaucās.

Kabanovs Re:Baltica skaidro, ka šāda satura saplūšana ir sakritība. Pliners viņu vienkārši interesējot: “Man ar viņu ir normāla komunikācija.”

Kozlovs vecākais stāsta, ka citas partijas ar viņa avīzēm nerunā.

Un kurš gan cits?

Vienīgā cita partija, ko krievu prese — avīze Segodņa — vēl uzslavē, ir LPV. Tās līderis Ainārs Šlesers Re:Baltica stāsta, ka LPV tur reklamēsies tikai maijā, bet pozitīvā publicitāte pirms tam esot skaidrojama ar to, ka tikai LPV mēģina uzrunāt gan krievus, gan latviešus.

Bet kas Saskaņai? Tā krievu avīzēs parādās tikai ar reklāmām, kuras apmaksā Ušakova grupa Eiropas parlamentā, un viņa vadītu pārraidi YouTube. Tajā saraksta līdere Regīna Ločmele intervē Bolderājas un Daugavgrīvas iedzīvotājus par slikto domi, bet citi kandidāti sūdzas, ka Ķirsis Rīgu pārvērtis par “ģerevņu”.

Autore: Olga Dragiļeva

Redaktore: Sanita Jemberga

Ilustrācijas: Miko Rode

Tehniskais atbalsts: Madara Eihe