Video ⟩ ES apsūdz Putinu Stambulas miera sarunu sabotāžā; delegācijas vēl nav tikušās (20)

Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro sacīja, ka Zelenskis ir izrādījis labu gribu, dodoties uz Turciju, bet tur, kur bija paredzēts sēdēt Putinam, ir palicis “tukšs krēsls”. “Putins vilcinās un acīmredzami nevēlas sākt miera sarunas, lai gan [ASV prezidents Donalds] Tramps ir paudis gatavību un vēlmi tās veicināt,” sacīja Barro.

Līdzīgi izteicās arī Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls. “Putins pārvērtē savas pozīcijas. Visa pasaule gaida, kad viņš beidzot izpildīs prasību sēsties pie sarunu galda ar situācijas nopietnībai atbilstošu delegāciju,” sacīja ministrs. Viņš sacīja, ka Zelenska gatavība tiešam dialogam ar Putinu ir pelnījusi cieņu, taču Krievijas puse neizrāda “nekādas pazīmes, kas liecinātu par nopietnu pieeju sarunām”. Vādefūls brīdināja, ka šāda rīcība nepaliks bez sekām – Eiropa jau apspriež turpmākas sankcijas.

I had a good and productive meeting with President of Türkiye @RTErdogan in Ankara. It focused on bringing peace closer and guaranteeing security.

I thank President Erdoğan and all of Türkiye for their support of our state, and for supporting all the real steps toward a full,… pic.twitter.com/dk3lPdooJE

— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) May 15, 2025

Kremļa lēmums uz Stambulas sarunām nosūtīt zema līmeņa delegāciju liecina, ka Putins cenšas “iegūt laiku”, Antālijā notikušajā NATO augstāko diplomātu sanāksmē sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

“Mēs ceram, ka ASV prezidents saskatīs šo ņirgāšanos un izdarīs pareizos secinājumus,”

viņš piebilda.

Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis sacīja, ka Putina atteikšanās piedalīties tiešās sarunās ar Zelenski Stambulā liecina par Krievijas prezidenta gļēvumu.

“Jautājums ir, vai tās vispār var saukt par miera sarunām. Putins nepārprotami baidās. Viņš nosūtīja vienu no ideoloģiskajām figūrām, kas jau pats par sevi signalizē, kā viņš to vērtē, proti, ne pārāk pozitīvi,”

sacīja ministrs. Lipavskis piebilda, ka viņa kolēģi, kas bija ieradušies uz neformālo tikšanos Antālijā, pauda vienotu viedokli, ka Putina rīcība liecina par viņa nevēlēšanos spert soli pretī. “Eiropas līderi ir skaidri paziņojuši, ka var sekot jaunas sankcijas,” sacīja Čehijas ministrs.

Arī Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna kritizēja Krievijas delegācijas, kurai uzdots veikt pirmās tiešās sarunas ar Kijivu trīs gadu laikā, līmeni. “Tas ir pliķis Ukrainai un tās sabiedrotajiem, ka Krievija noraidīja pamieru un Putina vietā uz Stambulu nosūtīja ultranacionālistu bez politiska statusa. Krievija joprojām nav ieinteresēta mierā, un tas nozīmē, ka mums būs jāpastiprina spiediens,” sacīja Cahkna.

Lipavskis un Barro publicēja arī fotogrāfiju ar ASV senatoru Lindsiju Greiemu. Viņi ziņoja, ka kongresmenis apstiprinājis ASV gatavību pastiprināt sankcijas pret Krieviju, ja Putins turpinās kavēt mieru.

Putins pats piedāvāja 15.maijā Stambulā rīkot pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš 2022.gada pavasara. Viņš to darīja, atbildot uz ASV un ES valstu prasību pasludināt 30 dienu pamieru. Zelenskis paziņoja, ka ir gatavs personīgi tikties ar Putinu Turcijā. Tomēr Krievijas prezidents uz tikšanos nosūtīja delegāciju sava palīga Medinska vadībā. Sarunu komandā bija arī ārlietu ministra vietnieks Mihails Galuzins, Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes priekšnieks Igors Kostjukovs un aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins.

Zelenskis raksturoja Krievijas delegāciju kā “fiktīvu”. No Ukrainas sarunās bija paredzēts piedalīties prezidenta kancelejas vadītājam Andrijam Jermakam, aizsardzības ministram Rustemam Umerovam, ārlietu ministram Andrijam Sibigam un valsts galvas diplomātiskajam padomniekam Igoram Žovkvam. Pats Zelenskis gatavojās pievienoties sanāksmei tikai tad, ja tajā piedalīsies Putins.