Zviedrija apsver iespēju anulēt pilsonību dubultpilsoņiem, kas notiesāti par noziedzību un dalību bandās (2)

"Ir jābūt iespējai atņemt pilsonību par noziegumiem, kas izdarīti noziedzīgu tīklu ietvaros un kas nopietni kaitē valsts interesēm," žurnālistiem norādīja Zviedrijas migrācijas ministrs Juhans Forsels.

Zviedrija kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem ir uzņēmusi lielu skaitu imigrantu, galvenokārt no tādām konfliktu skartām valstīm kā bijusī Dienvidslāvija, Sīrija, Afganistāna, Somālija, Irāna un Irāka. Lielu migrantu pieplūdumu tā piedzīvoja arī 2015.gadā, bet pēc tam valdības centušās padarīt stingrākus noteikumus par patvēruma piešķiršanu. Arī pašreizējā Zviedrijas premjerministra Ulfa Kristersona centriski labējā koalīcijas valdība, kas nāca pie varas 2022.gadā, ir apņēmusies padarīt imigrācijas politiku stingrāku.

Vienlaikus Zviedrija pēdējos gados pieredzējusi bandu vardarbības pieaugumu, arī gadījumus, kad apšaudēs un sprādzienos nogalināti cilvēki. Vardarbība bieži saistīta ar bandu kariem par teritoriju un narkotiku tirdzniecību. Zināms, ka bandas uzbrukumu veikšanai vervē arī pusaudžus.

Bandas ir iefiltrējušās arī Zviedrijas sociālās apgādes sektorā, politikā, juridiskajā un izglītības sistēmā, kā arī nepilngadīgo ieslodzījuma vietās.

Valdība, atsaucoties uz policijas datiem, paziņoja, ka aptuveni 1100 cilvēkiem, kas saistīti ar Zviedrijas noziedzīgajiem grupējumiem, ir dubultā pilsonība.

Saskaņā ar Zviedrijas konstitūciju pašlaik nevienam pilsonim nav iespējams atņemt Zviedrijas pilsonību.

Valdība vērtē, vai tas tomēr nav iespējams, un Forsels žurnālistiem norādīja, ka valdība ved sarunas ar citām valstīm, lai nodrošinātu, ka tās uzņem atpakaļ savus pilsoņus.

Pirmajā pārskatā par šo jautājumu, kas tika prezentēts 15. janvārī, tika secināts, ka Zviedrijai vajadzētu būt iespējai atņemt pilsonību dubultpilsonim, ja persona to ieguvusi krāpnieciskā ceļā, piemēram, sniedzot nepatiesu vai nepilnīgu informāciju.

Šāda iespēja būtu jāparedz arī tad, ja persona ir notiesāta par noziegumu, kas rada nopietnus draudus valsts drošībai, piemēram, par spiegošanu vai valsts nodevību, vai arī persona apdraud Zviedrijas svarīgākās intereses, norādīja valdība.

Bandu locekļiem pilsonību, visticamāk, varētu atņemt, balstoties uz argumentu, ka viņi apdraud Zviedrijas svarīgākās intereses.

Bandu līderi arvien biežāk darbojas no ārvalstīm, organizējot slepkavības un uzbrukumus ar sociālo tīklu starpniecību un bieži vien uzbrukumu veikšanai vervējot nepilngadīgos. Forsels uzsvēra, ka ne tikai bandu līderi apdraud valsts intereses.