/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/05/27/16872543t1h82cf.jpg)
Reaģējot uz pieaugošajām vides, klimata un sabiedrības veselības problēmām, ko rada gaļas patēriņš, aktīvisti aicina sabiedrību iniciatīvu portālā "Manabalss" parakstīties par gaļas nodokļa ieviešanu Latvijā.
Iniciatīvas autori - vides zinātnieks un ilgtspējas eksperts Jānis Brizga un inovators, sociologs un performanču mākslinieks Sandris Mūriņš - norāda, ka šis nodoklis varētu būt būtisks instruments, lai veicinātu dabai, klimatam un veselībai draudzīgākus, uz augu valsts produktiem balstītus uztura paradumus. Iniciatīvas atklāšana notiks 31.maijā, kad autori aicina apmeklēt tai veltītu mākslas performanci festivālā "Starptelpa 2025".
Autori uzsver, ka gaļas patēriņš tieši iznīcina savvaļas sugas, veicina dzīvu radību nogalināšanu rūpnieciskā mērogā, piesārņo vidi, pārveido klimatu un rada paaugstinātus riskus cilvēkiem saslimt ar vēzi un asinsrites slimībām.
Viņi apgalvo, ka šīs negatīvās sekas rada plašas sabiedriskās izmaksas, kas ir apliecinātas daudzos zinātniskos pētījumos. Tomēr šīs sabiedrības izmaksas netiek iekļautas gaļas cenās, radot izkropļotus ekonomiskos stimulus. Tādējādi tiek veicināts neilgtspējīgs, dabu degradējošs, klimatu mainošs un sabiedrības veselību apdraudošs dzīvesveids, kas ir pretrunā ar Latvijas un starptautiskajām saistībām bioloģiskās daudzveidības, ilgtspējīgas attīstības un klimata jomās.
Brizga uzsver, ka gaļas un degvielas patēriņam ir līdzīgas iezīmes - abi apdraud dabu un veicina klimata pārmaiņas un nevienlīdzību sabiedrībā. Bonnas Universitātes pētnieki esot atklājuši, ka gaļas patēriņš jāsamazina vismaz par 75%, lai pārtikas sistēma neapdraudētu bioloģisko daudzveidību un neveicinātu klimata pārmaiņas.