:format(webp)/nginx/o/2025/06/01/16886980t1hdfe9.jpg)
No kosmosa uzņemti satelītu izlūkfoto rāda, ka Krievija sākusi pie Somijas robežas būvēt armijas bāzes. NATO saka – Krievija gatavojas brīdim, kad beigsies karš Ukrainā, lai jau būtu gatavas vietas, kur spēkus pārvilkt. Īpaši bīstami uztveramas šīs aktivitātes, jo jaunu militāro virzienu Krievija sāk gatavot, kamēr joprojām notiek karš. Līdz šim uzskatījām – kamēr Putins slepkavo ukraiņus, citur savus zaldātus viņš sūtīt nav gatavs, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Krievija pastiprina militāro klātbūtni pie Somijas robežas, būvējot jaunas bāzes un paplašinot esošās. Iespējams, tā ir atbilde uz Somijas pievienošanos NATO. Militārie analītiķi saka – šīs aktivitātes ar bažām būtu jāuztver arī Latvijā.
Krievija izvietojusi vismaz 130 militārās teltis Kamenskā, aptuveni 60 kilometrus no Somijas robežas. Uzceltas noliktavas bruņutehnikai Petrozavodskā. Tiek atjaunota Arktikas bāze Severomorsk-2. Tas redzams satelītattēlos, ko publicēja laikraksts “The New York Times”. Foto ir ne tikai telšu rindas, bet arī militāro transportu, iznīcinātājlidmašīnu renovācijas vietas un atjaunotas iepriekš neizmantotas helikopteru bāzes. Somijas aizsardzības spēku stratēģijas vadītājs ģenerālmajors Sami Nurmi saka – militāristi “ļoti rūpīgi” seko Maskavas manevriem un viņu uzdevums kā NATO alianses daļai ir “sagatavoties sliktākajam”.
Somijas Republikas parlamenta Izlūkošanas pārraudzības komitejas priekšsēdētājs, kurš nesen bija Rīgā, uzskata, ka somi var un spēj nosargāt mieru savā valstī, neraugoties uz Krievijas plāniem un manevriem pierobežā.
Mats Lofstroms, Somijas Republikas parlamenta Izlūkošanas pārraudzības komitejas priekšsēdētājs:
“Protams, Somijas amatpersonas un militāristi monitorē visu informāciju ļoti uzmanīgi. Mums ir dažādi veidi, kā informācija tiek vākta un iegūta, bet diemžēl es nevaru atklāt šādu informāciju, jo tai Somijas parlamentā ir augstākā līmeņa slepenība. Kad Ukrainā būs miers, mēs ceram un darīsim visu, lai nodrošinātu mieru visā Eiropā. Mēs nevēlamies militārus konfliktus nekur Eiropas teritorijā. Galvenais Somijas bruņoto spēku uzdevums ir nodrošināt mieru. Mēs negribam redzēt militāru eskalāciju. Mēs arī strādājam pie savas drošības, lai nosūtītu ziņu, ka mēs nevēlamies tikt pārbaudīti.”
Somijas robežsardze paziņoja, ka ir pabeigusi 35 kilometrus no 200 kilometru garā žoga uz robežas ar Krieviju. Tā, atšķirībā no Latvijas, ir pilnībā slēgta vairāk nekā gadu, jo somi šādi pretojas Maskavas hibrīdoperācijai, sūtot uz pierobežu nelegālos imigrantus. Starptautiskā aizsardzības un drošības centra Tallinā eksperts Mareks Kohvs intervijā NP saka: "Mums pašiem jābruņojas. Tikai tas krievus var atturēt, jo vēlme mums uzbrukt viņiem būs vienmēr."
Mareks Kohvs, Starptautiskā aizsardzības un drošības centra Tallinā drošības un aizsardzības eksperts:
“Krievi būvē infrastruktūru ne tikai gar Somijas robežu, bet arī atjauno dažas bāzes pie robežām ar Baltijas valstīm. Cik mēs esam redzējuši līdz šim – viņi šīs bāzes izmanto, lai apmācītu spēkus, kas dodas uz Ukrainu. Kamēr Ukrainas karš turpināsies, mums pārāk uztraukties nevajadzētu. Mums uz to jāraugās no trim aspektiem - kādas ir Krievijas vēlmes, Krievijas kapacitāte un Krievijas iespējas. Mums kā ES un NATO valstīm ir jāizslēdz šī Krievijas iespēja, un to varam izdarīt sagatavojoties.”
Bāzu veidošana vairāk ir Krievijas baiļu pazīme, saka bijušais SAB priekšnieks. Pašos ziemeļos Krievijai atrodas kritiski svarīga osta ar kodolzemūdenēm. Ja tām tiek nogriezta piekļuve no Skandināvijas valstu puses, tas būtu liels apdraudējums.
Jānis Kažociņš, bijušais SAB direktors, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks
“Kamēr Somija nebija NATO, ar Somiju varēja mazāk rēķināties. Bet, ja Krievija uzbruktu Baltijas valstīm, tad pastāv reāla iespēja, ka no Somijas vārētu būt prettrieciens uz austrumiem un tas pārrautu sakaru līnijas ar Kolas pussalu. Un Kolas pussala Krievijai ir absolūta prioritāte. Jo tur Murmanskā ir ne tikai Ziemeļu karaflote, kur atrodas liela daļa viņu atomzemūdeņu. Un tas Krievijai ir šausmīgi būtiski, un tādēļ viņi to sargās, cik var, un tagad viņu apdraudējums Krievijai ir ievērojami palielinājies."
Sandis Šrāders, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes loceklis:
“Šādas bāzes nav nekas jauns. Jauns ir tas, ka Krievija spēj attīstīt šādus projektus un ir kapacitāte to izdarīt, kad Krievija aktīvi nodarbojas ar karadarbību. Šādas bāzes ir izvietotas arī netālu no Latvijas un Igaunijas robežas. (..) Starptautiskie mediji uzsver, ka šāda bāze tiek izveidota pie Somijas robežas, kas ir NATO jaunpienacēja. Bet tikpat labi arī šādi militārie objekti var tikt būvēti pret Baltijas valstīm. Mēs zinām arī, ka Kaļiņingradā ir izvietotas militārās vienības un tās ir tendētas, lai liegtu NATO dalībvalstu pieeju Baltijas valstīm, ja Krievija uzsāk militāro agresiju.”
NP: Stratēģiski raugoties tad šīs, kas ir tuvāk Baltijas valstu pierobežai jūras līcī, vai tad šīs ir uzskatāmas kā drauds Latvijai?
Sandis Šrāders, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes loceklis: Es uzskatu, ka noteikti tas uzskatāms kā drauds Latvijai, un mēs ļoti priecājamies, ka Somija un Zviedrija beidzot pievienojusies kolektīvai drošībai, bet šīs bāzes, ja gadījumā Krievija sāk īsu karu, piemēram, ar kādu no Baltijas valstīm, var tikt izmantotas, lai liegtu Somijas un Zviedrijas atbalstu Baltijas valstīm. Tāpēc šīs bāzes ir ļoti svarīgas, un mums jābūt tikpat uztrauktiem kā somiem.
Pirms pieciem gadiem Somija sāka ierobežot personu loku, kam tirgot nekustamos īpašumus, jo vienā no salām arhipelāgā starp Somiju un Zviedriju uzgāja īpašumu, kas nosēts ar novērošanas kamerām un kustību sensoriem, helikoptera nosēšanās laukumu un deviņām laivu piestātnēm. Pastāvēja bažas, ka krievu biznesmenis, kuram bijusi arī saikne ar Latviju, šo savu nopirkto salu gatavoja, lai to varētu izmantot diversijām un uzbrukumiem Krievijas armija.
Pagājušā gada septembrī Somijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka ir plāns gatavot likumu, kas pilnībā aizliegs personām ar Krievijas pilsonību iegādāties nekustamos īpašumus Somijā. Aprīlī parlaments vienbalsīgi šo likumu pieņēma. Tagad plāno īpaši izvērtēt arī tos īpašumus, ko šādi cilvēki jau nopirkuši līdz tam.
Mats Lofstroms, Somijas Republikas parlamenta Izlūkošanas pārraudzības komitejas priekšsēdētājs:
“Mēs arī ļoti cieši monitorējam darījumus par zemju un ēku iegādi blakus militārai un arī citai kritiskajai infrastruktūrai Somijā. Parlaments pieņēma likumu, kas liedz ne Eiropas Savienības pilsoņiem iegādāties īpašumus un zemi, lai šādi pasargātu mūsu militāro un kritisko infrastruktūru.”
Latvijas parlaments līdzīgu likumu joprojām nav pieņēmis. Otrajā lasījumā deputāti to skatīja jau pirms diviem mēnešiem – 27.martā. Trešajā lasījumā tam, iespējams, varētu pievērsties līdz pavasara sesijas slēgšanai – tā mums atbildēja Juridiskā komisija. Otrajā lasījumā pret balsoja 7 deputāti no Stabilitātei, 8 no Šlesera “Latvija pirmajā vietā”.
Pret balsoja:
“Stabilitātei!”
Svetlana Čulkova ST!
Jekaterina Drelinga ST!
Iļja Ivanovs ST!
Jefimijs Klementjevs ST!
Dmitrijs Kovaļenko ST!
Nataļja Marčenko-Jodko ST!
Amils Saļimovs ST!
“Latvija pirmajā vietā”
Kristaps Krištopans LPV
Mārcis Jencītis LPV
Linda Liepiņa LPV
Ilze Stobova LPV
Ainārs Šlesers LPV
Ričards Šlesers LPV
Edmunds Zivtiņš LPV
Viktorija Pleškāne - pie frakcijām nepiederošā
Kristaps Krištopans, Saeimas deputāts (LPV), 2025.gada 6.februārī:
“Pirmajā mirklī var likties – kāda fantastiska ideja (..) Jūs šo jautājumu, “Jaunā Vienotība”, virzāt tāpēc, ka mēs skaidri uz ielām redzam, cik ir šo trešo valstu pilsoņu. Es dzīvoju Stabu ielā. Es drīz tur pats būšu minoritāte. Tie jau ir simtiem tūkstoši cilvēku. To jums vajadzētu risināt, nevis šo jautājumu.”
Ņemot vērā Krievijas organizētos sabotāžas aktus un citas kaitnieciskās darbības Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, Valsts drošības dienests uzskata, ka likums ir jāpieņem. Tas ļautu novērst agresorvalstu pilsoņu mēģinājumus veikt stratēģiski nozīmīgu objektu izlūkošanu un plānus tur sarīkot iespējamus uzbrukums.
VDD atbilde “Nekā personīga”:
“Pamatojoties uz iegūtu riska informāciju, Valsts drošības dienests (VDD) līdzšinējos gados ir veicis vairākas pārbaudes par Krievijas pilsoņiem, kuriem Latvijā pieder īpašumi pie stratēģiski nozīmīgiem objektiem. Atsevišķos gadījumos dienests pārbaužu rezultātā ir konstatējis Krievijas pilsoņu radītus riskus Latvijas nacionālajai drošībai.
Šie Krievijas pilsoņi pēc Valsts drošības dienesta rekomendācijas ir iekļauti tā dēvētajā melnajā sarakstā jeb ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta.”
Jānis Kažociņš, bijušais SAB direktors, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks:
“Ir tāds izteiciens, ko daudzi zina, ka ģenerāļi mēģina izcīnīt iepriekšējo karu, tikai to izdarīt labāk. Un iepriekšējais karš ir tas, uz ko mēs šobrīd skatāmies, kas notiek Ukrainā. Ja tagad kaut kāda vēlme tagadējam vai nākotnes Kremļa saimniekam taisīt uzbrukumus uz rietumiem pret Baltijas valstīm vai Somiju, tad šie uzbrukumi varētu būt pavisam cita veida. Un mums ir jādomā par to, kā reaģēt uz tāda veida uzbrukumiem. Tas nozīmē ne tikai konvencionālie spēki, bet arī (..) puskara apstākļi, kuros mēģina vājināt ienaidnieku, lai viņš pats padotos. Un ņemsim vērā, ka kara mērķis nav okupēt teritoriju, bet pārvaldīt teritoriju.”
Gandrīz 700 spiegi, kas darbojās diplomātiskā aizsegā, tika izraidīti no Eiropas, ievērojami ierobežojot Krievijas spēju veikt vervēšanu uz vietas. Vīzu režīmi ir pastiprināti, un Krievijas pilsoņu pārvietošanās uz Eiropu ir stipri grūtāka. Eksperts no Igaunijas Mareks Kohvs uzskata – Tas ir padarījis Krievijas hibrīduzbrukumus Rietumos, īpaši Eiropā, daudz bīstamākus. Aģentu vervēšana, izmantojot tā sauktos īstermiņa, ātros darba sludinājumus, notiek Telegram kanālos bez īpašas apmācības. Tāpēc šādu personu rīkoti uzbrukumi kādā brīdī var izraisīt ievērojami lielākus upurus, jo neapmācīts aģents var pieļauj kritiskas kļūdas.