Noskaties ⟩ Krievija finansē "Telegram" kanālu tīklu Baltijas valstīs. Piesaista arī vietējos politiķus

Projekta dokumenti ir starp teju 50 tūkstošiem "Pravfond" e-pastu un dokumentu, kas nonākuši starptautiskas žurnālistu komandas rokās. "Nekā personīga" tos analizēja kopā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica".

Krievijas valsts budžeta finansētais Fonds ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstam un tiesību aizsardzībai jeb saīsināti Pravfond lielākoties izsniedz grantus 5 līdz 25 tūkstošu eiro izmērā. Bet šogad viens projekts uz pārējā fona atšķiras. Kanālu vadīšanai un uzturēšanai "Telegram" aplikācijā 2025. gadā piešķirti 11 566 600 rubļi (pēc šodienas valūtas kursa - ap 127 tūkstošiem eiro). Projekta nosaukums - "Baltijas tautiešu tiesības uz objektīvu informāciju".

Nepilnu pusi summas Pravfond projektam jau piešķīris pagājušā gada beigās. Tagad, kad solītie propagandas kanāli sākuši darboties, aprīlī izsniedza pārējo. Projekts ir vairāki kanāli aplikācijā "Telegram". Tie ir vērsti uz Baltijas valstu iedzīvotājiem. Pieteikumā autori neslēpj, ka kanāli ir prokrieviski un tie nepieciešami tādēļ, ka Krievijas mediji Baltijā ir bloķēti.

Projekta deklarētais mērķis ir aizsargāt tautiešu, tostarp politiski apsūdzēto, tiesības, "nodrošināt tiesības uz vēsturiskās atmiņas saglabāšanu", kā arī "nodrošināt tautiešu tiesiskās dzīves monitoringu un analīzi ārzemēs ar secinājumiem un analītiskām atskaitēm". Tas nozīmē, ka kanāli nodarbojas arī ar informācijas vākšanu. Tas notiek caur "Telegram" botiem, kur lasītājs var pa tiešo nosūtīt ziņu kanālam.

Pieteikumu fonda grantam iesniegusi Krievijas pilsone Anna Valerijevna Stefanova. Viņa ir savulaik Latvijā dzīvojušā Krievijas propagandas medija Sputnik žurnālista Alekseja Stefanova sieva. Pats Stefanovs dokumentā nosaukts par Telegram kanālu tīkla galveno redaktoru.

Stefanovs ir Krievijas valsts holdinga "Rosija Segodna" medija "Sputnik" darbinieks. Viņa personīgajam Telegram kanālam ir vairāk nekā 10 tūkstoši sekotāju. Stefanovs veido arī citus propagandas profilus, piemēram, "Šprotes trimdā" Youtube platformā. Tiesa gan, tagad šis kanāls ir dzēsts.

Stefanova kolēģis, bijušais "Sputnik" Lietuvas redakcijas galvenais redaktors Marats Kasems par sadarbību ar sankcionēto mediju Latvijā tika aizturēts, bet pretstatā citiem propagandistiem izdarīto nožēloja, samaksāja sodu un lieta pret viņu tika izbeigta.

Par sadarbību ar Latvijas iestādēm viņš saņem draudus no Krievijas politiķiem, kas viņu tagad uzskata par nodevēju. Stefanovu viņš pazinis labi, jo Baltijas redakcijas strādāja no vienota biroja Maskavā.

Viņš tagad aktīvi sevi publiski pozicionē, viņš visur uzstājas. To arī var viegli izskaidrot, jo tā ir tāda kā imunitāte. Ja nākotnē būs kaut kādas vēl problēmas ar kaut ko, piemēram, ar to pašu naudu, tad nu Sputnik neuzdrošināsies atlaist no darba tik slavenu propagandistu.

"Sputnik" Latvijas redakcija plānoja atvērt biroju arī uz vietas Rīgā. Jau bija atrastas telpas Rīgā, taču to īpašnieks pēdējā brīdī atteicies iznomāt biroju. Redakcija turpināja strādāt, bet no Maskavas. Taču Aleksejs Stefanovs bieži devās komandējumos uz Latviju un pārējām Baltijas valstīm.

Kasems atceras, ka "Sputnik" Igaunijas redaktore regulāri tikusies ar "Pravfond" vadītāju Aleksandru Udaļcovu, lai kārtotu grantus no fonda.

Pravfond finansētajā Stefanova tīklā ir pieci "Telegram" kanāli. "Baltijas ēnas", saskaņā ar "Pravfond" iesniegto aprakstu, stāsta par rusofobiju Baltijas valstīs. Savukārt kanālam iesūtītos ziņojumus izskatīšot jurists un tos pārsūtīs atbilstošajām Krievijas iestādēm. "Baltija bez cenzūras" pārpublicēs ziņas no Krievijas ziņu kanāliem, bet "Baltijas tilts" uzsvaru liek uz padomju laika glorificēšanu. Kanāls "Baltija bez cenzūras" Telegramā aizvien nav atrodams, bet pārējiem izdevies piesaistīt pāris tūkstošus sekotāju.

Tīklā ir arī trīs kanāli, kas publicē informāciju latviešu, lietuviešu un igauņu valodā. Latviski veidotajam dots nosaukums "Laimes lācis". Tajā tiekot publicētas vietējās ziņas un latviešu ekspertu komentāri, bet ar prokrievisku pasniegšanas veidu.

Realitātē kanālā ziņas ir kopētas no Latvijas medijiem vai sociālajiem tīkliem, vai tiek tulkotas no citiem saistītajiem kanāliem. Ari "Laimes lāča" panākumi ir pieticīgi - tam seko 166 cilvēki. Pieteikumā Stefanova gan raksta, ka tie ir labi panākumi, jo Telegram latviski runājošie lieto maz. Viņa atzīmē, ka Latvijā lietotāju un kanālu ir ievērojami vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Stefanovas pieteikumā uzskaitīti eksperti, kas regulāri publicēšot ekskluzīvus materiālus. Tie lielākoties ir Krievijā dzīvojoši dažādu institūciju pārstāvji, arī uz Krieviju aizbēgušais bijušais Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs, kā arī uz Baltkrieviju aizbraukušais Latvijā bloķētā portāla "IMHOclub" redaktors Jurijs Aleksejevs.

Pieminēts arī Jurijs Zaicevs - bijušais Daugavpils domes deputāts no partijas "Latvijas Krievu savienība", kurš šogad pašvaldību vēlēšanās atkal kandidē kopīgajā "Suverēnās varas" un "Apvienības "Jaunlatvieši"" sarakstā.

Pagājušā gada Ziemassvētkos kanālā "Baltijas tilts" publicēta ziņa par Zaiceva organizētu protesta akciju pie ASV vēstniecības īrijā, kur vāca parakstus petīcijai pret it kā Ukrainā notikušajām represijām pret pareizticīgo baznīcu. Kanālā publicēts video, kura ievadā Zaicevs īpaši uzsver, ka tas ierakstīts "speciāli Telegram kanālam Baltijas tilts".

Marats Kasems atminas, ka Stefanovu pirms aptuveni trim gadiem aizturējuši Lietuvas robežsargi. Tas noticis, kad "Sputnik" darbinieks filmējis bēgļu krīzi Baltkrievijas pierobežā. Stefanovs uzrādījis Latvijas medija “Vesti” preses apliecību un tādēļ palaists brīvībā.