:format(webp)/nginx/o/2025/06/15/16926481t1he98f.jpg)
Jaunajā Rīgas domē ievēlētās četras tā dēvētās “valstiskās koalīcijas” partijas jau pa nedēļu ir spējušas vienoties par kopīgu sadarbību, mēra amata kandidātu un vicemēru skaitu. Tik raiti gan negāja ar atbildības jomu sadalījumu, un vēl ceturtdienas vakarā iespējas izveidot “Progresīvo” mēra kandidāta Viestura Kleinberga vadītu koalīciju politiķi neoficiāli vērtēja kā “50 uz 50”. Lielākās bažas bija nevis par ideoloģisko pretinieku spēju sastrādāties, bet gan par ambīcijām un tiekšanās pēc amatiem. Tomēr, kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, vīlies par sadali galu galā varētu būt palicis tikai viens partneris: līdzšinējā mēra Viļņa Ķirša “Jaunā Vienotība” (JV).
Rīgas domes koalīcijas veidošanas sarunu nedēļa iesākās “piesardzīgi pozitīvi” un “bez ultimātiem”, taču pauzēs starp publiskajām tikšanās reizēm virmoja diezgan lielas kaislības. Tāpēc piektdien pēc četru partiju sarunas, kurās visi paziņoja, ka piekrīt darbam koalīcijā un jomu sadalījumam, “Progresīvo” mēra amata kandidāts Kleinbergs varēja atviegloti uzelpot.
“Es domāju, ka lielākais izaicinājums un sarežģījums patiesībā bija panākt to, lai visiem mūsu sadarbības partneriem būtu šī sajūta, ka mēs strādāsim uz līdzvērtīgiem noteikumiem un būsim tiešām līdzvērtīgi sadarbības partneri, jo tā pieredze ir bijusi dažāda ar dažādiem politiskajiem spēkiem gan valdībā, gan Rīgas domē,”
pēc sarunām teica Kleinbergs. “Līdz ar to patiesībā, lai to panāktu, mums bija tomēr jāvienojas par to, ka ir šis trešais vicemēra postenis.”
Savu lomu tajā nospēlēja vēl kāds “Progresīvo” taktiskais solis – piešķirt Apvienotajam sarakstam ne vien vicemēra amatu, prasību pēc kura neslēpa saraksta līderis Māris Sprindžuks, bet arī vienas komitejas vadību. “Progresīvo” pārstāvji vadīs divas: Finanšu un administrācijas lietu komiteju – to vienmēr vada mērs – un Satiksmes un transporta lietu komiteju.
“Mēs novērtējām arī kolēģu iepriekš veikto, un, protams, ka ne visi dabūja, ko vēlējās. Un arī mēs, lai panāktu šo līdzsvaru, bijām gatavi atteikties no komitejām, kuras mums ir svarīgas. Bet mēs sapratām, ka, ja mēs kopā sastrādāsimies vienā komandā, mēs tik un tā panāksim rezultātu neatkarīgi no tā, vai vada komiteju konkrētais politiķis vai šajā komitejā ir kāds vietnieks, kurš deg par noteiktu tēmu,” par komiteju sadalījumu saka Kleinbergs.
Nacionālās apvienības (NA) pārziņā būs trīs komitejas: Pilsētas īpašuma, Mājokļu un vides, kā arī Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu. Komiteju vadībā varētu nonākt Rīgas domes darbā pieredzi guvušie Dainis Locis un Ģirts Lapiņš. Simboliska politiskā pieredze – pāris mēneši aizejošā Eiroparlamentā – ir kādreizējam žurnālistam Ansim Pūpolam, taču viņa izredzes vadīt kādu komiteju nopietni apsvērtas netiek.
Tagadējais un, visticamāk, arī nākamais Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) neslēpj, ka viņi šim sadalījumam piekrita diezgan ātri, lai gan loģiski liktos, ka frakcijas jaunpienācējām, dzejniecei un aktīvistei Liānai Langai un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītājai Elīnai Trejai varētu būt interese par izglītības un kultūras nozari.
“Protams, ka izglītība bija uzreiz aiz Īpašuma komitejas kā prioritāte. Īpašuma komiteja tādēļ, ka mēs jau esam sākuši strādāt tur un labi strādājuši esam. Bet, protams, ka mūsu ideoloģiskā vēlme bija paplašināties tieši uz Izglītības komitejas pusi, jo tas arī saskan ar mūsu programmu, mūsu idejām un vēlmēm,”
atzīst Ratnieks. “Ja ir citi koalīcijas partneri, kas iestājas absolūti noraidoši pret šādu ideju, tad, manuprāt, nebija arī citas alternatīvas pagaidām. Bet jebkurā gadījumā mēs šos jautājumus skatīsim, šie jautājumi mums būs dienaskārtībā. Tajā pašā laikā mēs atbildēsim par drošības jautājumiem, un mēs strādāsim.”
Izglītības, kultūras un sporta komiteju varētu turpināt vadīt Laima Geikina no Kustības “Par!”, kas šajās vēlēšanās iekļāvās JV sarakstā. “Ir jomas, kurās ir svarīgi neaiziet galējībās. Tātad, nebūtu pārāk konservatīviem vai, tieši otrādāk, pārmērīgi liberāliem. “Vienotība” ir centrisks spēks. Tā kā, kur mēs to līniju varam ieturēt? Un izglītības joma pavisam noteikti ir tāda, kur nedrīkst ļauties kaut kādām vienas vai otras, teiksim, ideoloģijas radikālām izpausmēm,” saka tagadējais Rīgas mērs Ķirsis. Jaunajā sasaukumā viņš varētu kļūt par vicemēru izglītības un ģimenes jautājumos, jo partijai uzticēts vadīt arī Sociālo lietu komiteju.
“de facto” gan zināms, ka JV ļoti uzstājīgi vēlējās panākt, lai Inese Andersone turpinātu vadīt Pilsētas attīstības komiteju, taču piektdien kļuva skaidrs, ka tas nenotiks. Zināms rūgtums par to gan vēl ir jūtams. “Šis brīdis ir tāds, ka kaut ko meklēt vai strīdēties par amatiem, manuprāt, nav īstais. Tāpēc mēs katrā ziņā atbalstām, lai viss iet uz priekšu. Tas, kā tā kombinācija strādās, tas jau ir pilnībā koalīcijas vadītāja [Kleinberga] uzstādījums un viņa ziņā, kā viņš to ir izdarījis,” izvairīgs par to ir Ķirsis.
Visticamāk, Sociālo lietu komiteju vadīs vai nu Andersone, vai tagadējā vicemēre Linda Ozola no biedrības “Kods Rīgai”, kas arī startēja no JV. “Vienotībai” būs arī jāizlemj, kas vadīs tās frakciju, jo ilggadējais tās vadītājs Olafs Pulks nav pārvēlēts.
Tikmēr AS līderis Sprindžuks pēc četru partiju sanāksmes izskatījās visapmierinātākais. Visticamāk, visiem četriem viņa frakcijas deputātiem būs kāds amats – viņš pats būs vicemērs, Edgars Bergholcs vadīs Pilsētas attīstības komiteju, bet Romualds Ražuks un Mārtiņš Šics varētu saņemt komiteju vadītāju vietnieku amatus.
“Ja jūs jautātu jebkuram mēram šobrīd, kurš veido koalīciju, vai potenciālam mēram – skaidrs, ka katras balss piesaistīšana trūkstošajām tiek iegūta ar kaut kāda veida... Kaut kas ir jādod par šo balsi,” komentē Sprindžuks.
“Protams, katra partija vēlas iegūt lielāku kumosa daļu vai atbildības daļu, bet šajā brīdī Rīgai ir situācija: vai nu veidojas koalīcija ar 34 balsīm, kas ir stabila un spēj nostrādāt četrus gadus, vai arī, kā lai saka, pieejot no spēka pozīcijas vai ieejot kādam uz nevienlīdzīgiem noteikumiem. Nu tad rodas tas trauslums.”
Nu “trauslums” varētu būt novērsts, un arī citu politisko amatu sadale jaunās koalīcijas darba uzsākšanu varētu neaizkavēt. Taču kā potenciālais mērs Kleinbergs rīkosies, ja koalīcijas partneriem būs prasības par amatiem izpildvarā ar partijām saistītiem cilvēkiem? “Manuprāt, “Progresīvie” ir diezgan skaidri demonstrējuši, ka šāda veida darījumus mēs neslēdzam. Līdzīgi kā mēs to sākām pirms gandrīz pieciem gadiem, ka visi departamenta direktori, visi augsta līmeņa ierēdņi vai kapitālsabiedrību valdes locekļi vai padomju locekļi tiek atlasīti konkursa kārtībā – šāda kārtība būs arī manā vadībā. Ne soli pa labi, ne soli pa kreisi. Ja būs šādi spiedieni, tad, ticiet man, jūs par to uzzināsiet,” sola Kleinbergs.
Jaunās Rīgas domes pirmā sēde, kurā būs jābalso par mēru, visticamāk, notiks drīz pēc Jāņiem. Nākamā piektdiena daudziem domniekiem ir aizņemta sarunu festivāla “Lampa” dēļ.