Sākusies putnu rudens migrācija un kā vieni no pirmajiem projām uz ziemošanas vietām dodas baltie stārķi, aģentūrai LETA pastāstīja putnu pazinējs un vērotājs Kaspars Funts.
Sākusies putnu rudens migrācija uz ziemošanas vietām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neskatoties uz to, ka barība Latvijā baltajiem stārķiem vēl ir pietiekamā daudzumā, tie savu ceļu uz ziemošanās vietām sāk mērot tik agri, jo šie putni lido planējot. «Baltie stārķi agri sāk migrēt uz savām ziemošanas vietām Āfrikā, jo pārsvarā lido planējot, izmantojot augšupejošās siltās gaisa masas, kuru vēlāk rudenī, kad kļūs aukstāks, vairs nebūs,» skaidroja Funts.
Pārlidojumu uz ziemošanas vietām sākuši arī tie putni, kuru barībā ir kukaiņi, piemēram, ķauķi, mušķērāji un citi. Baros sāk pulcēties dzērves, prom lido un Latviju caurceļo strazdi. Drīz lidot uz siltākām vietām sāks arī plēsīgie putni, Latviju līdz nākamajam pavasarim pametīs arī tādi putni kā bezdelīgas, mājas čurkstes, svīres, ķīvītes un citi bridējputni, strazdi un stērstes.Putnu rudens migrācijas maksimums gaidāms septembrī un oktobrī, kad migrēs zosis un pīles. Pēdējie uz ziemotnēm vēlā rudenī parasti aizlido gulbji. Kad migrāciju sāks zosis, dzērves un gulbji, debesīs būs vērojami skaisti migrējošo putnu kāši un virtenes.
«Precīzi pateikt, kurā brīdī sākas putnu rudens migrācija, nav iespējams. Putnu pārlidošana uz ziemošanas vietām sākas pakāpeniski jau vasarā. Piemēram, egļu krustknābji, kas ligzdot sāk ziemā, jau jūnijā pēc izligzdošanas lielākos vai mazākos baros pārlido lielus attālumus barības meklējumos. Šovasar kopš jūnija sākuma Vidzemē vēroju diezgan izteiktu krustknābju kustību virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem, visticamāk, tie bija putni no Taigas apgabaliem. Ļaudis putnu aizlidošanu pamana vēlāk rudenī, kad pēkšņi atskārš, ka piemājas stabā vai pļavā vairs nav stārķu, dārzos un mežos nav dzirdamas putnu dziesmas un saklausa debesīs gāgināšanu vai klaigas, paceļ galvu un ierauga pāri lidojošo zosu un dzērvju kāšus,» atklāja putnu vērotājs.
Kā stāstīja putnu pētnieks, ja būs agrs rudens ar aukstu laiku, tad putni, protams, aizlidos prom ātrāk. Savukārt, ja būs silta ziema, daļa putnu, kuriem vajadzētu doties prom, var palikt un pārziemot, galvenais, lai netrūktu barības, kas ir enerģijas avots katrai dzīvības formai.Latvija atrodas uz Baltās-Baltijas jūras putnu migrācijas ceļa, katru gadu Latviju caurceļo tūkstošiem putnu no ligzdošanas apgabaliem taigas un tundras zonā. Kamēr Latvijā ligzdojošie putni aizlido uz siltākām vietām, tikmēr, kā stāsta Funts, Latvijā no ziemeļiem uz ziemošanu atlido zīdastes, ķeģi, arī zīlītes un vēl citu sugu putni.
Savukārt jūrā, ja tajā neizveidojas ledus sega, arī Latvijas teritoriālajos ūdeņos ziemo tūkstošiem gārgaļu, alku, kākauļu, tumšo un melno pīļu un vēl citi ūdensputni. Ornitologs uzsvēra, ka daudziem putniem, kas ligzdo ziemeļos, Latvija ir «siltā zeme», kur pārlaist ziemu.