Šonedēļ Rīgā un Valmierā norisinās Baltijas mūsdienu drāmas festivāls «Skats 2005», kurā piedalīsies vai visi šīs jomas profesionāļi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Romāns ar teātri
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neizpaliks arī populārākais igauņu teātra kritiķis Boriss Tuhs.
Zinu Hermani
Prominentais igauņu viesis Rīgā ierodas, lai cītīgi sekotu līdzi festivāla norisei un pēcāk redzēto aprakstītu gan Igaunijas, gan, iespējams, arī citu valstu laikrakstos. Turklāt svētdien Borisam Tuham paredzēta uzstāšanās festivāla noslēguma konferencē ar referātu par igauņu mūsdienu dramaturģiju.
«Vispirms jau ir svarīgi tas, ka šis festivāls ir atdzimis pēc 13 gadu pauzes,» viņš uzsver. «Pēdējo reizi Baltijas teātra festivāls bija 1992. gadā. Tiesa, citādākā formātā. Paradoksāli ir tas, ka mēs tik maz zinām par mūsdienu teātri tuvākajās kaimiņvalstīs. Piemēram, es no latviešiem zinu tikai vienu — Hermani!»
Teātra kritiķis uzsver, ka visinteresantākais būs salīdzināt, cik atšķirīgas vai līdzīgas ir teātra attīstības tendences Baltijas valstīs un kādā līmenī vispār atrodas dramaturģija. «Mums Igaunijā kopš neatkarības iegūšanas gandrīz pilnībā nomainījies viss teātrim rakstošo autoru korpuss! Rīgā gan būs pārstāvēts tikai viens, vadošais autors — Andruss Kivirehks, toties divās izrādēs (sestdien Romeo un Jūlija un Igauņu bēres).»
Bērnībā balets
15 gadu vecumā Tuhs pats sarakstījis savu pirmo lugu, un tā pat tikusi izrādīta Pionieru pils teātrī. Pēcāk viņš aizrāvies ar vairāku lugu pārtulkošanu un nedaudz arī pārveidošanu, kā rezultātā tās izrādītas ne tikai Tallinā, bet arī Pēterburgā, Maskavā un pat Samārā.
Ar teātri tagadējais profesionālis saslimis vēl krietni agrāk — piecu gadu vecumā, kad vecāki viņu pirmoreiz aizveda uz baletu. «Līdz pat astoņu gadu vecumam mani veda tikai uz baleta izrādēm, kad es pirmoreiz tiku aizvests uz dramatisko teātri, biju ļoti pārsteigts, ka cilvēki tur nedejo, bet visu laiku tikai runā. Iesākumā šķita, ka tas ir krietni neinteresantāk…»
Borisa vecākiem ar teātri gan nekāda sakara nebija, lai arī viņi bija lieli skatuves mākslas cienītāji. Tuha tēvs bija Igaunijā populārs inženieris, kurš sarakstījis arī grāmatu par stikla ražošanu, kas pēcāk tika pārtulkota pat ķīniešu valodā! Savukārt teātra kritiķa māte visu mūžu nostrādāja par ekonomisti.
Arī pats Boriss savus bērnus nav spiedis pievērsties paša darba interesēm. Viņa meitai ir jau 28 gadi, un viņa strādā Starptautiskajā Brīvo arodbiedrību federācijā Beļģijā par juristi, savukārt dēlam nule kā palika 21 un viņš drīz pabeigs Tartu universitātes Angļu filoloģijas fakultāti. «Tomēr mans dēls sešu gadu vecumā spēlēja izrādē «Kailais karalis». Tur finālā ir tāda aina, kur uz skatuves iznāk puisītis un saka: «Bet karalis taču ir pliks!»
Kultūra kopumā
Sākot studijas Tartu universitātes Krievu filoloģijas fakultātē, tagadējais teātra kritiķis vispirms aizrāvies ar simbolismu. «Tā patiesībā ir ļoti teatrāla lieta, un mani drīz vien sāka interesēt ne tikai literatūra, bet 20. gadsimta sākuma kultūra kopumā. Tai skaitā teātris, mūzika, filozofija.»
Pēc kādas izrādes noskatīšanās Boriss Tuhs nolēmis uzrakstīt recenziju par redzēto un aiznesis to uz avīzi. Drīz vien viņam jau piedāvājuši pastāvīgu kritiķa darbu. «Par teātri rakstu jau 30 gadu. Igaunijā esmu publicējies gandrīz visos izdevumos, gan krievu, gan igauņu.
Tāpat mani raksti publicēti Krievijā, Somijā, Polijā, Bulgārijā… Turklāt esmu sarakstījis arī vairākas grāmatas. Ar vienu lepojos īpaši. Tā veltīta tikai teātrim un saucas «Romāns ar teātri». Tajā stāstīts par igauņu mūsdienu teātra mākslu, sākot no 1990. gada un beidzot ar 2002. Grāmata nāca klajā 2003. gadā.»
Šobrīd Tuhs strādājot pie igauņu jaunāko lugu apkopojuma, pārtulkojot tās krievu valodā. «Tās jau pārtulkotas vācu, zviedru un citās valodās, tēmējot uz Rietumeiropu, bet iznāk, ka Krievijas tirgus nav apgūts. Vēlos šīm lugām palīdzēt izsisties arī tur.»
Tuhs neslēpj, ka brīvā laika atliek maz, taču to viņš labprāt izmanto, vai nu dodoties pastaigās, vai lasot. «Jā, vēl ļoti mīlu sportu! It īpaši Pirmo formulu, par ko savulaik arī esmu daudz rakstījis, kā arī futbolu un hokeju, tāpēc šobrīd ļoti cītīgi sekoju līdz pasaules čempionātam. Manuprāt, Latvija spēlē ļoti labi un varētu no astotnieka pat izsvītrot Somiju, kas šogad izskatās diezgan vāji…» Lai piepildās!
Boriss Tuhs
- Teātra kritiķis, tulkotājs, dramaturgs
- Dzimis 1946. gada 23. novembrī Tallinā
- Mācījies Tartu universitātes Krievu filoloģijas fakultātē
- Strādājis par žurnālistu daudzos laikrakstos, bijis galvenais redaktors nedēļas laikrakstā Vestji, joprojām regulāri publicējas gan Igaunijas, gan ārzemju laikrakstos un žurnālos. Sarakstījis četras grāmatas: «Mūsdienu krievu literatūras pirmais desmitnieks», «Ceļvedis Sudraba gadsimtā», «Romāns ar teātri» un «Desmit aktuālākie igauņu rakstnieki»
- Igaunijas Teātra biedrības kritikas balvas laureāts
- Dzīvo Tallinā, precējies, divi bērni