Nostāsti par slepenām ejām, apakšzemes cietumiem allaž piesaista interesi.
Vecrīgas apakšzemes noslēpumi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šoreiz neklātienē apmeklēsim Vecrīgā vietu, kur 16. gs. Kaļķu torņa aizmugurē atradās cietuma ēka, kas pilsētas ķemerejas grāmatās 1696. gadā bija dēvēta par «jauno cietumu».
Interesanti, cara laikos šajā ēkā esot atradusies viena no toreiz lepnākajām Rīgas viesnīcām — «Londona», kurā īsu laiku dzīvojis arī slavenais vācu komponists Rihards Vāgners. Vēlākos gados cietuma pagrabus izmantoja rīdzinieki malkas novietošanai. Pagalmā, kur atradās ieeja pagrabos, varēja nokļūt no Laipu un Kaļķu ielas pa diezgan stāvām koka kāpnēm. Tās veda uz velvētu eju, kuras labajā pusē dažus metrus no kāpnēm redzamas tumšas vieninieku kameras apmēram 2 x 3 m lielumā. To iekšpusē pie sienas — paaugstinājums, domājams, gulēšanai. Griestos — caurums gaisa ieplūšanai. Agrāk te esot bijušas arī ozolkoka durvis, bet to sen jau vairs nav. Biju tur 1959. vai 1960. gadā, tad bija redzamas divas kameras, bet 20. gs. divdesmito gadu aprakstos ir pieminētas piecas. Kreisajā pusē vienā galā ir kāda plašāka telpa — domājams, kopkamera. Galvenā eja turpinās zem Kaļķu ielas, bet arī tā sevišķi tālu neved, jo ir aizbirusi. 16. gs. pakāpeniski torņi un aizsargsienas zaudēja savu praktisko nozīmi un tika nojaukti, palika vien torņu pamati un pagrabi. Blakus ieejas durvīm kamerā atrodas mazs restots lodziņš. Tā kā gaisma nekad šeit nevarēja iekļūt, tad lodziņš, domājams, kalpoja cietumnieku novērošanai. Stāsta, agrāk šeit sienā bijuši divi dzelzs riņķi. Lūk, daži seno laiku raksturīgākie sodi. Kas piesavinājās brīvu cilvēku un ar varu to piespieda sev kalpot — sods 10 mārkas sudrabā vai nāve. Laulības pārkāpējus varēja sodīt uz vietas ar nāvi vai arī atbrīvot, ja vainīgais nomaksāja cietušās vīram 10 sudraba mārkas. Sievu vīrs varēja ieslodzīt pie ūdens un maizes. Naudas viltotājus sodīja īpaši bargi — nocērtot roku vai pat cepinot uz pannas. Viena vērdiņa un vairāk naudas zadzēju sodīja ar pakāršanu.