Kas ir bioterorisms?

Taču, izanalizējot visu šo informāciju, jāsecina, ka bioterorisms ir virtuāla parādība. Tas nekad nav pastā­vējis, nepastāv šobrīd un, visticamāk, nepastāvēs arī nākotnē.

Kopš 2001. gada, kad 11. septembra traģēdijai sekoja pasta bioterorisms ASV (tika izsūtītas vēstules ar Sibīrijas mēra sporām), visa pasaule gaida katastrofālu bioloģisko uzbrukumu. Ziņas par Sibīri­jas mēri izraisīja paniku Amerikā, bet atipiskās pneimonijas jeb SARS izplatī­ba — visā pasaulē.

Pēdējā gadā mēs tie­kam biedēti ar putnu gripas iespējamo izplatīšanos. Visā pasaulē pastiprināti ie­pērk antibiotikas un individuālās aizsar­dzības līdzekļus, bet valdības finansē pē­tījumus, kuru rezultātā būtu jārodas ļoti efektīviem līdzekļiem pret Sibīrijas mēri, bakām, holēru u. c. slimībām, par kurām atmiņas, šķiet, jau bija pagaisušas pagāt­nes gadsimtos.

Tā kā no visiem masu iznicināšanas ieroču veidiem tieši bakterioloģiskie ie­roči ir vienīgie, kurus (teorētiski) var ie­gūt ar samērā plaši pieejamu iekārtu un izejmateriālu palīdzību, bieži vien tiek runāts par tā saukto virtuves bioterorismu. Šis apzīmējums nav jāuztver burtis­ki — parastā virtuvē radīt bioloģiskā uz­brukuma ieročus nav iespējams, tam to­mēr ir vajadzīga laboratorija, kāda atro­dama vismaz parastā slimnīcā.

Tomēr nevar noliegt, ka bioloģiskie ieroči ir izgatavojami daudzreiz vienkāršāk nekā ķīmiskie vai kodolieroči, kuru ražošanai ir nepieciešamas modernas rūpnieciskās tehnoloģijas, bet piekļuvi tām kontrolē valsts.

Nāves reitings

Ja pazīstamās infekcijas slimības sa­kārto pēc teroristiskā uzbrukuma iespē­jamības (ņemot vērā saslimšanas varbū­tību, izplatīšanās vieglumu u. c. paramet­rus), tad pirmajā vietā šajā «hitparādē» atrodas bakas. Savulaik cilvēce šo slimī­bu uzvarēja, un tieši šeit slēpjas šā vīru­sa bīstamība — sākot ar 1980. gadu, gan­drīz visās valstīs ir atcelta obligātā vak­cinācija pret bakām, samazināta di­agnostisko un ārstējošo preparātu ražo­šana.

Ja ASV «pasta bioteroristi» Sibīri­jas mēra sporu vietā būtu izmantojuši baku vīrusu, sekas būtu vienkārši kata­strofālas. Bakām seko mēris, Sibīrijas mēris, botulisms, encefalīts, tularēmija un Q drudzis. Mazāk riskantas slimības ir trakumsērga, stafilokoki, vēdertīfs un difterija, bet pēdējā vietā ierindojas HIV/AIDS.

Terorisma loģika

Tātad bioterorisma briesmas ir pa­matotas? Lai gan bioloģiskā terorisma ie­spēja pirmajā acumirklī šķiet ļoti ievēro­jama, patiesībā tā nav īpaši lielāka par varbūtība, ka Zeme sadursies ar lielu as­teroīdu vai Rīgu sagraus spēcīga zemes­trīce.

Terorisma loģika atšķiras no medi­cīnas vai molekulārās bioloģijas loģikas. Vairums teroristisko grupējumu veic uzbrukumus, kas ir maksimāli iespaidīgi no vizuālā viedokļa — ietriekties ar lid­mašīnu debesskrāpī ir simtreiz efektī­gāk, nekā nakts tumsībā kaisīt pulverīti ar holēru.

Vēl mazākas vizuālo efektu iespējas ir uzbrukumiem ar ģenētiski pār­mainītu baktēriju un vīrusu palīdzību, ar ko laiku pa laikam tiekam biedēti. Šā­du uzbrukumu rezultāti var izpausties otrajā, trešajā vai pat ceturtajā paaudzē pēc uzbrukuma, izraisot, piemēram, in­farktu un insultu skaita palielināšanos, spermas kvalitātes pazemināšanos vīrie­šiem vai augļa neiznēsāšanas gadījumu pieaugumu sievietēm.

No medicīnas vie­dokļa tās visas ir milzīgas briesmas, no modernā terorisma viedokļa — praktiski bezjēdzīgs rezultāts, nemaz nerunājot par to, ka uzbrukums, kura rezultāti pa­rādīsies tikai pēc 25-75 gadiem, neļauj iz­virzīt nekādas tipiskās prasības — atbrī­vot biedrus, atvest trīs koferus ar naudu, pārtraukt Rietumu agresiju un nodroši­nāt transportu līdz kādai valstij, kas de^ klarē savu principiālo «antirietumniecisko nostāju».

Lai liktu lietā politisko vardarbību, progresa sasniegumi nemaz tik ļoti nav vajadzīgi. Nav vajadzīgs pat dinamīts — Kolumbijas partizāni to veiksmīgi aizvie­to ar parasto sadzīves metāna gāzes balo­nu.

Mikrobu militārā un teroristiskā vēsture

Kaut gan bioloģiskās briesmas teorē­tiski ir nopietnas, tomēr bioloģiskie iero­či ne reizi nav izmantoti vērienīgos kau­jas apstākļos (vienīgais izņēmums — ja­pāņu uzsāktā ķīniešu teritoriju inficēša­na ar mēra baktērijām pagājušā gadsimta 30.-40. gados; ja arī ir bijuši citi mēģi­nājumi, tad tie ir bijuši neefektīvi un do­kumenti par tiem noslēpti vai iznīcināti), un diez vai pie tā būtu «vainojami» karo­jošo pušu ģenerāļu augstie morāles prin­cipi — līdz šim tie nav bijuši par šķērsli, ja vien ģenerāļi ir uzskatījuši, ka trie­ciens būs efektīvs.

Katrā ziņā hlors un iprīts Pirmajā pasaules karā un kodolie­roči Otrajā pasaules karā izrādījās efek­tīvāki un arī iedvesa lielākas šausmas. Savukārt teroristiskajiem uzbrukumiem ar bioloģisko līdzekļu palīdzību ir samērā plaša un tikpat nesekmīga vēstu­re. Pirmais bioterorisma gadījums fik­sēts jau 1894. gadā, kad kāds radikālais grupējums mēģināja inficēt ar holēras vibrionu Londonas ūdensvadu.

Vērtējot vairāk nekā simt gadu ilgo bioterorisma vēsturi, jāsecina, ka uz katru bioteroris­ma rezultātā bojāgājušo ir simtiem tūk­stošu cilvēku, kas saspridzināti ar «pa­rastām» bumbām vai nošauti ar «paras­tajiem» automātiskajiem ieročiem.

Miljardi vējā

2004. gada jūlijā ASV prezidents Bušs parakstīja likumu par papildu pa­sākumiem valsts aizsardzībai no biote­rorisma. Šis likums paredz realizēt des­mit gadus ilgu programmu Biovairogs ar kopējām izmaksām 5,6 miljardu USD vērtībā. Arī citas valstis, kas uzskata se­vi par teroristu apdraudētām, piemē­ram, Lielbritānija un Krievija, veic da­žādus pasākumus, lai sagatavotos bioterorismam.

Tajā pašā laikā pēc masu me­diju uzkurinātajām bailēm, ko pastipri­na arī jokdari, kas sākuši izsūtīt vēstu­les, kurās ir balts pulverītis, pasaulē, strauji augusi individuālo aizsardzības līdzekļu tirdzniecība. Kopš 2001. gada farmaceitiskās kompānijas ir pārdevu­šas rekordlielu daudzumu antibiotiku.

Radušās firmas, kas pārdod aplokšņu sterilizatorus, parādījušies šarlatāni, kas pārdod mikstūras, kuras, kā apgal­vo, palīdz pret Sibīrijas mēri, taču patie­sībā vienīgi samazina nervp spriedzi. Tikai dažas dienas pēc Sibīrijas mēra vēstuļu izsūtīšanas Amerikā sāka pār­dot komplektu, kas ļauj mājas apstākļos atklāt Sibīrijas mēra baktēriju klātbtit-ni. Varbūt vienīgais pozitīvais biotero­risma histērijas efekts ir tas, ka tā sti­mulējusi zinātniskos darbus šajā virzie­nā.

Terorisms eksistēs tik ilgi, kamēr vien tam būs politiskie un ekonomiskie priekšnoteikumi. Kamēr vien cilvēki ne­pārvērtīsies par eņģeļiem, tiks izdarīti noziegumi. Kamēr vien pastāvēs rūpnie­cība, notiks arī avārijas. Ja būs mikro­bi — cilvēki slimos.

Bet cīņa ar bioterorismu ir cīņa ar ēnu. Teroristu triecie­nam ar bioloģisko ieroču palīdzību nav iespējams pilnībā sagatavoties, turklāt jebkādi pret bioterorismu veiktie pasā­kumi ir arī neefektīvi un ekonomiski se­vi neattaisno.

Jācīnās nevis ar biotero­rismu, bet atsevišķi ar terorismu un at­sevišķi ar infekcijas slimībām. Iespēja­mība, ka teroristi mēģinās izmantot bio­loģiskos ieročus, ir neliela. Cilvēcei pie­tiek citu — politisku, ekonomisku, soci­ālu, ekoloģisku, medicīnisku u. c. — pro­blēmu, un bioterorisma ēras iestāšanās varbūtība, salīdzinot ar tām, ir tik nelie­la, ka praksē šo problēmu var aiz­mirst.

Pazīstamākie bioterorisma gadījumi un mēģinājumi

Ja atmetam visus mēģinājumus noindēt sievasmāti ar mušmirēm, ko nav iespējams kvali­ficēt kā terorismu, pēdējo 40 gadu laikā neviens mēģinājums izmantot bioloģiskos ieročus civiliedzīvotāju masveida zaudējumu radīšanai nav bijis sekmīgs.

Arī šādu mēģinājumu skaits ir ļoti neliels: 1964.—1966. gads. Ārsts bakteriologs Micuru Suzuki (Mitsuru Suzuki) «juzdamies diskriminēts darba vietā» vairāk kā gadu cienāja savus pacientus un kolēģus ar augļiem un kūkām, kas bija saindēti ar baktērijām, kas izraisa dizentēriju un vēdertīfu. 4 no 120 inficē­tajiem nomira.

1970. gads. Parazitoloģijas aspirants Kanādā, sastrīdējies ar dzīvokļa kaimiņiem par dzī­vokļa maksas lielumu, ieber viņiem ēdienā zirga devu cērmju oliņu. Tas diez vai būtu uzska­tāms par terorismu, visus cietušos izdevās izglābt, lai gan četri no viņiem bija nopietni cietu­ši.

1979. gads. Avārija PSRS Aizsardzības ministrijas slepenajā objektā Sverdlovskā. Saska­ņā ar oficiālo versiju gāja bojā 96 un saslima 359 tuvējās apkārtnes iedzīvotāji, pazemes rūpnīcas strādnieki, ieslodzītie no netālu izvietotajām nometnēm un karavīri, kuri dezinficēja teritoriju. Cik upuru bija patiesībā un kādi bija avārijas iemesli, droši vien nekad neizdosies uzzināt, taču tas diez vai bija terorisms.

1984. gads. ASV Oregonas štatā Radžniša Ošo sektas piekritēji nolēma izjaukt vēlēša­nas un «uzlaboja» veģetāriešu ēdnīcu salātus ar salmonellas baktērijām. Visi 751 cietušie pa­lika dzīvi un arī veseli, jo salmoneloze nav ļoti bīstama slimība. Taču, jāatzīst, ka sekas varēja būt daudz nopietnākas, ja sektantu rokās būtu nonākuši, piemēram, vēdera tīfa izraisītāji.

1990.—1995. gads. Cita sekta — Aum Shinrikyo —, kas kļuva slavena ar zarīna gā­zes uzbrukumiem Tokijas metro pasažieriem, tika apsūdzēta arī par vismaz desmit neveik­smīgiem mēģinājumiem izmantot aerosolus, kas saturēja botulotoksīnu vai bīstamu infekciju izraisītājus — Sibīrijas mēri, Ebolas vīrusu, Q drudzi. Sektas vadītājam nesen piesprieda nā­ves sodu, taču panta par bioloģisko ieroču lietošanu spriedumā nebija.

1998. gads. Piecas ģimenes plānošanas klīnikas trijos ASV štatos saņēma vēstules ar Si­bīrijas mēra sporām un prasībām tās pārsūtīt citiem «nolādētajiem abortu taisītājiem». Cietu­šo nebija.

2001. gads. Mēnesi pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem dažādas iestādes sāka saņemt vēstules ar Sibīrijas mēra sporām. Teorētiski saslimt varēja vairāki tūkstoši cilvēku, reāli saslima nedaudz vairāk par 20, nomira pieci cilvēki.

FIB visai ātri samazināja aizdomās turamo skaitu tīdz dažiem simtiem cilvēku, kas atklāti vai slepeni strādāja ar Sibīrijas mēra izraisītājiem. Galvenais aizdomās turamais vairākas reizes tika nopratināts arī ar melu detektora palīdzību, divas reizes tika pārmeklēta viņa māja, bet… pēc pusgada lieta noklusa.

Vai nu šis slepenais zinātniskais līdzstrādnieks nebija sūtījis šīs vēstules, vai arī valsts intereses izrādījās svarīgākas par taisnās tiesas interesēm — kas zi­na?

Kopumā pēdējos 40 gados no 66 noziegumiem un 55 teroristiskajiem aktiem, kuros mē­ģināts izmantot dažādu slimību izraisītājus, izdevušies astoņi (t. i., radījuši zaudējumus civilie­dzīvotāju vidū). Kopējais cietušo skaits — 29 nāves gadījumi, vairāk nekā 800 saslimušo un vēlāk izārstēto.

Mīti par bioloģiskajiem ieročiem

1. Bioloģiskie ieroči ir ļoti bīstami.

Jā, ir — kad tos izmanto nevis teroristu banda, bet gan regulārā armija militāra konflikta laikā. Taču tie nav bīstamāki par dabiskajiem infekciju uzliesmoju­miem. Turklāt tie ir bīstami ne tikai ie­naidniekiem, bet arī savējiem — mikrobi nepazīst jēdzienu «frontes līnija». Biolo­ģiskos ieročus karā nav izmantojuši pat visasiņainākie režīmi, izņemot vienu ga­dījumu — japāņu eksperimentus Ķīnā Otrā pasaules kara laikā. Visas aizdomas par to, ka padomju specdienesti inficēju­ši afgāņu zirgus, bet amerikāņu specdie­nesti — krievu, ķīniešu un ziemeļkorejie-šu karavīrus Korejas kara laikā, vairāk atgādina propagandu un spiegu māniju. Lai kara laikā nabadzīgās zemēs uzlies­motu infekcijas, nekāda specdienestu ie­jaukšanās nav nepieciešama.

2. Gēnu inženierijas metodes ļauj teroristiem iegūt īpaši bīstamas mikroorganismu kultūras.

Visu līdz šim saražoto bioloģisko ieroču efektivitāte īsti nav zināma, jo laborato­rijas izmēģinājumu dati neļauj precīzi spriest par to, kā mikrobs uzvedīsies da­biskos apstākļos. Šajā nozīmē transgēnu (tādu gēnu, kas radīti ar gēnu inženieri­jas metodēm) mikrobi var nebūt efektī­vāki par parastajiem. Radīt nāvējošas mikrobu kultūras var arī bez gēnu inže­nierijas palīdzības, bet transgēnu mikro­bus, visticamāk, radīs kāds mikrobiologs slepenā pētniecības institūtā — tifeai tas jau vairs nebūs terorisms, bet gan Politi­ka un Valstiski Apsvērumi.

3. Iegūt bīstamu mikroorganismu kul­tūru ir ļoti vienkārši.

Šo stāstu tautas masās izplatījuši mikro­biologi, kuriem mikrobu audzēšana lie­kas ļoti vienkārša lieta. Patiesībā tas arī nav ļoti sarežģīti, apmēram tikpat grūti, kā vadit pasažieru lidmašīnu Boeing-747. Taču, lai izgatavotu paštaisītu bumbu, nav jāmācās vispār nekas — pietiek ne­daudz pameklēt internetā. Un kas ir vienkāršāk — nopirkt kilogramu trotila vai iegūt un izaudzēt bīstamu mikrobu kultūru? Un ko ar to darīt pēc tam, kad jau izaudzēti 5 litri? Un 500? Ieliet izliet­nē, iebērt salātos, izlaistīt iepirkšanās centros? Vienkāršāk šim mērķim izman­tot parastas indes> kuras var izgatavot no sadzīves ķimijas precēm. Bet vēl vien­kāršāk ir izmantot parastos ieročus vai uzspridzināt sadzīves gāzes balonu.

4. Pastāv augsta varbūtība, ka teroris­ti izmantos bioloģiskos ieročus.

Cik teroristisko aktu ar parasto ieroču izmantošanu iznāk uz katru bioteroris-ma gadījumu, ieskaitot pat avārijas, dzī­vokļa kaimiņu indēšanu un visu pārējo? Tūkstotis vai desmit tūkstoši? Kādēļ gan teroristiem ķēpāties ar mikrobiem, ja sa­vus mērķus tie var sasniegt ar daudz vienkāršākām metodēm. Katrā ziņā, ne­skatoties uz vare­no publicitāti pē-Mējos gados, kopš 2001. gada pasau­lē nav reģistrēts neviens biotero-risma gadījums. Bet cik šajā laikā ir bijis sprādzie­nu un ķīlnieku sagrābšanas gadījumu?

5. Lai samazinā­tu varbūtību, ka teroristi varētu izmantot biolo­ģiskos ieročus, un samazinātu teroristisko aktu sekas, nepiecie­šams speciālu pasākumu kom­plekss.

Šādu pasākumu kompleksu izstrā­dātāji pārvērtē gan bioloģisko ie­roču izmantoša­nas varbū|ību, gan arī pašu radī­to pretpasākumu efektivitāti. Iespē­ja, ka mēs cietī­sim no bioloģiskā uzbrukuma, ir vairākas reizes mazāka par ie­spēju, ka mums iespers zibens. Pasākufhu komplekss, kas aizsargā iedzīvotājus no atmosfēras elektriskajām izlādlm, nemainās jau vai­rākus gadsimtus — tieši tādēļ, ka vien­kāršu un lētu zibensnovedēju izmantoša­na desmitiem un varbūt pat simtiem rei­žu ir samazinājusi jau tā nelielo varbūtī­bu, ka mums iespers zibens. Nav tā, ka šo pasākumu kompleksu nevarētu vēl pilnveidot.

Bioloģisko ieroču gadījumā zibensnovedēju lomu izpildītu samērā lēti pasākumi — pirmkārt, par ķīmiska­jiem un kodolieročiem daudz neefektīvā­ko un bīstamāko bioloģisko ieroču krāju­mu iznīcināšana, otrkārt, šo krājumu stingra apsardze, kā arī jaunu bioloģisko ieroču izstrādes darbu pārtraukšana un tajā iesaistīto cilvēku skaita samazināša­na. Taču šie loģiskie punkti visās piedā­vātajās programmās atrodas pašās pēdē­jās vietās. Kas īsti tiek piedāvāts?

Katrā metālmeklētājā visos apsardzes posteņos ievietot bioloģisko briesmu sensorus, — pilnīgi fantastisks projekts. Vakcinēt vi­sus iedzīvotājus vai vismaz paaugstinātā riska grupas pret desmitiem zināmo bio­loģisko ieroču veidu — šāda profilakse garantē letālu iznākumu. Vienīgais efek­tīvais pasākums pret bioterorismu varē­tu būt ārstu kvalifikācijas paaugstināša­na — lai holēras gadījumā netiktu uzstā­dīta diagnoze «akūta respiratorā saslim­šana».

VIENKĀRŠA MATEMĀTIKA: Iespēja, ka mēs cietīsim no bioloģiskā uzbrukuma, ir vairākas reizes mazāka par iespēju, ka mums iespers zibens.