«Ak Dievs, cik baisi!» teica kāds jaunietis, kas tikko bija iznācis no Esplanādē izveidotā labirinta, ko pretnarkotiku nedēļas «Brīvā zona» ietvaros bija izveidojuši Rīgas Narkomānijas profilakses centra (RNPC) jaunieši.
Baisais labirints Esplanādē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau pirms labirinta atklāšanas, vakar plkst. 11.00, bija sastājusies rinda interesentu, kas vēlējās redzēt, kas ir tur iekšā, aiz divmetrīgajām, melnajām sienām. Pirms ieiešanas krāsainajos tuneļos katram apmeklētājam tika izsniegta rācija — gadījumam, ja cilvēks nespētu atrast izeju.
Labirinta apmeklētāja Guna pastāstīja, ka, atrodoties tur iekšā un redzot vēmekļus, nopīpētās plaušas un nodzertās aknas, esot kļuvis nelabi ap dūšu. «Labirintā, gluži tāpat kā reālajā dzīvē, man vairākkārt bija jāizvēlas — lietot vai ne. Izvēlējos un guvu priekšstatu, cik šausminošas ir beigas,» atzina Guna.
Ikdienā viņa nesmēķē, lai gan to dara gandrīz visi viņas draugi. «Alkoholu pa reizei ballītēs ar draugiem nedaudz iedzeram. Grūti pateikt, kāpēc. Laikam vajag kaut kā atraisīties. Pēc visa redzētā centīšos vairs nelietot grādīgos dzērienus,» piebilda jauniete.
Labirinta idejas autori un uzstādītāji ir RNPC jaunie skolu līderi — skolēni, kas izglīto cilvēkus par dažādām atkarību izraisošām vielām.
«Iesaistījos centra darbībā, jo tas ir viens no veidiem, kā saturīgi pavadīt brīvo laiku. Es neatbalstu tos jauniešus, kuri sūc aliņu un pīpē parkā uz soliņa. Bez šā labirinta izveides vēl braukājam pa skolām un lasām skolēniem lekcijas,» teica vidusskolniece Kristīne, kas RNPC darbojas jau vienu gadu.
Kā RB atzina centra vadītāja Aelita Vagale, tieši jaunieši vislabāk var un zina, kā pastāstīt saviem vienaudžiem par kaitīgajiem pieradumiem.
RNPC sociālā darbiniece Anna norāda, ka ir trīs rezultāti, ko pēc narkotiku lietošanas piedzīvo narkomāni — nāve, slimnīca vai cietums. Narkotisko vielu lietotājiem ir iespējas ārstēties, bet cīnīties ar sevi tad vajag visu mūžu.
Anna savas darbības laikā atminas tikai trīs gadījumus, kad narkomāniem izdevies uzsākt normālu dzīvi. Kāda jauniete narkotikas sākusi lietot, jo to darījuši pāris draugu. Sākumā aizrāvusies ar heroīnu, bet pēc tam lietojusi amfetamīnu. Meitene vērsusies pēc palīdzības RNPC, rehabilitācijas laikā vairākkārt pametusi centru un pēc tam atkal atgriezusies.
Ārstēšana ilgusi trīs gadus, kuru laikā viņa pat nonākusi cietumā. Pašreiz meitene ir satikusi jauku dzīvesbiedru un viņai ir piedzimis bērniņš, taču nav nekādas garantijas, ka viņa atkal nevarētu atsākt lietot narkotiskās vielas.
RNPC cīnās ne tikai pret narkotisko vielu izplatību jauniešu vidū, bet arī palīdz atbrīvoties no alkohola, cigarešu, azartspēļu un datoru atkarības. Centra rīcībā ir dati, kuros ir pierādīts, ka tie, kas lieto marihuānu, iepriekš ir bijuši regulāri pīpētāji.
«Parasti visi jaunieši sāk ar cigaretēm, pēc tam nāk klāt alkohols un sliktākajā gadījumā marihuāna, heroīns u. c. narkotiskās vielas,» teica sociālā darbiniece Anna.
A. Vagale norāda, ka narkomānu skaits Latvijā ir nostabilizējies ar tendenci samazināties. «Pēdējā laikā ir novērojams, ka mainās narkotiskās vielas. Pirms pāris gadiem ļoti izplatītas bija introvenozās narkotikas, bet pašlaik ļoti populāra ir marihuāna,» skaidro A. Vagale.
Kokaīnu Latvijā esot grūtāk ievest nekā marihuānu, narkotisko vielu, kura citviet, piemēram, Amsterdamā, ir legāli pieejama.