Viens no Lielbritānijas sabiedriskās raidorganizācijas BBC raidījumu vadītājiem televīzijas ēterā atzinies, ka nosmacējis savu neārstējami slimo draugu, ziņo britu mediji.
BBC raidījuma vadītājs ēterā atzīstas sava mīļākā nosmacēšanā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šokējošo atzīšanos 70 gadus vecais Rejs Goslings izteica nāves tēmai veltītajā raidījumā «Inside Out», kas pirmdienas vakarā tika pārraidīts reģionālajā televīzijas kanālā «BBC East Midlands».
«Laikam pienācis laiks atklāt noslēpumu, kuru esmu glabājis visai ilgi. Savulaik es nogalināju cilvēku. Viņš bija jauns puisis. Viņš bija mans mīļākais. Viņš slimoja ar AIDS,» kameras priekšā paziņoja Goslings, kurš filmēšanas brīdī pastaigājās gar kapsētu.
«Viss notika kādā karstā dienā slimnīcā. Ārsts sacīja - mēs neko nevaram izdarīt. Bet jaunais cilvēks mocījās briesmīgās sāpēs. Es lūdzu ārstu: «Atstājiet mani uz neilgu laiku ar viņu vienatnē,«» stāstīja raidījuma vadītājs.
Kad ārsts bija izgājis, Goslings paņēmis spilvenu un savu draugu nosmacējis. Mediķim atgriežoties, žurnālists paziņojis, ka pacients ir miris.
Beidzot savu stāstu, Goslings izplūda asarās.
Nedz sava drauga vārdu, nedz slimnīcas nosaukumu viņš neminēja.
Policija jau sākusi izmeklēšanu, paļaujoties «uz pilnīgu sadarbību» no BBC vadības puses.
Goslinga atzīšanās tikusi uzņemta jau aptuveni pirms diviem mēnešiem, tāpēc daļa BBC darbinieku esot zinājuši par tās saturu vēl pirms raidījuma pārraidīšanas ēterā.
BBC pārstāvis norādīja, ka raidorganizācijai «šādos gadījumos nav juridiska pienākuma informēt policiju».
Goslings apgalvo, ka ar savu draugu noslēdzis vienošanos, kas paredzējusi, ka viņam slimnieks jāatbrīvo no turpmākām ciešanām, ja ārsti izrādītos bezspēcīgi.
«Es to neuzskatu par noziegumu. Ja viņš tagad uz mani skatītos, viņš būtu lepns,» uzsvēra žurnālists.
Eitanāzija, par kuru britu sabiedrībā norisinās karstas debates, Lielbritānijā joprojām ir krimināli sodāma.
Tomēr saskaņā ar pagājušā gada septembrī izdotajiem prokuratūras ieteikumiem, kas ir spēkā Anglijā un Velsā, pastāv zināmi apstākļi, kas, izvirzot apsūdzības par eitanāziju, var būt vainu mīkstinoši vai pastiprinoši.
Tikmēr sabiedrības reakcija uz Goslinga atzīšanos ir pretrunīga.
Nevalstiskās organizācijas «Care Not Killing» pārstāvis doktors Pīters Saunders uzskata, ka Goslinga rīcība atgādina nevis palīdzību pašnāvības izdarīšanai, bet gan slepkavību ar iepriekšēju nodomu.
Sauders pauda sašutumu, ka BBC nav ziņojusi policijai par notikušo tūlīt pēc ieraksta veikšanas.
«Tagad vienīgais, kas mums ir, ir Reja teiktais, ka pastāvēja vienošanās. Taču no viņa stāsta nav skaidrs, vai viņa mīļākais gribēja, lai viņu nogalina (..). Skatītāju ziņā nav izdarīt secinājumus par lietu, pamatojoties vienīgi uz atsevišķu liecību. Tāpēc ir svarīgi šādas lietas izmeklēt pilnībā, lai būtu iespējams noskaidrot patiesos faktus,» intervijā BBC uzsvēra Saunders.
Savukārt eitanāzijas atbalstītāju organizācijas «Dignity in Dying» vadītāja Sāra Vutona uzskata, ka «šī lieta kārtējo reizi parāda, ka pastāv reāla problēma, kas var skart katru no mums».
«Tas parāda atbilstošas likumdošanas nepieciešamību, lai oficiāli regulētu palīdzību, aizejot no dzīves, lai palīdzētu tiem, kas vēlas, lai dzīves beigās viņiem būtu izvēle, kā arī lai aizsargātu cilvēkus, kas var pakļauties spiedienam,» uzsvēra Vutona.