Vakar, 19. augustā, apritēja 50 gadi kopš kosmiskā kuģa «Sputņik-5», uz kura atradās suņi Belka un Strelka, lidojuma kosmosā, vēsta aģentūra «RIA Novosti». Šā lidojuma mērķis bija dzīvības nodrošināšanas sistēmu pārbaude, kā arī kosmiskā starojuma iedarbība uz dzīviem organismiem izpēte.
Bez Belkas un Strelkas, kosmiskajā kuģī atradās arī 2 baltās žurkas un 40 peles, 28 no kurām orbītā gāja bojā. Lidojuma sagatavošanas periodā suņiem bija jāiemācas ēst no automātiskās barotavas. Viņus arī iemācīja ilgstošu laiku (līdz 20 diennaktīm) uzturēties nelielā telpā. Suņi Belka un Strelka tika arī dažādi trenēti: griešanās centrifūgā, pārbaudījumi vibrostendā, katapultēšanās. Noslēgumā tika veikts komplekss fizioloģisks eksperiments, kura laikā suņi ilgstoši atradās slēgtā hermētiskā kapsulā, uz kuru tika veikta iedarbība līdzīga tai kāda bija sagaidāma kosmosā.
Pēc zinātnieku, kuri vēroja vēsturisko lidojumu, liecībām, kosmiskā kuģa palaišanas orbītā laikā divnieku pulss bija lielāks par 200 un paātrināta elpošana. Taču, tikko kā orbīta tika sasniegta, suņi kļuva tieši tādi pat kā uz Zemes. Belka, atšķirībā no flegmātiskās Strelkas, uzvedās krietni aktīvāk un pat rēja.
1960. gada 20. augustā kosmiskais aparāts noteiktajā vietā veiksmīgi nolaidās uz Zemes. Tādā veidā, pirmās dzīvās būtnes pasaulē, pabijušas kosmosā atkal atgriezās uz mūsu planētas. Šis lidojums ilga 25. stundas, kuru laikā pavadonis veica 17 pilnus apgriezienus ap Zemi.
Pēc atgriešanās no orbītas, suņi nokļuva paaugstinātas uzmanības lokā un jau diennakti vēlāk piedalījās TASS ēkā notikušajā preses konferencē. Suņi kļuva par sabiedrības mīluļiem. Tos vadāja pa skolām, bērnudārziem, bērnunamiem. Vairāk gan suņi nelidoja. Viņi palika dzīvot pētījumu institūtā. Dažus mēnešus pēc lidojuma Strelkai piedzima seši veseli kucēni, vienu no kuriem Ņikita Hruščevs uzdāvināja ASV prezidenta Džona Kenedija meitai.Abi suņi nodzīvoja ilgu dzīvi.