Speķītis un kafija? Profesors Danilāns nosauc deviņus uztura «lāga» zēnus

Savā grāmatā profesors ērtības labad produktus iedala divās naidīgās nometnēs – «labajos» un «sliktajos» zēnos.

Šodien tev pastāstīsim par «labajiem» zēniem – produktiem, kurus ieteicams iekļaut uzturā.

Pirmais «labais» zēns – šķiedrvielas

Cilvēkiem gremošanas traktā nav enzīmu, kas spēj šķiedrvielas sašķelt, tāpēc šķiedrvielas neuzsūcas. Pirmajā mirklī var šķist, ka, ja šķiedrvielas neiesūcas mūsu organismā, tad tās nav vajadzīgas. Izrādās, ir sagremojams un nesagremojamas šķiedrvielas.

I paveida šķiedrvielas – baktēriju ietekmē tiek sadalītas – auzas, kartupeļi, pākšaugi, dārzeņi zaļbarības veidā, augļi zaļbarības veidā.

II paveida šķiedrvielas – netiek sagremotas – kviešu klijas, linsēklas, ceļmallapas, skujas, nātres.

Un tikai nesen zinātnieki ir sapratuši, cik svarīgi ir apgādāt zarnas ar abu veidu šķiedrvielām.

Otrais «labais» zēns – tauki

Gadu simteņiem ilgās bailes no taukiem beidzot ir rimušas. Pēdējos gados zinātnieki vienbalsīgi dūdo, ka taukvielas nemaz nav tik sliktas. Taukskābes vēl neizzinātā veidā sadarbojas ar zarnu baktērijām un stiprina mūsu organismu. Tauki nebojā sirdi, tauki nav asinsvadu sklerozes īstenie izraisītāji, tauki nebojā aknas un citus gremošanas orgānus. Protams, dzīt zarnās treknumu, līdz vēmiens nāk, nav prāta darbs. Bet tikpat glupi ir pilnībā atteikties no treknumiņa. Speķītis un taukvielas ir «labie zēni».

Trešais «labais» zēns – piens

Šī ir ļoti laba ziņa. Lieta tāda, ka ārstiem (tostarp Danilānam) vēl nesen nepārprotami šķita, ka piena tauki (jo īpaši trekns piens, sviests, krējums) ir slikti. Piens satur kalciju. Tas īpaši vajadzīgs sievietēm un meitenēm. Bez kalcija kauli kļūst trausli. Piens nav asinsvadu sklerozes izraisītājs (no tā baidījās ārsti, neiesakot pienu uzturā). Pienam piedēvētie noziegumi izrādījušies nepamatoti, pienu drīkst lietot. Tas ieteicams gan jaunām meitenēm, gan kundzēm gados.

Ceturtais «labais» zēns – olas

Kādreiz mediķi bija ieņēmuši galvā, ka olu dzeltenums nav īsti laba lieta holesterīna vielmaiņas un asinsvadu sklerozes aspektā. Šodien zinātnē valda strikts uzskats, ka olām nav ne mazākās spējas izraisīt sklerozi. Olas ir «labais» zēns un lieti noder ēdienkartes papildināšanā. Protams, tāpat kā citu produktu lietošana, arī olēšana nav jāpārspīlē.

Piektais «labais» zēns – kafija

Jā, jā, nevis tēja, bet kofeīnu saturošā kafija stiprina aknas, pasargā kafijas dzērājus no aknu un resnās zarnas vēža, mazina (nevis palielina!) asinsspiedienu, dziedē asinsvadus. Kafija nav brīnumlīdzeklis un to nevajag lietot par varītēm, bet autors domā, ka kafija ir labāka par tēju. Var dzert gan maltu pupiņu kafiju, gan šķīstošo, bet kafijai bez kofeīna nav organisma stiprinošu spēju.

Sestais «labais zēns» – asie pipari

Daudzi lasītāji to uzskatīs par ēverģēlību, jo pipari kairina kuņģa- zarnu traktu. Izrādās, ka zarnās atrodas kapsaicīna nervu gali, kuri dod impulsus muguras smadzenēm, tie, savukārt, galvas smadzenēm un mēs sajūtam dedzinošo sajūtu, bet nesen atklāts, ka šai ķēdei ir turpinājums – impulsi atgriežas zarnu gļotādā, kur sadara brīnumu lietas. No nervu galiem sāk pilēt dziedinošas vielas, kuras iesūcas gļotādā. Tātad pipari ne vien svilina, bet arī ārstē.

Septītais «labais» zēns – D vitamīns

Pēdējā laikā pierādīts, ka D vitamīns ne tikai stiprina kaulus, bet arī dziedē aknas, sirdi un asinsvadus. D vitamīns atrodams mencu aknu eļļā, lašos, augos, šitaki sēnēs. Ar ēdienu uzņemam mazāk vērtīgi D2 vitamīnu, vērtīgo D3 ražojam paši, izmantojot holesterīnu. Mūsu apstākļos ar ēdienu uzņemtā D vitamīna nepietiek, jāražo pašiem – sauļojoties, pastaigājoties ārā arī mākoņainā laikā. Mālēšanās ar pretiedeguma krēmiem kaut cik pasargā no apdeguma, bet nobloķē ādā D vitamīna sintēzi. Ko dod, ja esi brūns, bet trūkst D vitamīna. Profesors Danilāns iesaka pretapdeguma krēmus un ziedes mest pār žogu.

Astotais «labais» zēns – omega trīs taukskābes

Šīs taukskābes stiprina asinsvadus un sirdi. Tās ir zivīs, augu eļļās un nešaubīgi ir «labie» zēni. Omega trīs taukskābju regulāra lietošana organismā samazina citu (mazāk vērtīgu) taukskābju daudzumus un dominē omega trīs taukskābes.

Devītais «labais» zēns – ūdens

Organismam ļoti vajadzīga substance, bet sevi nav jānomoka ar ūdens dzeršanu. Ja bez īpašas piepūles diennaktī varat salietot 1,5 – 2 litrus ūdens, tad dariet to. Par varītēm ūdens nav jādzer. Malkojiet diennakts laikā tik daudz ūdens, cik tīk un vēl mazdrusciņ. Ja ārsta rekomendētie litri nesanāk – nebēdājiet.

Ārsts gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns par savu jauno grāmatu «Jaunas un vecas ziņas par ilgu un laimīgu dzīvošanu» saka, ka karsti iestājas par to, ka cilvēki vienkāršā un saprotamā valodā varētu lasīt zinātniski pamatotu informāciju par veselīgu dzīves veidu. Grāmata izdota izdevniecībā «Avots».

Turpmāk rakstīsim par uztura «sliktajiem» zēniem.