Par jauno fotoradaru ieviešanu masu medijos un publikā ir kompetentas informācijas trūkums. Nav saprotams, kāpēc Ceļu policija nespēj sniegt korektu, kaut nedaudz realitātei atbilstošu informāciju par to, kas ir jaunie fotoradari, kā tie darbojas, nedz arī sniegt loģisku informāciju par fotoradaru ideoloģiju.
Radari
Jau pirms diviem gadiem TVnet publicēja detalizētu rakstu par to, kas ir radari, kā tie atšķiras, kas ir radaru detektori un kas antiradari, ko var izlasīt, spiežot uz saites resursos.
Īsumā - Latvijā līdz šim ir bijuši tikai mikroviļņu radari, kuri darbojas, izstarojot radioviļņus, un, saņemot atspulgu, izkalkulē kustības ātrumu pēc Doplera principa. Jaunie fotoradari darbojas, izstarojot infrasarkanās gaismas staru (tautā saukti par lāzerradariem) un mērot attālumu līdz transportlīdzeklim noteiktos laika intervālos, piemēram viens mērījums katras divas milisekundes. Vai ir tik grūti šādu elementāru informāciju iemācīties arī pašai Ceļu policijai, nevis runāt par mistiskām un nevienam nesaprotamām burvestībām, kā īsti šie fotoradari strādā?
Vitronic ražotie Poliscan fotoradari ir unikāli nevis ar to darbības principu (lāzerradari pasaulē eksistē jau vairāk nekā 15 gadus, tā nav jauna tehnoloģija), bet ar veidu, kā tiek veikts ātruma mērījums, Poliscan netēmē uz konkrētu transportlīdzekli, bet gan redz dažādu auto kustību plaknē, līdz ar to spēj izprast dažādu automašīnu kustības ātrumu, arī ja tās brauc blakus viena otrai pa dažādām kustības joslām.
Varam arī nepiekrist Tiesībsarga izteiktajiem pārmetumiem, ka fotoradaram obligāti jāstāv uz vienas no braukšanas joslām. Poliscan fotoradari ir ļoti precīzi, un tie var korekti stāvēt ceļa nomalē un fiksēt ātrumu visās braukšanas joslās.
Radaru detektori
Radaru detektori ir atļauti daudzās pasaules valstīs. Spānijā 2011. gada vasaras sākumā veica likuma grozījumus, atļaujot radaru detektoru lietošanu. Čehijā un Ungārijā pirms dažiem gadiem notika tas pats. Vācijā šobrīd notiek procesi, lai atceltu aizliegumu. Praktiski visā ASV, Austrālijā, Ķīnā un citur ir atļauta detektoru lietošana.
Radaru detektora lietošana vadītāju ne padara par ātruma pārkāpēju, nedz provocē to darīt.
Varbūt ir jāsoda Porsche un citu ātro auto vadītāji un jāaizliedz to tirdzniecība, jo viņu auto var braukt ar 300 km/h? Milzīga daļa cilvēku, kuri izvēlas ikdienā lietot radaru detektorus, patiesībā brauc, ātrumu gandrīz nepārsniedzot. Pirms Spānijā tika atcelts detektoru aizliegums, tika veikts pētījums, kurā tika apstiprināta tendence, ka detektoru lietotāji iekļūst auto avārijās daudz retāk. Cilvēki brauc mierīgi un zina, kad kāds mēra viņu braukšanas ātrumu, un par to nesatraucas, attiecīgi radikāli samazinot stresa daudzumu uz ceļa. Ja kāds izvēlas pārkāpt ātrumu, tad detektors nav primārais iemesls, cilvēki brauc ātri ar vai bez šādām ierīcēm, tā ir katra cilvēka individuāla darīšana.
Latvijā darbojas šādi mikroviļņu radari: Iskra-1, Stalker II, iespējams, vēl kaut kur ir Stalker ATR rokas radari, Stalker Dual, Genesis Selest iebūvētie radari un pagaidām ar nenoskaidrotu likteni ir Ceļu policijas vairāk nekā pirms gada iepirktie četri fotoradari Multaradar C.
Latvijā nopērkami radaru detektori, kuri uztver gan mikroviļņu radarus, gan jaunos fotoradarus, tiesa, tos uztvert ir grūtāk to uzstādīšanas nianšu, izstarojuma leņķa un virziena dēļ.
Antiradari
Šā raksta galvenais rakstīšanas iemesls ir Ceļu policijas izteiktie apgalvojumi, kuri ikvienam fiziku kaut nedaudz pārzinošam cilvēkam liktos absurdi.
Antiradari nevar nogāzt lidmašīnu, sadedzināt radaru vai padarīt kādu aklu.
Ikvienai elektroniskai iekārtai pirms nonākšanas oficiālā tirdzniecībā Eiropas Savienībā ir jāsaņem CE sertifikāts, kurš apstiprina, vai konkrētā iekārta atbilst visām Eiropas Savienības direktīvām, tādējādi nekādā veidā neapdraud un neietekmē citu iekārtu darbību. Pašu lāzerradaru raidītāji ir vienlīdz jaudīgi kā slāpētāju, līdz ar to, pēc Ceļu policijas teiktā, ar pašu radaru var nogāzt lidmašīnas tikpat reāli, cik ar antiradaru.
Jāpiebilst, ka antiradari pret mikroviļņu radariem neeksistē un, ja eksistē, tad reālajā dzīvē nedarbojas. Mikroviļņu signālu noslāpēt ir gandrīz neiespējami mūsdienu radaru digitalizācijas dēļ. Antiradari pret lāzerradariem eksistē kopš pirmo lāzerradaru izgudrošanas, tiesa, Latvijā uzstādīto fotoradaru slāpēšana ir ļoti sarežģīta un darbojošās iekārtas tiešām var maksāt pāri tūkstoš latiem.
Legalitāte
Pašlaik Latvijas auto entuziastu komūnā esošiem cilvēkiem, sadarbojoties ar vairākiem uzņēmumiem, ir plāns celt prasību tiesā par radaru detektoru legalitātes atjaunošanu Latvijā. Primārais iemesls – radaru detektora lietošana autovadītāju nepadara par ātruma pārkāpēju. Tieši šā iemesla dēļ Spānijā tika atcelts detektoru lietošanas aizliegums 2011. gada vasaras sākumā.
Fotoradaru ideja
Balstoties uz citu Eiropas valstu pieredzi, paliek nemainīgs uzskats, ka fotoradari ir nepieciešami, neskatoties uz visu šobrīd Latvijā sacelto ažiotāžu par fotoradaru legalitāti, to uzstādīšanas vietu izvēli vai citām niansēm. Ja ir jāizvēlas palikt akmens laikmetā vai uzstādīt fotoradarus pēc tādiem principiem, kā tas notiek pašlaik, tad neapšaubāmi jāatbalsta pašlaik notiekošais.
Fotoradaru un citu preventīvu sistēmu uzdevums ir tiešā veidā likt cilvēkiem ievērot likumu, šajā gadījumā atļauto braukšanas ātrumu. Policijas darbs ir kontrolēt likuma ievērošanu un nekad nav bijis un nebūs mīļi palūgt.
Iebildumi par zīmju esamību vai neesamību pirms fotoradariem nemaina lietas būtību, ka neviens nav privileģētāks par kādu citu un zīme ir risinājums tikai īsam ceļa posmam, tāda kā biļete, lai zinātu, kur braukt, ievērojot atļauto braukšanas ātrumu, un pēc tā atkal doties ierastajā ātrumā, un šāda ideoloģija fotoradaru ideju padara neefektīvu. Atļautais ātrums ir jāievēro visur.
Fotoradaru izvietojums ir diskutabls jautājums, būtu korekti, ja fotoradari vai vismaz daļa no tiem tiešām atrastos melnajos punktos, bet neatkarīgi no to novietojuma fotoradari savu uzdevumu veiks, un tas ir tas, kas ir būtiski: jo mazāk cilvēki zinās, kur tie atradīsies, jo lielāks efekts no tiem būs. Tā ir pasaules pieredze, un tas nav nekas jauns.
Būtisks ir jautājums par pieļauto ātruma rezervi, tai ir jāpaliek saprāta robežās. Šis ir būtiskākais, un, ja šajā jautājumā Ceļu policija paliks solīda un neuzliks +1 km/h ātruma pielaidi uz šosejām, bet saprāta robežās, tad lielākā daļa autovadītāju jauno fotoradaru parādīšanos varētu pat nepamanīt.
Jācer, ka turpmāk pirms jebkādu apgalvojumu publicēšanas Ceļu policija rūpīgāk pārbaudīs savu izteikumu atbilstību realitātei un atradīs veidu, kā nojaukt radušos informācijas trūkuma aizu starp sevi un publiku. No lielākās daļas negāciju varētu izvairīties, plašāk un korektāk komunicējot ar publiku, un paskaidrot nenoliedzamos faktus, nevis atstāt publiku zem negatīva spiediena, tādā veidā radot aizvien lielāku spriedzi starp policijas darbu un publikas attieksmi.
Zivtiņš: Fotoradaru slāpētāji ir bīstami
Fotoradaru slāpētāji ir ļoti bīstami un par to draud bargi sodi, kā arī var tikt ierosināta krimināllieta, Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieka Edmunda Zivtiņa intervijā Latvijas radio teikto citē aģentūra BNS.
"Slāpētāji ir ļoti bīstami, un šādos gados var tikt ierosinātas krimināllietas, un var būt ļoti bargi sodi. Piemēram, uz Jūrmalas šosejas, kur iet pāri lidmašīnu ceļi, ja tiek slāpēta šī kustība un notiek katastrofa, pēc tam var saprast, no kurienes ir nācis un kas ticis slāpēts, šādas ierīces ir ļoti, ļoti bīstamas," uzsvēra Zivtiņš.
Viņš arī norādīja, ka likumos ir jāatrisina pretruna, paredzot aizliegumu šādas ierīces tirgot.
Zivtiņš uzskata, ka slāpētāji un GPS ierīces, kas brīdina par tuvumā esošiem radariem, nav vajadzīgi, jo informācija par radaru atrašanās vietām ir publiska.
Jānis K.
