Jau ilgāku laiku Latvijas autovadītāji tiek iepriecināti ar pozitīvām vēstīm par labajiem satiksmes negadījumu statistikas rādītājiem salīdzinot ar vidējo ES līmeni.
Bezatbildības sērga uz Latvijas ceļiem (102)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nesen atkal varējām lasīt, ka Latvijā aizvadītajā gadā bijis straujākais satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazinājums. Tajā pašā laikā nesenie notikumi mūsu valstī it kā neliecina, ka uz Latvijas ceļiem viss būtu kārtībā un mūsu pozitīvā statistikas dinamika ir nesatricināma.
Vērtējot pēdējā laika traģiskos negadījumus, jāsaka, ka katram no tiem ir sava individuālā īpatnība, tomēr tos vieno kāda kopēja iezīme, kuru sauc par bezatbildību. Kā citādi raksturot autovadītājus, kuri šķērso dzelzceļa pārbrauktuvi pie sarkanās luksafora gaismas? Kā nosaukt mātes attieksmi Neretas novadā, kura ļauj «pabraukāties» ar auto savam divpadsmit gadus vecajam dēlēnam ar vēl daudz jaunākajiem pasažieriem?
Brauc ar norakstāmiem auto
Šī traģēdija iezīmē vēl citu Latvijā izplatītu problemātiku, jo lauku novadu sētās bieži stāv auto, kas jau sen noņemti no uzskaites, kuriem nav numuru un, protams, arī apdrošināšanas, bet, kaut kā palabojot, tie uz priekšu spēj pakustēt, un tādi «aparāti» bieži vien tiek izmantoti vietēja mēroga pārbraucienos «uz bodi» un tamlīdzīgi. Šādi auto aizturēšanas brīdī būtu uz vietas konfiscējami, jo būtībā ir slepkavības ieroči. Arī Neretas novada gadījumā bērni brauca ar norakstītu auto, pie kam svešiem numuriem.
Nesen publiskajā telpā varējām vērot video, kur kāds autovadītājs ļauj braukt pie stūres savai mazgadīgajai meitai ar 80 km/h ātrumu, sakot, ka jāmainās, ja redzama policija. Būsim atklāti pret sevi un pajautāsim, vai esam pietiekami atbildīgi savu bērnu priekšā, vai vienmēr piesprādzējam bērnus īpašajos aizmugures sēdeklīšos, vai esam pietiekami stingri, lai spētu pateikt «nē» savam sešus gadus vecajam dēlēnam, kurš ļoti grib sēdēt priekšā, vai nekad nesēžam ar bērnu klēpī priekšējā sēdeklī? Katrs no šādiem gadījumiem ir apdraudējums bērna dzīvībai.
Šā gada notikumi liecina, ka galvu atkal lepni pacēluši «dzērājšoferi» it īpaši lauku novados. Tas liecina, ne tikai par elementāru atbildības trūkumu, bet arī klaju vienaldzību, kuru izraisījusi nesodāmības sajūta. Daudzi no šiem «dzērājšoferiem» skurbulī braukuši ne reizi vien, un bailes no soda ir izgaisušas. Arī fakts, ka fotoradari pamatā ir sastopami tikai 100 km rādiusā ap Rīgu, atbildības sajūtu laukos neveicina.
Otrās dienas braucēju problēma
Līgo svētku priekšvakarā aktuāls kļūst jautājums ne tikai par nelabojamajiem dzērājšoferiem, kurus no Latvijas ceļiem būtu jāizolē, bet par tā saucamajiem «otrās dienas braucējiem», kad autovadītājs pēc nolīgotas, bet tomēr pagulētas nakts, it kā jūtas pieņemami un sēžas pie stūres, lai gan to vēl nedrīkst darīt. Pie kam, ja arī promiles jau nokritušas zem aizlieguma līmeņa, «paģiru sindroms» var radīt ne mazākas problēmas - reakcija samazināta, nāk miegs un slikta kopējā pašsajūta, kas var novest pie ceļu satiksmes negadījuma.
Autoklubs LAMB aicina visus autovadītājus jautri nolīgot, būt atbildīgiem un nesabojāt svētkus sev un saviem tuviniekiem.