Fotoradaru īpašnieks turpinās saņemt 35% no soda naudām (118)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Pagaidu vienošanās par fotoradaru darbību uz ceļiem valstij papildu naudu neprasīs, jo kārtība, kādā uzņēmums «V-Traffic» (iepriekš «Vitronic Baltica un Partneri») saņems samaksu par radaru apsaimniekošanu, paliks iepriekšējā – komersants saņems 35% no soda naudām, to trešdien žurnālistiem pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes pastāstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Fotoradari nedarbojas

Latvijā jau kopš pagājušās piektdienas nedarbojas fotoradari, jo ar uzņēmumu izbeigts līgums, taču policija un Iekšlietu ministrija risina sarunas par pagaidu vienošanos, lai fotoradari turpinātu fiksēt ātruma pārkāpumus. Pētersone-Godmane cer, ka vienošanos izdosies noslēgt līdz šīs nedēļas beigām.

Paralēli ministrija runā ar fotoradaru ražotāju «Vitronic» par fotoradaru iegādi. Vācijas partneris savu cenu ir piedāvājis, tomēr Pētersone-Godmane to pagaidām nevēlējās izpaust, taču

fotoradari izmaksās mazāk nekā piecus miljonus latu.

Līdz tam gan jāsagaida auditoru atzinums, vai fotoradaru cena atbilst tirgus vērtībai.

Galīgais lēmums valdībai pirkt vai nepirkt radarus ir jāpieņem līdz 27.novembrim.

Ministrijai naudas nav

Audita izmaksas, pēc Pētersones-Godmanes teiktā, nebūs lielas, ja salīdzina ar vairākus simtus tūkstošu latu izmaksājušām konsultācijām, ko valsts tērējusi citos gadījumos.

Radaru iegāde gan nenotiks par Iekšlietu ministrijas budžeta līdzekļiem, jo ministrijai naudas nav, par to iegādes finansējuma avotu būs jālemj valdībai, norādīja Pētersone-Godmane.

Ja valsts nolems iegādāties radarus, to apsaimniekošanu plānots uzticēt Nodrošinājuma valsts aģentūrai, piebilda Pētersone-Godmane.

Fotoradaru apkalpotāji kļūs par valsts iestādes darbiniekiem

«Tie būs tie paši radari, kas stāv uz ceļiem. Attiecībā uz tiem [uzņēmuma] darbiniekiem, kuri ir sertificēti un apmācīti, ceram, ka viņus būs iespējams pieņemt darbā Nodrošinājuma valsts aģentūrā,» uzsvēra Pētersone-Godmane.

Valsts plāno iegādāties 57 radarus, no tiem 27 stacionāros, bet pārējos pārvietojamos. Pētersone-Godmane gan uzsvēra, ka

daļa iecerēto radaru ir ieķīlāti likvidējamajā «Latvijas Krājbankā»,

kur fotoradaru uzstādītājs ņēma kredītu, lai iegūtu naudu projektam.

«Ja uzņēmums nespēs vienoties ar banku, acīmredzot būs iespēja, ka valsts pirks mazāk fotoradaru – tieši tos, kas pieder Vācijas partnerim,» paskaidroja Pētersone-Godmane.

Jau ziņots, ka no pagājušās piektdienas līgums ar fotoradaru uzstādītāju «V-Traffic» ir izbeigts un fotoradari uz Latvijas autoceļiem nefiksē pārkāpumus.

Patlaban norisinās sarunas par iespēju noslēgt pagaidu vienošanos ar komersantu, lai ātruma kontrole uz Latvijas ceļiem pārejas periodā tiktu nodrošināta tādā pašā līmenī.

Valdība jau iepriekš nolēma meklēt risinājumu, lai esošos radarus atpirktu.

Iepriekš amatpersonas izteikušās, ka lēmuma pieņemšanai par radaru pārņemšanu būs nepieciešami divi mēneši, lai veiktu mērierīču auditu un risinātu sarunas ar uzņēmumu par radaru iegādi.

Līdz šim uz Latvijas ceļiem pavisam darbojās 61 fotoradars – 27 stacionārie fotoradari un 34 pārvietojamie, no kuriem četri ir savulaik Valsts policijas iegādātie.

Komentāri (118)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu