Šķiet, ne vienu vien autovadītāju, šķērsojot Latvijas-Lietuvas robežu, pārņēmis viegls apstulbums par to, cik kvalitatīvi ir autoceļi kaimiņvalstī salīdzinājumā ar mūsējiem. Tā ir mūsu traģēdija, jo tieši ceļš ir ekonomikas artērija, uzskata auto žurnālists Normunds Avotiņš. Ja pašmāju varasvīri nesāks rīkoties, tad visi plāni par valsts izaugsmi būs lemti neveiksmei, jo vienkārši nebūs ceļu, pa kuriem tos realizēt.
Ceļu būves uzņēmuma SIA «Strabag» direktors Māris Paiders stāsta, ka šobrīd uz daudziem Latvijas ceļiem tiek uzklāta tā saucamā diluma kārta (asfalts 3-4 centimetru biezumā), kas ir lētākā no iespējām, jo reizēm izmaksā tikai 2 līdz 2,5 Ls kvadrātmetrā.
«Tāds uzdevums šobrīd tiek dots. Tā kā naudas ir maz, tad ir atsevišķi ceļa gabali, kas ir sabrukuši. (..) Līdz ar to tiek dota tāda komanda: kamēr mēs neesam līdz galam tikuši, uzlieciet plānu kārtiņu. Bet tā jau neko nenostiprina,» teic Paiders. Viņaprāt, valstij ir jāmaina domāšana saistībā ar ceļu uzturēšanu, jo pašreiz nereti novērojams, ka pēc normālā stāvoklī esošiem ceļa posmiem kā kontrasts seko daži kilometri ar teju neizbraucamu asfaltu. Remontējamā ceļa garuma saīsināšana ir pilnībā norakstāma uz naudas trūkumu, jo acīmredzot tieši tik daudz naudas attiecīgajam projektam ir pietrūcis.
Kāds šīs nozares pārstāvis, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti, TVNET norāda, ka jau patlaban starp ceļu būves firmām ir sācies cenu dempings. Ņemot vērā, ka pašreizējās cenas ir zemākas par pašizmaksu, pavisam droši ir paredzams tas, ka tuvākajā laikā neviens ievērojams ceļu remonts Latvijā nav gaidāms, kaut arī valsts galvenajos, kā arī 1. nozīmes ceļos būtu nepieciešams ieguldīt ļoti daudz darba.
Iebraucot Lietuvā, sajūta kā Rietumeiropā
Auto žurnālists Normunds Avotiņš vērš uzmanību arī uz faktu, ka arī pašiem ceļu būvētājiem vajadzētu izturēties sociāli atbildīgāk, jo patlaban sanāk, ka viņi paši brauc pa saviem dažviet pavirši izremontētajiem ceļiem. «Skopais maksā divreiz. Tagad ir tāda situācija, ka mēs neesam tik bagāti, lai pirktu lētas mantas, tomēr esam tās nopirkuši.»
Viņš norāda uz milzīgajām atšķirībām ceļu uzturēšanas politikā starp Latviju un Lietuvu, kurā ir pavisam cita attieksme: «Pārbraucot pāri Latvijas-Lietuvas robežai Meitenē, ir sajūta, ka esi nonācis ne tikai kaimiņvalstī, bet pilnīgi citā Eiropas daļā. Tas ceļš, pa kuru var aizbraukt līdz Šauļiem... Tur nav ko salīdzināt, jo mums pat pirmās kategorijas šosejas ne vienmēr tādas ir. Atšķirība ir vienkārši graujoša.»
Atšķirībā no pašmāju varasvīriem, kuriem ir skaidri redzams politiskās gribas trūkums kaut ko mainīt, lietuvieši rīkojas un ir aizsteigušies tālu priekšā, uzskata Avotiņš. Lietuvā ceļu būve un remonts tiek finansēti no degvielas akcīzes nodokļa, kamēr Latvijā šis nodoklis aiziet valsts rīcībā, kura tad tālāk to sadala nevis ceļiem, bet citām nozarēm.
«Tā ir traģēdija, jo ceļš ir ekonomikas artērija, bet mums tās artērijas ir tik saārdītas un sliktā stāvoklī, ka drīz tie visi plāni par ekonomikas augšupeju būs pilnīgi priekš kaķiem. Vairs nebūs ceļu, pa kuriem tos realizēt.»
Premjers izmaiņas akcīzes nodoklī neplāno
Aicināts paust Valda Dombrovska (V) viedokli par atšķirīgo Latvijas un Lietuvas ceļu uzturēšanas kārtību, kā arī ceļu kvalitāti, premjera preses pārstāvis Mārtiņš Panke sarunā ar TVNET skaidroja, ka šobrīd benzīna akcīzes nodokļa nauda nonāk citām svarīgām nozarēm, kā piemērus minot veselību un izglītību.
Panke neizslēdz, ka viens no iemesliem, kāpēc pašmāju ceļi neilgi pēc remonta atkal kļūst bedraini, varētu būt arī ceļa būvētāju paviršība. Premjers ir uzdevis izveidot neatkarīgu ceļu būves kvalitātes izvērtēšanas dienestu, kas neatrastos «Latvijas valsts ceļu» pakļautībā, līdz ar to neradot interešu konfliktu. Tajā pašā laikā premjera pārstāvja teiktais liek secināt, ka vismaz tuvākajā laikā benzīna akcīzes nodokļa politika netiks pārskatīta un šī nauda nenonāks tikai ceļu būvei un remontam.
