ZZS soli tuvāk Lembergam

– Vai jau ir zināmas ZZS «lokomotīves» 9. Saeimas vēlēšanām? Vai to vidū būs ieraugāma arī kāda jauna seja?

– Ar vienu «lokomotīvi» jūs šobrīd runājat. Bet, ja runājam bez humora pieskaņas, godīgi sakot, startēsim tādi, kādi pašlaik esam, – ar visiem trim ZZS ministriem un deputātiem. Veicām pat nelielu aptauju, lai noskaidrotu, kurus ZZS politiķus sabiedrība uzskata par populārākajiem. Neapšaubāms līderis ir Rīgas zooloģiskā dārza speciālists Ingmārs Līdaka.

Viņš ir ieguvis politiskā darba pieredzi, strādādams Rīgas domē vairākus gadus, un tagad startēs ZZS sarakstā Saeimas vēlēšanās. Tieši Līdaka varētu būt viena no jaunākajām «lokomotīvēm» Rīgā.

Aptaujās otro vietu ieņem zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Tas gandarī, jo pret Rozes priekšgājējiem bijusi diezgan negatīva noskaņa. Trešajā un ceturtajā vietā ierindojas Indulis Emsis un es; viens – vairāk pilsētās, otrs – laukos. Labi novērtēta ir arī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, labklājības ministre Dagnija Staķe, deputāti Andris Bērziņš, Vilnis Edvīns Bresis un citi. Daudzi aptaujātie teikuši, ka viņiem patīkot Ūdres kundzes korektums un stingrība, vadot Saeimas sēdes.

– Zaļo un zemnieku savienība iepriekšējās Saeimas vēlēšanās cītīgi un ar panākumiem piesaistīja cilvēkus, kas tobrīd vēl nebija partijā un pat nedomāja stāties. Vai šogad būs tāpat?

– Mēs piesaistījām tādus, kas līdz tam nebija sastāvējuši nevienā partijā. Piemēram, Bērnu fonda priekšsēdētāju Andri Bērziņu.

– Arī Krištopanu, Ūdri…

– Atšķirībā no tēvzemiešiem mēs neizvirzām uzstādījumu – ja gribi balotēties, stājies partijā! Mums nekas nebūtu pretī, ja arī bezpartijiskais Aleksandrs Kiršteins būtu mūsu sarakstā. Viņš ir atzīts politiķis, mēs cienām viņa politisko stāju… Ir, protams, viens otrs jautājums, kur mūsu viedokļi atšķiras, bet mēs neesam tas politiskais spēks, kas aizliedz izpausties personībām. Atcerēsimies, ka Leopoldu Ozoliņu par pārlieku izpaušanos savā laikā izmeta no «Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Lai kādos koalīcijas vai frakcijas rāmjos deputāts būtu ielikts, viņam jābūt arī tiesībām uz savu viedokli. Bet, ja Kiršteins tomēr nolems iestāties partijā, tad durvis viņam būs atvērtas. Mēs nevēlamies ierobežot viņa politiskos uzstādījumus, īpaši viņa nacionālo stāju, kas ir ļoti tuva ZZS pieņemtajai. Mums simpatizē arī «Visu Latvijai! » līderis Raivis Dzintars.

– Uz ZZS kongresu esat uzaicinājuši arī Ventspils pašvaldības vadītāju Aivaru Lembergu. Droši vien ne jau tikai, lai paklausītos, ko viņš saka no tribīnes…

– ZZS neoficiāli par premjera kandidātu ir izvirzījusi Induli Emsi. Visu cieņu Indulim Emsim! Bet tikpat labi premjera kandidāts varētu būt arī Aivars Lembergs. Par premjera amata kandidātiem vēl tiks spriests un diskutēts.

– Ne tik sen jūs izteicāties, ka ZZS, visticamāk, par valdības vadītāju izvirzīšot Aivaru Lembergu, turklāt par tādu, kas nepārstāvēs nevienu no Saeimā esošajām partijām…

– Varētu būt arī tā. Es pieļauju, ka par šo jautājumu mēs varētu runāt arī kongresā. Kongresa mērķis nav izvirzīt premjera amata kandidātu, bet nav taču aizliegts apspriest šo jautājumu. Lembergs ir pretrunīgi vērtēta personība, bet viņš ir saimnieks un pašlaik viens no populārākajiem politiķiem Latvijā. Un, kā rāda aptaujas, sabiedrība vēlas šādu cilvēku par valdības vadītāju. Arī Itālijā Berluskoni tiek vērtēts pretrunīgi, bet viņš ir tautā atzīts politiķis. Pagājušajās Saeimas vēlēšanās sabiedrībai bija vēlme pēc ideoloģiska līdera, bet tagad, kad valstī ir lielas ekonomiskās problēmas, sabiedrība vēlas saimnieku.

– Ko pats Lembergs jums saka?

– ZZS man pagaidām nav devusi pilnvaras uzrunāt Lembergu kā nākamo premjera kandidātu. Iespējams, ka kongresā izskanēs viedokļi.

– Lembergs nesen radio izteicās, ka viņš varētu nākt politikā ar mērķi apturēt Sorosa ietekmes izplatību Latvijā. Vai arī ZZS uzstādītu šādu mērķi, ja Lembergs piekristu sadarboties?

– Personīgi es mēģinu sadzīvot ar dažādiem tīkliem un dažādām problēmām. Skaidrs, ka mēs nevaram izlikties neredzam Sorosa ietekmi Latvijā. Tā ir plaša pasaulē sazarota sistēma. Bet es neizvirzu mērķi cīnīties ar Sorosu. Es samierinos, ka tāds fonds pastāv un tajā darbojas noteikta Latvijas sabiedrības daļa. Bet tas nenozīmē, ka vienmēr piekrītu «Delnas», «Providus» vai «Dienas» viedoklim par Sorosu. Ļausim pastāvēt preses brīvībai un domu dažādībai visplašākajās izpausmēs! Varu argumentēt, kāpēc man nepatīk viens otrs sorosiešu gājiens, bet neuzskatu, ka jāaizliedz izpausties tiem, kas pārtiek no Sorosa naudas.

– Toties vienā otrā jautājumā ZZS ar Sorosa finansētām organizācijām pat ļoti sakrīt domas. Kaut vai par reklāmu aizliegumu.

– Es saprotu, ka masu mediji, raidorganizācijas ir plānojušas savu šā gada budžetu un iekļāvušas tajā arī ieņēmumus no reklāmdevējiem. Bet to varētu kompensēt, valsts budžetā paredzot naudu, piemēram, sabiedriskās televīzijas analītiskiem raidījumiem. Mūsu mērķis nav ierobežot milžu cīņas televīzijā vai analītisku rakstu publicēšanu. No vienas puses, masu mediji nevar pastāvēt bez reklāmu naudas, bet, no otras puses, tie kritizē, ka partijas pārāk daudz līdzekļu tērējot reklāmām. ZZS par savām reklāmām ir cietusi visvairāk – atmaksājām valsts kasē vairāk nekā simts tūkstošus latu. Lai nekristu grēkā, nu nevajag to reklāmu trīs mēnešus pirms vēlēšanām.

– ZZS ministrus gan reklāmā varēja redzēt jau krietnu laiku pirms vēlēšanām!

– Pēc tam sekoja adekvāta rīcība. Pirmkārt, ZZS balsojums pret Latvijas bruņoto spēku atrašanos Irākā. Otrkārt, esam par to, ka jāgroza valsts budžets, lai skolēni bez maksas varētu saņemt mācību grāmatas. Treškārt, esam par progresīvo ienākumu nodokli. Kaut gan koalīcija ir pret.

– Tad jau iznāk, ka ZZS pārējās koalīcijas partijas ir apvedusi ap stūri, – laikus parādījās televīzijā, noreklamējās, bet tagad grib to aizliegt pārējiem!

– Kas gan tagad liedz Tautas partijai, «Jaunajam laikam» vai citiem bliezt ārā reklāmas? Vēl jau nekādi aizliegumi nav pieņemti.

– Kā jūs vērtējat koalīcijas pašreizējās attiecības?

– Tās ir ļoti saspringtas. Vienas lielas partijas līderis ir palicis ārpus valdības, tas ir pietiekams iemesls, lai no viņa puses nāktu arvien vairāk kritikas par koalīcijas vadošās Tautas partijas darbu. Tautas partijas politiķi, protams, nepaliek parādā un gandrīz vai katrā valdības sēdē ņem priekšā «Jaunā laika» ministrus. Ceru, ka uzvarēs politiķu veselais saprāts un viņi tomēr vienosies kopīgam darbam.

– Nacionāli noskaņotie vēlētāji droši vien gribētu zināt, cik liela vieta Zemnieku savienībā nupat izstrādātajā partijas programmā ir ierādīta nacionālismam, ko tagad tik daudz paļā?

– ZZS ir pret galēju radikālismu. Mūsu izpratnē par galēju radikālismu nevar uzskatīt, piemēram, pulcēšanos pie Brīvības pieminekļa 16. martā. Ja leģionāri vēlas iet pie Brīvības pieminekļa, tad tas nav īstais laiks, lai tur sāktu sakopšanas darbus. Galējais radikālisms ZZS izpratnē ir, piemēram, sludināšana, ka visi krievi jādzen ārā no Latvijas. ZZS biedri pāridarījumus Latvijai saista ar agresīviem totalitāriem režīmiem, nevis atsevišķām tautībām.

Mēs neatbalstām naturalizācijas apturēšanu. ZZS uzskata, ka naturalizācijai ir jābūt stingri kontrolētai. Atcerēsimies, ka tieši Induļa Emša valdīšanas laikā krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists Kazakovs tika iekļauts melnajā sarakstā. Kur tad bija tie lielie nacionālisti, kad vajadzēja iesniegt Saeimai rezolūciju par komunisma nosodīšanu, kad vajadzēja vērsties pret Kabanova pretvalstiskajām izdarībām? Tieši ZZS to rosināja.

Nacionālisms ir cieši saistīts ar valsts drošību, lai Latvijā nesāktos starpnacionāli konflikti. Es nerunāju par kreiso radikālismu, jo tur ir skaidri redzami galvenie tā īstenotāji: Pliners, Ždanoka, Rubiks… Ar viņiem ZZS nekad nekāda sadarbība nav bijusi un nebūs.

Visgrūtāk latviskajā vidē ir skaidrot, kas ir labējais radikālisms. Vai, piemēram, Raivi Dzintaru var uzskatīt par labējo radikāli? Diezin vai.

– Tomēr viņam to birku cenšas piekārt?

– Es neesmu dzirdējis, ka no Dzintara puses būtu parādījies lozungs «Visus krievus ārā no Latvijas».

– Tagad jau uzskata, ka arī paziņojums «Latvisku Latviju!» ir radikālisma izpausme! Starp citu, aktuāls teiciens arī jums kā Kārļa Ulmaņa partijai.

– Ulmaņa izteikums joprojām ir aktuāls mūsu partijai un mēs neuzskatām, ka tas ir radikāls. To aktualizēsim arī Zemnieku savienības kongresā.

Vienlaikus runāsim arī par starptautiskās situācijas ietekmi uz mūsu valsts drošību. Nebūšu pārsteigts, ja kongress pieņems rezolūciju, kas būs vērsta pret Latvijas karaspēka atrašanos Irākā. Mēs atkal vēlamies atgādināt, ka laikā, kad liela daļa pasaules valstu ir nosodījušas Buša īstenoto politiku Irākā, kad šī valsts ir uz pilsoņu kara robežas, Latvijas bruņotajiem spēkiem būtu jāpošas mājup.

– Ko svaigu esat ierakstījuši LZS jaunajā partijas programmā? Ar ko tā atšķiras no iepriekšējās?

– Programmas stūrakmens ir izglītība. Nedrīkst slēgt mazās lauku skolas, tās jāatbalsta gan valstij, gan pašvaldībām. Esam par to, ka skolās Latvijas vēsture ir jāmāca kā atsevišķs mācību priekšmets.

Ja jaunais speciālists pēc studijām strādā savā specialitātē, viņam ir jādzēš studiju kredīts.

Programmā negatīvi ir vērtēta ideja par tirgus ekonomikas principu piemērošanu kultūrai. Nedrīkst likt kultūras iestādēm tikai pašām pelnīt nepieciešamos līdzekļus, tās ir jāatbalsta gan valstij, gan pašvaldībām. Bet galvenajam finansējuma avotam kultūras politikā ir jābūt valsts budžetam.

Lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu projām, jārada darba vietas, un te var palīdzēt rūpniecības atjaunošana. ZZS atbalsta biodegvielas ražošanas attīstību un celulozes un papīra rūpnīcas būvniecību. Šajā jautājumā Zemnieku savienība gan vēl nav atradusi kompromisu ar Zaļo partiju.

– Bet kā būs ar cukura rūpniecību?

– Esam runājuši ar biodegvielas ražotājiem, un viņi solīja apsvērt iespēju biodegvielas ražošanā kopā ar graudaugu un rapša audzētājiem iesaistīt arī cukurbiešu audzētājus.

Sakarā ar straujo degvielas cenu kāpumu esam pret ikgadējo transporta nodokli vieglajām automašīnām svarā līdz divām tonnām. Šāds nodoklis nav paredzēts ES direktīvās, arī Lietuvā un Igaunijā šāda nodokļa nav.

Protams, atklāts paliek jautājums par progresīvo ienākumu nodokli. Mēs esam par.

Apjomīga sadaļa programmā ir veltīta laukiem. Pamatprincipu esam ievērojuši visu laiku – uz valsts finansiālu atbalstu ir tiesības visiem zemniekiem.