Ainas kundzes Godu zupa

Īsta kurzemniece Aina Tamaša

Agrā pavasara rītā dodamies uz Kurzemes pusi. Veroties pa mašīnas logu, atklājas citos gadalaikos nemanāmas ainas – ezers, kurš vasarā noslēpies aiz biezām koku lapotnēm, pilsdrupas, ko ieskauj pagaidām vēl nesalapojušu koku rindas, kā arī daudzas viensētas. Pietuvojoties Ventspils robežai, mūs laipni sveic saulīte, kas mudina domāt, ka šī ciemošanās reize būs īpaši silta, un, ierodoties «Sīmaņu» mājās, mūs sirsnīgi sagaida mājas sargs Dargo kopā ar vecmāmiņu Ainu un mazmeitu Lauru, bet priekšnamā pretī nāk kaķene Pārsliņa.

Satiekoties ar īstiem kurzemniekiem, ir skaidrs, ka viņi bez vajadzības gari nerunās, un vecmāmiņa Aina to kārtējo reizi apliecina. Ja viņai nav ko teikt, viņa neko nesacīs, bet, ja būs, tad bez aplinkiem to arī pateiks un uz uzdotajiem jautājumiem konkrēti atbildēs. Iepazīstoties Ainas kundze pastāsta, ka viņai ir divas meitas, četri mazbērni un septiņi mazmazbērni. Viņa dzīvo kopā ar jaunākās meitas ģimeni «Sīmaņos» un allaž ar lielu prieku gaida ciemos savas atvasītes.

Ainas kundze dzimusi Popē, turpat arī gājusi skolā. Tehnikumā viņa apguvusi pavāres profesiju. Ainas kundze ir seno laiku pavāre, kurai nepatīk neko mūsdienīgu pievienot savām receptēm, un viņa negatavo ar «modernajām garšvielām», jo uzskata: ja, sautējot gaļu, tiek pielikts timiāns, rozmarīns vai citas «modernās garšvielas», zūd ēdiena patiesā garša. Bērniem un mazbērniem vecmāmiņa vienmēr atgādina, ka, cepot sviestā, ēdienam ir pavisam cita garša, nekā izmantojot eļļu.

Gatavojot godu zupu, Ainas kundze stāsta, ka tā nepelnīti kļuvusi tikai par bēru zupu, kas izpildījuma ziņā arī vairs nav tik bagātīga kā agrāk. Šī zupa lieliski noder, ja gribas kādam pielabināties. Vecmāmiņa atklāj zupas garšas noslēpumu – viņa tai vienmēr pievieno ceptas omletes strēmelītes jeb, kā pati saka, «ātros mājas makaronus», lai gan ir dzirdēts, ka citi buljonzupu papildina ar pankūku strēmelītēm. Svētkos un īpašās reizēs, kad visa ģimene sanāk kopā, vecmāmiņa gatavo lielo plāti ar kāpostu tīteņiem (uz tās satilpst 30 tīteņi!), tie visiem garšo, un nekad nekas pāri nepaliek. Kā jau kurzemniece, vecmāmiņa mēdz uzcept arī sklandraušus, kas pašai vislabāk garšo ar tradicionālo kartupeļu un burkānu pildījumu.

Viens no lielākajiem bērnības našķiem bija uz plīts riņķiem ceptas kartupeļu šķēles vai sēņu micītes, ko ēda ar sviestu. Arī dradžu maizes pie skābputras bija kā «kulaks uz acs». Bet no saldajiem ēdieniem viņas mājās tika gatavotas gardas klimpas, uz svētkiem bija un aizvien ir iecienītas biskvītkūkas, atšķiras vien pildījumi – visbiežāk starp biskvīta kārtām viņa smērē brūkleņu ievārījumu, vasarā papildina ar svaigām zemenēm, turklāt Ainas kundze kūkas vienmēr izdekorē ar putukrējumu. Vecmāmiņas pūrā ir arī lieliskas auksto gaļas uzkodu receptes, svētku reizēs viņa gatavo dažādus gaļas rullīšus.

Ainu Tamašu projektam pieteica mazmeita Laura Komisare.

SASTĀVDAĻAS

zupai

• 600 g vistas gaļas ar visiem kauliem
• 1 šķēle baltmaizes
• sāls pēc garšas
• malti melnie pipari pēc garšas
• 1 ola (ja nepieciešams)
• 30 g sviesta
• 50 g sīpola, nomizots, rupji sagriezts
• 1 paliels burkāns, nomizots, sagriezts plānās ripiņās
• 2,5 l ūdens
• 5‒7 melnie graudu pipari

omletītēm

• 6 olas
• 6 dziļās ēd.k. auksta ūdens
• 6 tējk. ar nelielu kaudzīti kviešu miltu
• šķipsniņa sāls
• malti melnie pipari pēc garšas**
• 60 g sviesta

pasniegšanai

• dilles, smalki sakapātas

PAGATAVOŠANA

Atkaulo vistas gaļu un atsevišķos traukos liec kaulus un gaļu. Aukstā ūdenī pavisam īsu brīdi izmērcē baltmaizes šķēli un kopā ar gaļu izmal caur gaļas mašīnu. Pievieno maltās gaļas masai sāli, piparus un visu rūpīgi samīci. Pievieno olu, ja gaļas masa nav pietiekami lipīga. Samitrini rokas un saujā savirpini mazas bumbiņas. Tā sagatavo visu gaļas masu, ik pa laikam atkārtoti samitrinot rokas, lai gaļa neliptu pie rokām un varētu izveidot skaistas, vienādas frikadelītes. Kārto gaļas bumbiņas uz šķīvja vienā kārtā un atstāj, kamēr izvāri buljonu.

Gatavo buljonu.Pannā izkausē sviestu un liec cepties vistas kaulus uz apmēram 5‒7 minūtēm, līdz tie kļūst gaiši brūni**. Kad tie ir daļēji sacepušies, pievieno sīpolus un burkānus. Kad viss apcepies, pārber pannas saturu katlā ar ūdeni, pievieno graudu piparus un ļauj vārīties apmēram 1 h. Nokās buljonu un lej atpakaļ katlā. Tad pievieno buljonam frikadeles un turpini vārīt 5‒10 minūtes. Noņem zupu no uguns.

Gatavo omletītes. Bļodā liec olas, pievieno ūdeni, miltus, sāli un piparus. Visu lēnām sakul ar mikseri apmēram 2 minūtes. Mazā pannā izkausē sviestu un ar zupas kausiņu plānā kārtā uzlej olu masu. Plānās omletītes pēc izskata atgādina pankūkas. Necep tās pārāk ilgi, tikai viegli sarecini no abām pusēm – pirmo pusi cep ne ilgāk par 1 minūti un otro apmēram 20‒30 sekundes. Cepot uzliec pannai vāku. Tā turpini, līdz izcepta visa olu masa (sanāks apmēram 6 plānas omletītes). Gatavās omletes liec uz dēlīša un sagriez ar rievotu nazīti apmēram 0,5 cm platās un 2 cm garās strēmelītēs.

Pirms pasniegšanas pievieno zupai omletes strēmelītes un vēlreiz uzvāri, līdz zupa uzmet burbuli. Lej šķīvjos un pasniedz, pārkaisot ar dillēm.

* Vari pievienot olu masai piparus, ja vēlies, bet Ainas kundze to nedara.

** Kauliņus vajag apcept, lai zupa iegūtu patīkami zeltainu krāsu un pilnīgāku garšu.