/nginx/o/2018/07/17/10379587t1h7bb4.jpg)
Alveja ir daudzgadīgs liliju dzimtas augs ar gaļīgām, gar malām dzeloņainām lapām, pēc izskata līdzīgs kaktusam. Lapu ārpuse ir gluda un pieskaroties nedaudz atgādina gumiju. Alveju jau izsenis izmanto kā vērtīgu ārstniecības augu un mēdz dēvēt par pirmās palīdzības un pat nemirstības augu.
Madagaskarā un Āfrikā tas aug savvaļā, bet daudziem cilvēkiem alveja ir istabas augs un miniatūra mājas aptieciņa. Augam piemīt neparastas pašaizsardzības spējas - ja kādu no lapām savaino, tā sadzīst gandrīz acumirklī. Iedarbīgās un vērtīgās vielas alvejā attīstās augšanas 3. - 4. gadā.
Uzskaitot kaites, pret kurām palīdz alveja, saraksts būtu ļoti garš. To lieto vēdera aizcietējumu, angīnas, artrīta, astmas, asins un ādas slimību, bronhīta, diabēta, gremošanas traucējumu, hemoroīdu, iesnu, locītavu un muskuļu sāpju, matu izkrišanas, sēnīšu slimību, saules apdegumu, smaganu iekaisumu un zobu sāpju u.c. gadījumos, kā arī brūču dziedēšanai un pret insektu kodumiem. Šo augu izmanto medikamentu un kosmētikas ražošanā. Taču, pirms iegādāties šos produktus, vajadzētu pārliecināties, vai uz to etiķetes alveja minēta kā viena no pamatsastāvdaļām. Līdzekļiem saules apdegumu ārstēšanai būtu jāsatur vismaz 20% alvejas, bet matu un ādas atjaunojošajiem produktiem - vismaz 70%.
Mājas apstākļos alveju sulu iegūst no augu lapām. Parasti izmanto lapas, kas nav īsākas par 15 cm. Tās sasmalcina, atdala sulu un to aptuveni 3 minūtes vāra uz lēnas uguns. Sula jāizmanto uzreiz, glabājot tā zaudē dziednieciskās īpašības. Hroniska gastrīta un aizcietējumu gadījumos dzer alvejas sulu pa tējkarotei 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Strutainu brūču, trofisku čūlu, augoņu un apdegumu gadījumos liek kompreses, sulu atšķaidot ar ūdeni 1:10, vai arī lapu aplej ar verdošu ūdeni, noņem virsējo miziņu un lieto kā apsēju, ko maina ik pēc pāris stundām. Akūtu iesnu gadījumā degunā iepilina 5 - 8 pilienus sulas 3 reizes ar 3 - 5 stundu starplaiku, bet neiralģijas, galvassāpju gadījumā un menstruālā cikla regulēšanai lieto 8 - 10 pilienus alvejas sulas.
Jau izsenis tautas dziednieki, izmantojot alveju, pratuši pagatavot dažādus ārstnieciskus maisījumus. Lūk, dažas no senajām receptēm!
Pacientiem pēc smagām slimībām gatavo maisījumu - 100 g alvejas sulas, 500 g valriekstu, 300 g medus, 3 - 4 citroni. Lieto pa 1 tējk. 3 reizes dienā 30 min. pirms ēšanas. Novājinātam bērna organismam ieteicams lietot pa tējkarotei sulu ar pienu 3 reizes dienā 3 - 4 nedēļas. Pēc nepieciešamības kursu var atkārtot ik pēc 10 - 15 dienām. Parasti bērniem atjaunojas apetīte un viņi atgūst zaudēto svaru.
Plaušu iekaisumu gadījumos lieto maisījumu - ¾ gl. alvejas sulas, 250 g medus, 1/3 gl. Kagora vīna. Maisījumu nostādina 4 - 5 dienas tumšā vietā istabas temperatūrā. Lieto pa 1 ēdamk. 3 reizes dienā 30 min. pirms ēšanas. Pneimonijas gadījumā lieto 300 g medus, ½ gl. ūdens, sasmalcinātu alvejas lapu. Visu vāra uz lēnas uguns 2 stundas. Glabā vēsā vietā un lieto pa 1 ēd.k. 3 reizes dienā.
Saaukstēšanās gadījumā 3 reizes dienā lieto maisījumu - uz glāzi piena tējkarote alvejas sulas, bet elpošanas ceļu slimību laikā gatavo maisījumu pēc akadēmiķa Filatova receptes - 5 stundas cepeškrāsnī uz lēnas uguns silda 1 daļu alvejas lapu, 2 daļas cūku vai bebru tauku (var izmantot arī sviestu), 2 daļas medus. Ārstēšanās kurss ir 1 - 2 mēneši, lieto pa tējkarotei ar pienu 3 reizes dienā.
Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā jāsasmalcina alvejas lapa, jāpievieno cukurs vai medus, uz glāzi alvejas sulas jāņem 2 glāzes Kagora vīna. Maisījumu 3 - 4 dienas tumšā, vēsā vietā nostādina, lieto pa ēdamkarotei no rīta un vakarā.