Kaut arī mēdz teikt, ka rētas izdaiļo vīrieti un iegūtā skramba līdz kāzām sadzīs, reti kurš cilvēks, kuram rūp savs ārējais izskats, vēlēsies, lai iegūtā rēta būtu citu acīm pamanāma. Turklāt tagad ir daudz iespēju, kā rētas padarīt glītākas, mazāk traucējošas un redzamas.
Lai nepaliek rētas. Kā sadziedēt brūces? (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis uzsver: pēc traumām, apdegumiem, ķirurģiskām operācijām, iegūtiem ādas ievainojumiem vai nobrāzumiem organisms parasti pats cenšas traumēto vietu sadziedēt. Vienam tas izdodas ātrāk, citam nepieciešams ilgāks laiks.
Dzīstot brūces virspuse pārklājas ar epitēliju, kas nodrošina traumētās vietas aizsardzību pret apkārtējās vides iedarbību. Dziļākajos slāņos izveidojas rētaudi. Brūcei sadzīstot, veidojas rēta. Sākumā tā ir sārta, plāna un vārīga, pēc tam kļūst biezāka, blīvāka. Dzīšanas procesā ar laiku rētaudi paliek mīkstāki, līdzenāki un bālāki.
Brūcēm jāsadzīst pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā tās var inficēties, sastrutot, pēc tam atstājot daudz neglītākas rētas. Šo principu cenšas ievērot gan pats organisms, gan ārsti, kuru darbs – ķirurģiska brūču slēgšana pēc operācijām vai nopietnām traumām – ir tikai dabiskā sadzīšanas procesa paātrinājums. Tāpat ne mazāk svarīgi, lai bieza un sārta rēta dzīšanas laikā pārvērstos par mazu, plānu, gandrīz neredzamu svītriņu.
Rētu veidi
Izšķir normālas un patoloģiskas rētas. Normālai rētai jābūt baltai, līdzenai, mīkstai. Atkarībā no izvietojuma un tā, kāds ir ievainojums, proti, kā rēta iegriezta un vēlāk salikta kopā, atkarīgs tās turpmākais liktenis. Rēta var būt ļoti plāna – pat tikai milimetru platumā, un tikpat labi tās platums var būt arī vairāki centimetri. Cik pamanāma būs rēta, atkarīgs arī no tās izvietojuma, audu izstiepuma, ķirurģiskās tehnikas, ar kādu tā sašūta, arī no šuvēs izmantotiem materiāliem un paša brūču dzīšanas procesa.
Patoloģiskās rētas ir sarkanas, biezas, sāpīgas. Tās var būt hipertropiskas un keloīdas. Hipertropiskās rētas rodas gadījumos, ja organisms traumēto vietu ilgstoši dziedējis ciet vai arī ir bijis liels izstiepums pašā brūču dzīšanas laikā. Hipertropiskās rētas ar laiku paliek blāvākas un mazāk pamanāmas. Savukārt keloīdās rētas var salīdzināt ar audzēju – laika gaitā tās pašas no sevis sāk plesties ārpus tās vietas, kur kādreiz bijis ievainojums vai ķirurģiska operācija, un sāk augt uz visām pusēm: augstumā, platumā, garumā. Šīs rētas lielākoties ir sāpīgas, un šajā gadījumā tas nav tikai kosmētisks defekts. Laikam ritot, to stāvoklis neuzlabojas. Tikai lietojot pareizu komplekso ārstēšanas metodi, laika gaitā rētas paliks baltas, samērā gludas un nesāpīgas.
Jo ātrāk, jo labāk
Jau no iepriekšējās pieredzes parasti zinām, vai traumētā vieta pēc sadzīšanas kļūs neredzama, vai tomēr atstās kādu rētu. Ja tas ir viegls nobrāzums vai skrāpējums un cilvēkam nav nopietnu veselības problēmu, kuru dēļ rēta nevarētu sadzīt, visticamāk, tā neatstās pēdas, turpretī pēc operācijām bez rētām praktiski neiztikt.
Ja vien veselības stāvoklis atļauj, par rētu kosmētisko efektu jāsāk domāt uzreiz pēc traumas. Īpaši tas atteicas uz autoavārijā iekļuvušiem cilvēkiem, kuriem seja savainota ar stikliem.
Jāņem vērā, ka pēc ķirurģiskas iejaukšanās vismaz pusotru mēnesi rēta būs sarkana, blīva, jutīga, sāpīga. Pacients var šo laiku nogaidīt un tikai tad plānot rētu korekciju, bet var par to sākt domāt jau no pirmajām dienām – uzsākt ārstēšanos, lai rētas dzīšanas periodu saīsinātu. Šajā periodā var izmantot speciālus krēmus, masāžas, kas mazina rētaudu iekaisumu.
Ķirurģiskas metodes
Ja rētas veidošanās process jau ir beidzies, bet tā ir liela un neglīta, to iespējams koriģēt ķirurģiski. Parasti rētas nav nepieciešams operēt, izņemot gadījumus, kad var pārliecinoši uzlabot to izskatu. Dažkārt rētas var būt ļoti deformējošas to atrašanās vietas vai attīstības dēļ – tās var traucēt locītavu kustības, blakus esošo orgānu darbību, izraisīt sāpes, sākt čūlot vai asiņot. Šādos gadījumos rētas korekcija uzskatāma par rekonstruktīvu. Kaut arī bieži kopējais rētas izskats pēc šādām operācijām uzlabojas, galvenais iemesls rētu korekcijai ir nevis kosmētisks, bet funkciju uzlabojošs.
Ķirurģiska rētu korekcija sevī ietver daudzas procedūras, kuras radītas, lai likvidētu slimos rētaudus, savienotu veselo ādu, nodrošinot normālu brūces dzīšanu. Visbiežāk šīs procedūras tiek veiktas ambulatori lokālā vai vispārējā anestēzijā. Protams, ja rētas ir plašas, tad var būt nepieciešams veikt ādas pārstādīšanu, audu stiepšanu vai pat kompleksu audu pārstādīšanu. Šādos gadījumos kādu laiku var nākties pavadīt slimnīcā, lai nodrošinātu labākus brūces dzīšanas apstākļus. Dažkārt nepieciešams izdarīt vairākas operācijas, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
To, vai rēta ir jāoperē un kāds būtu vēlamais operācijas laiks un konkrētā procedūra, noteiks plastikas ķirurgs konsultācijas laikā.
Neķirurģiskās metodes
Reizēm operācija nemaz nav nepieciešama un rētu korekciju var atrisināt ar neķirurģiskām metodēm.
Bieži vien labu rezultātu nedeformējošu rētu ārstēšanā var sasniegt ar lāzera palīdzību. Rētu kompleksajā ārstēšanā lāzerterapija ir viena no modernākajām metodēm. Ja rētas ir svaigas, aktīvas – sarkanīgā vai zilganā krāsā –, ar asinsvadu lāzeru vairāku seansu laikā (ar 3 – 4 nedēļu intervālu starp seansiem) var panākt, ka pastiprināti saaugušie asinsvadi rētā tiek iznīcināti, asinsrite nomākta un rēta saplok. Šī lāzerterapijas metode tiek lietota kompleksi ar silikonu saturošiem preparātiem un spiedošiem pārsējiem.
Kad rētu ārstēšanā tiek lietota lāzerterapija, pacientiem jāievēro vairāki nosacījumi: rētas rajonu nedrīkst pakļaut saules staru vai solārija iedarbībai vismaz trīs nedēļas pirms lāzerterapijas, jo citādi var rasties pigmentācijas problēmas. Ja rēta atrodas atklātajās ķermeņa daļās, lāzerterapiju neizmanto saulainajos mēnešos.
Nelīdzenas rētas ir iespējams arī lāzerķirurģiski noslīpēt.
Lai kavētu hipertrofisku rētu veidošanos, pēdējā laikā papildus operācijai tiek lietotas arī citas procedūras labāka rezultāta sasniegšanai, piemēram, steroīdu injicēšana jaunajā brūcē, lai novērstu pārlieku rētaudu veidošanos, kompresijas apģērbi vai pārsēji, silikona krēmi un aplikācijas.
Koriģē arī sen iegūtas rētas
Ja rēta ir sena – iegūta pirms gada, 10 gadiem vai pat agrā bērnībā, arī tad vēl viss nav zaudēts. Rētu iespējams koriģēt neatkarīgi no laika posma, kas pagājis kopš traumas, svarīgākais noteikums – izvēlēties atbilstošāko ārstēšanas veidu. Dažos gadījumos var palīdzēt rētas slīpēšana ar lāzeru, dažos nepieciešama ķirurģiska operācija.
Rētu korekciju var veikt jebkurā vecumā, īpaši, ja tās, piemēram, traucē bērna normālai attīstībai vai arī ir izskatu kropļojošas.
Ja rēta ir galvas matainajā daļā, cauri rētai mati paši nekad neizaugs. Šajā gadījumā visdrīzāk jāmeklē ķirurga palīdzība. Ja apkārtējie audi ir pietiekami elastīgi, šo vietu varēs nosegt ar paša cilvēka audiem. Bet, ja defekts ir lielāks, iespējams, var būt nepieciešamas etapveida operācijas.
Gadījumos, kad rētas vieta saulē neiedeg un šī rēta ir plata un deformējoša, to var ķirurģiski padarīt mazāk redzamu, vai arī rētas vietā var pārstādīt pigmentu šūnas saturošus sīkus ādas gabaliņus no citām ķermeņa vietām, vai arī depigmentētajā baltajā vietā tetovēt ādas krāsai līdzīgu pigmentu.
Der zināt!
– Nevienu rētu pagaidām nav iespējams pilnībā iznīcināt, taču neglītas, dziļas, ievilktas rētas var padarīt mazāk pamanāmas.
– Ja kāda iemesla dēļ āda ir traumēta, vispirms obligāti nepieciešams to apstrādāt, lai brūcē nepaliktu netīrumi, tā nesāktu strutot un ātrāk sadzītu. Šim nolūkam var izmantot sterilu ūdeni, fizioloģisku šķīdumu (nātrija hlorīdu) vai ūdeņraža pārskābi.
– Jo precīzāk satuvinātas brūces malas, jo ātrāk tās salīp un saslēdzas, turklāt ir lielāka varbūtība, ka šāda rēta būs mazāk pamanāma.
– Traumētām vietām jāļauj pašām sadzīt, kad parādījusies krevele un dzīstošā vieta sāk niezēt nedrīkst to noskrāpēt. Kreveli nedrīkst aiztikt vismaz septiņas diennaktis. Katra ieskrāpēšana var atkal izraisīt asiņošanu, un krevelei būs jāveidojas no jauna. Jo ilgāks laiks būs pagājis brūcei dzīstot, jo lielāks risks izveidoties pamanāmām, patoloģiskām rētām.
– Neglītas rētas mēdz atstāt pinnes. Lai no šīs problēmas atbrīvotos, vispirms der vērsties pie kosmetologa vai dermatologa, lai likvidētu to rašanās iemeslu. Ārsts dos padomu, kā āda jākopj, kādi higiēnas līdzekļi un medikamenti nepieciešami. Kad šis iekaisuma process tiks novērsts, bet cilvēku neapmierinās paliekošie kosmētiskie defekti, tādos gadījumos var sākt domāt par to novēršanu. Visticamāk, ārsts piedāvās lāzerķirurģisku slīpēšanas metodi. To pielieto arī gadījumos, ja ir neglītas baku atstātas rētas.
– Rētu korekciju var veikt jebkurā vecumā. Lai gan, bērnam augot, rētas ar gadiem kļūst mazāk redzamas, tomēr ir ieteicama savlaicīga speciālista konsultācija, lai rētu novērtētu un izlemtu tālāko tās ārstēšanas taktiku.
Faktori, kas nosaka rētu dzīšanu:
– Pacienta veselības stāvoklis. – Sekmīgu brūču dzīšanu var kavēt dažādas hroniskas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, asinsvadu slimības, tā sauktās sistēmiskās slimības (vilkēde u.c.), novājināta imūnsistēma. – Hroniskas infekcijas klātbūtne organismā var veicināt strutošanas procesu, un rētas nedzīst.
Faktori, kas nosaka rētas izteiktību:
Rētas izmēri, rētas dziļums; tās atrašanās vieta un orientācija, proti, vai rēta sakrīt ar ādas dabīgajām līnijām; cilvēka vecums; veselības stāvoklis; iedzimtība; ādas īpašības; asinsapgāde konkrētajā vietā; brūču dzīšanas process.
Pirmā palīdzība rētu un nelielu apdegumu gadījumā
Iesaka ģimenes ārste Inga Zemīte:
Ja gadījies nobrāzums vai neliels apdegums, svarīgākais ir nekrist panikā, bet novērtēt ievainojuma smaguma pakāpi. Jāizvērtē, vai varēs tikt galā pašu spēkiem, vai tomēr nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība. Nobrāzumu – it sevišķi, ja tajā ir iekļuvuši netīrumi – vispirms jācenšas nomazgāt. Var izmantot ziepes vai ūdeņraža pārskābi. Pēc tam var lietot furacilīna šķīdumu. Asiņošanu palīdzēs apturēt piededzinoši šķīdumi – pioktonīns vai joda spirta šķīdums, ja vien pret tiem nav alerģija. Var lietot arī briljanta zaļo, bet tas ir mazāk efektīvs. Lai mazinātu iespējamo infekcijas risku un paātrinātu sadzīšanu, ieteicams Bepanthen Plus krēms, kas satur dezinficējošas vielas. Ieteicama arī vakcinācija pret stinguma krampjiem, ja vien tas nav bijis izdarīts iepriekš. Nelieli apdegumi sadzīs bez problēmām, bet ja ir lieli apdeguma laukumi, tad labāk doties pie ķirurga uz poliklīniku vai uz slimnīcu. Ja uz ādas trāpījis verdošs ūdens, applaucētā vieta pēc iespējas ātrāk jāpaliek zem auksta ūdens – tas ļaus mazināt apdeguma dziļumu. Ādas nomierināšanai un ātrākai sadziedēšanai apdeguma vietā var lietot Bepanthen krēmu, Panthenol aerosolu vai Dentipur eļļu.