Negodīgas naudas sadales dēļ Kuldīgas slimnīca no 1. septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā. Par to Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis jau iepriekš informējis Veselības ministriju, Veselības norēķinu centru un Kuldīgas novada pašvaldību, raksta "Latvijas Avīze".
Negodīga naudas sadale spiež pārtraukt pacientu ārstēšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Naudas dalītāji skaitļus neredz
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un slimnīcas valdes priekšsēdētājs uzsver, ka Kuldīgas slimnīca vairs neapkalpo tikai sava bijušā rajona 34 000 iedzīvotāju, kā to joprojām uzskata Veselības norēķinu centrs, bet arī Saldus, Brocēnu, Aizputes, daļēji arī Talsu un Ventspils novada 70 000 iedzīvotāju. Tomēr slimnīcai plānotais akūto slimnieku apjoms no norēķinu centra puses netiek pārskatīts.
"Pacientus turpinām uzņemt iepriekšējā gada līmenī, turklāt vispārējais pacientu stāvoklis ir smagāks, slimības ielaistākas. Uzņemšanas nodaļai nav iespēju būtiski ierobežot stacionāro pacientu skaitu, jo viņi tiek nosūtīti uz slimnīcu ar speciālistu atzinumu, atvesti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm vai ierodas paši traumu vai saslimšanu dēļ," situāciju komentē Eglītis.
Uzņem 5000, apmaksā tikai 2208 ārstēšanu
Arī iepriekšējos gadus Kuldīgas slimnīcā neesot bijis mazāk par 5000 akūto pacientu, tāpēc nav nekāda pamata prognozēt, ka šogad viņu būs divas reizes mazāk. Neskatoties uz to, Veselības ministrija ieplānojusi apmaksāt tikai 2208 pacientu ārstēšanu. Šādu skaitu slimnīca jau ir uzņēmusi, un katrs nākamais pacients slimnīcai radīs tiešus finansiālus zaudējumus.
"Tā vietā, lai adekvāti risinātu situāciju, jau trešo gadu mums arvien vairāk samazina finansējumu," skaidro slimnīcas vadītājs. Eglītis uzsvēra, ka pie šādas neloģiskas līdzekļu sadales slimnīcu finansiāli grauj arī tas, ka vidējais finansējums viena slimnieka ārstēšanai, ja slimnīca pieņemtu norēķinu centra piedāvāto līgumu, līdz gada beigām saruktu līdz 92 latiem, kamēr, piemēram, Liepājas slimnīcai par identisku akūta pacienta ārstēšanu ministrija maksā 220 latus.
"Kā šādu nevienlīdzīgu attieksmi veselības ministrs Bārzdiņa kungs paskaidrotu Kuldīgas, Skrundas, Alsungas, Saldus, Brocēnu un Aizputes novada iedzīvotājiem? Ir pēdējais brīdis medicīnā atgriezties pie modeļa – nauda godīgi seko pacientam," aicina Kuldīgas pašvaldības vadītāja.
Līdzīgi arī citur
Līdzīga situācija ir arī citās lokālajās slimnīcās, kur šāda nevienlīdzīga attieksme kropļo konkurenci, ierobežo slimnīcas iespējas nodrošināt medicīnisko pakalpojumu kvalitāti, piesaistīt un noturēt kvalificētus speciālistus, atjaunot nolietotās medicīniskās iekārtas.
VM neignorējot reālo situāciju
Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš neuzskata, ka ministrija ignorē reālo situāciju. "Norēķinu centrs naudu slimnīcām piešķir, ņemot vērā minimālo iepriekšējā gadā ārstēto pacientu skaitu," laikrakstam sacīja valsts sekretārs un uzsvēra, ka līdzekļi ir palielināti ambulatorajai aprūpei un ka no nesen papildus piešķirtajiem 6,6 miljoniem latu vairāk nekā 2 miljoni novirzīti slimnīcu ambulatorajam darbam.