«Līdz šim saņēmu bērna kopšanas pabalstu.
Dažādi jautājumi un atbildes par pabalstiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No marta atsāku strādāt uz pilnu slodzi. Vai man jāziņo Valsts sociālās apdrošināšanas nodaļai par atjaunošanos darbā?»
Atbild Lauris Lenerts, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vecākais eksperts:Par darba uzsākšanu jums noteikti jāinformē sava Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļa, kur jāiesniedz darba devēja izziņa par to, no kura datuma jūs esat atsākusi darbu uz pilnu slodzi. Tas nepieciešams, lai pārtrauktu bērna kopšanas pabalsta izmaksu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā jūs informēs, kādā veidā atmaksāt valstij pārmaksāto bērna kopšanas pabalstu.
«Audzinu mājās meitiņu, kurai maijā paliks pusotra gada. Tā kā es nestrādāju, vai man būs tiesības pieteikties uz bezdarbnieka pabalstu?»
Māmiņai, kura kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, jo viņa tiek apdrošināta bezdarba gadījumam. Jums jādodas uz Nodarbinātības valsts aģentūras rajona filiāli, lai iegūtu bezdarbnieka statusu. Pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas jāiet uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļu, lai risinātu jautājumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.
«Pašlaik strādāju, bet darba vietas likvidēšanas dēļ tikšu atlaista no darba. Tā kā tikai nesen beidzu vidusskolu, darba stāžs man būs tikai 11 mēneši. Vai tādā gadījumā es saņemšu bezdarbnieka pabalstu?»
Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir šādos gadījumos:
- ja ir piešķirts bezdarbnieka statuss;
- ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par vienu gadu;
- ja pēdējā gada laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas vismaz deviņus mēnešus ir bijusi darba alga, no kuras veiktas sociālās iemaksas.
Tātad, ja minētais darbs bija jūsu vienīgā darbavieta, jums nebūs tiesību saņemt bezdarbnieka pabalstu, jo darba stāžs ir mazāks par vienu gadu.
«Vai ir kādi noteikumi, kas nosaka, kādi nodokļi ir jāietur, aprēķinot slimības naudu (ārsts man piešķīris darba nespējas lapu «A»)?»
Pamatojoties uz likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu» un likumu «Par nodokļiem un nodevām», no slimības naudas ir jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas un ienākuma nodoklis, jo slimības nauda ir darba samaksas daļa, ko darba devējs izmaksā darbiniekiem darba nespējas gadījumā.
«Cik ilgi šobrīd var atrasties uz slimības lapas? Kā visu šo slimības laiku apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra? Kā šī slimības lapa var ietekmēt gaidāmās pensijas apmēru?»
Slimības pabalstu piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas par laiku no darba nespējas 15. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas (ja darba nespēja ir nepārtraukta) vai ne ilgāku par 78 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Ja darba nespēja iestājusies sakarā ar saslimšanu ar tuberkulozi, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku līdz darbspēju atgūšanas vai invaliditātes noteikšanas dienai.
Slimības pabalsta aprēķinam izmanto iemaksu algu par sešu mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (izsniegta darbnespējas lapa «B» slima bērna kopšanai vai pirmā darbnespējas diena darbnespējas lapā «A»). Slimības pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
No slimības pabalsta tiek ieturēts ienākuma nodoklis, kuru aprēķina, ņemot vērā neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem, ja tādi ir. Ja jums aprēķinātā vecuma pensija pārsniegs minimālo apmēru, tad slimošana tikai nedaudz ietekmēs pensijas apmēru.