Zemo cenu karš bankās

Konkurence hipotekāro kredītu tirgū ir sīva, un klientu piesaistīšanā bankas sacenšas, gan rīkojot dažādas akcijas, gan reklamējot sevi ar zemākām cenām.

Reklāmas par lētākiem hipotekārajiem kredītiem šobrīd iet pilnā sparā. Taču finanšu tirgus speciālisti iesaka rūpīgi izvērtēt katru piedāvājumu, lai papildu nosacījumu neievērošana neradītu pārsteigumus, ka jāmaksā vairāk, nekā cerēts, noskatoties reklāmas.

Neuzķerties uz akcijām

«Jau ilgāku laiku bankas rīko dažādas akcijas. Ja viena sāk reklamēt kredītus ar likmi 1,5% plus bāzes likme, tad pēc kāda laika otra banka jau palaidīs reklāmas ar piedāvājumu — 1,49% bankas likme plus bāzes likme, bet cita atkal sāk reklamēt 0% bankas likmi plus bāzes procenta likme,» par hipotekāro kredītu piedāvājuma tendencēm stāstīja Baltijas Finanšu aģentūras vecākais kredītu brokeris Oto Ķenga. Nereti klienti tikai pēc tam atklāj, ka 0% likme tiek piemērota līdz gada beigām un pēc tam spēkā varbūt ir augstāka likme nekā vidēji tirgū. Tāpat reklāmās sludinātie zemie kredītu procenti bieži vien tiek piedāvāti tikai ļoti labiem klientiem, kam ir nepieciešamajam kredītam attiecīgi lieli ieņēmumi un laba ķīla, kā arī laba kredītvēsture.

«Jāsaprot, ka bankas nekad nestrādās bez peļņas. Vienalga, kāda akcija tiek rīkota, vienmēr tiks ietverti noteikumi, kas ļaus bankai nopelnīt,» tā O. Ķenga. Katram klientam katrā konkrētā situācijā var būt izdevīgāki noteikumi kādā citā bankā. Nav tādas universālas bankas, kur visiem būtu lētāki kredīti. Turklāt ir svarīgi ne tikai procenti, kas jāmaksā par kredīta ņemšanu. Jāizvērtē arī, cik lielu summu jeb procentus no īpašuma vērtības banka kredītā izsniedz un cik garš ir atmaksāšanas termiņš. Tāpat ir arī blakusizdevumi, piemēram, citas bankas piemēro komisijas maksu par kredīta noformēšanu, kas var būt 1% apmērā no kredīta summas un līdz ar to izlīdzina bankas likmes starpību ar citām bankām. Turklāt ne vienmēr viss griežas ap naudu — klients izvēlas arī pēc tā, kurā bankā viņu labāk apkalpos.

Būtiska īpašuma vērtība

Pēdējā laikā esot novērojama tendence, ka bankas arvien vairāk uzmanības pievērš īpašumam, kas tiek ieķīlāts, ņemot kredītu, — stāstīja

O. Ķenga. Vēl viena tendence, kas pēdējā laikā izteiktāk parādījusies ir, ka klienti vēlas nodrošināties pret bāzes likmju (Rigibor, Euribor, Libor) kāpumu. Fiksētās likmes tomēr ir stipri augstākas nekā mainīgās likmes, tāpēc bankas tagad cenšas rast vidusceļu abiem risinājumiem, un ir parādījies tāds banku pakalpojums kā apdrošināšana pret likmju kāpumu.

Kā norāda Hansabankas privātpersonu kreditēšanas nodaļas pārstāvis Mārtiņš Kitenbergs, iepriekšējos pāris gadus bankas, lai izkonkurētu citas bankas un piesaistītu klientus pie sevis, kā galveno argumentu bija izvirzījušas kredīta procentu likmi. Šobrīd kredītu procentu likmes ir samazinājušās un faktiski starp dažādu banku piedāvātajām kredītu procentu likmēm vairs nav atšķirības. Tāpēc bankas cenšas konkurēt ar citām klientam pievilcīgām lietām — kredīta pieteikuma izskatīšanas un kredīta izsniegšanas ātrumu, kredīta pakalpojumu pieejamību (filiāļu tīkls) un kvalitāti. Tāpat arī iespēja par brīvu vai par samazinātu maksu lietot citus bankas pakalpojumus, kā arī saņemt bankā citus mājokļa iegādei nepieciešamos pakalpojumus. Bankas konkurē, arī nodrošinot nekustamā īpašuma vērtēšanu, apdrošināšanu, reģistrācijas dokumentu kārtošanu, notāra pakalpojumus un citus ar nekustamā īpašuma iegādi nepieciešamos pakalpojumus un informāciju.

Aizsardzība pret likmju kāpumu

Parex bankas viceprezidente Līga Puriņa Neatkarīgajai iepriekš teica, ka arvien vairāk bankas piedāvā arī atlikt kredīta pamatsummas maksājumus, lai sākumā kredītā nebūtu jāmaksā tik daudz. Pēc O. Ķengas teiktā, aktuāli kļuvuši arī celtniecības kredīti, jo arvien vairāk cilvēku grib pārvākties uz privātmājām. Problēma esot tā, ka bankas kredītu izsniedz pa daļām, vadoties pēc celtniecības projekta. Ja kaut kas celtniecības gaitā mainās, banka var nepiekrist piešķirt kredītu nākamajam posmam, un praksē tā nereti gadoties.