Žurnāls «Psiholoģijas Pasaule» maijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Žurnālā «Psiholoģijas Pasaule» maijā lasiet:
- Paaudzes geštalts. Solvita Vektere
Manai paaudzei ir «noslēdzies geštalts» — tas, kas sācies 80. gadu vidū ar Rīgas Arkādijas parka demonstrācijām «Mēs pret metro», ir beidzies nevis tad, kad Latvija atguva savu neatkarību 1990. gada 4. maijā, bet gan tikai tagad — 2004. gadā, Latvijai iestājoties NATO un Eiropas Savienībā.
<B>Laulības ilgtspējība. Valters Dolacis</B>
«Šie divi tik cieši saistītie termini — mīlestība un laulība — atsedz šā raksta būtību, jo, lai saprastu, kā mūsdienās, kad strauji mainās izpratne par ģimeni un to veidojošiem lielumiem, tiek izprasta laulība, mums ir jāpārskata uzsvari saistībā ar laulību, kuri pastāv sabiedrībā, un jāatjauno garīgā skatījuma jeb izpratnes principi…»
<B>Uzdāvini uzticēšanos! Zane Siliņa</B>
Daudziem cilvēkiem ir vēlēšanās palīdzēt bērnunamu bērniem, taču adopcija šķiet pārāk nopietns lēmums. Ir vēl kāda iespēja: kļūt par uzticības personu. Uzticības persona sniedz bērnam atbalstu un iespēju pavadīt brīvdienas un svētku dienas ģimeniskā vidē u. c.
Uzticības personu kustība ir sākusies nevis ar kādu likumu vai rīkojumu, bet ar vienkāršu un sirsnīgu cilvēku iniciatīvu, apliecinot, ka mīlestību vairot varam mēs katrs. Dace Rence šobrīd koordinē uzticības personu darbu vairākos bērnunamos. Pirms diviem gadiem kādā dienā viņa vienkārši iznāca Mateja draudzes priekšā un aicināja visus, kuri vēlas palīdzēt bērnunama bērniem.
<B>Mīlestības ceļš. Taisija Eglīte</B>
Cilvēki ir saistīti cits ar citu, ietekmē cits citu, bet ar to arī ir atbildīgi cits cita priekšā. Kad runājam par ģimeni, domājam arī mūsu senčus, kuru dzīves gaitas, dzīvesveids, vērtības ir ietekmējušas mūs, izveidojušas mūs tādus, kādi mēs esam.
<B>Normāla vecmāmiņa. Mārīte Priekule</B>
Līdz ar mazbērna piedzimšanu cilvēks iegūst jaunu sociālo lomu. Bija vienkārši māte, tēvs, bet nu tam priekšā nostājas trīs burti — VEC-māmiņa, VEC-tētiņš. Dzīvē pavisam reāli ir ienācis vārds VECS — VECUMS. Kā ar to sadzīvot?
<B>Stress «bērna darbavietā» — skolā. Dace Lasmane</B>
Skolēns skolā pavada vismaz deviņus gadus no savas dzīves. Mēģiniet iztēloties — jums katru dienu jāiet uz vietu, kur jūs māca. Iespējams, jums daudz kas neizdodas, it īpaši sākumā, un jums bieži tiek norādīts uz kļūdām. Kolektīvs, kurā jūs darbojaties, ir liels. Jums apkārt ir kādi 30 kolēģi, no kuriem daži jūs nepieņem, daži ir ļoti kustīgi un skaļi, daudzus jūs tā kārtīgi nemaz nepazīstat…
<B>Psiholoģiskā vardarbība ģimenē. Igors Furmanovs, Diāna Dmitrijeva</B>
Baltkrievu zinātnieku veiktā pētījuma par laulāto attiecībām latviešu un baltkrievu ģimenēs apraksts.Pētījumā tiek aplūkoti psiholoģiskās vardarbības jēdzieni un diagnostiskie kritēriji. Akcentēti psiholoģiskās vardarbības divi atšķirīgi skatu punkti: sociopolitiskais un psiholoģiskais. Tiek aplūkota psiholoģiskās vardarbības problēma laulāto attiecībās un tās sekas. Kā arī tiek analizētas laulāto — upuru emocionālā stāvokļa un psiholoģiskās vardarbības ģimenē saistība.
<B>Arī šizofrēniju ārstē. Inta Roze</B>
Turpinājums 2005. gada marta un aprīļa numurā publicētiem rakstiem «Diagnoze — nolemtība vai iespēja?» un «Kā atpazīt šizofrēniju.»
«Iepriekšējos divos rakstos lasītājus iepazīstināju ar to, cik daudzveidīgi var izskaidrot šizofrēnijas izcelsmi, un nedaudz ieskicēju dažādu medicīnas nozaru atšķirīgo pieeju šīs slimības izpratnē. Šoreiz runāsim vairāk par ārstēšanas iespējām.»
<B>Uz klientu orientēta organizācija. Iluta Ieviņa</B>
2005. gada 7. aprīlī viesnīcā «Maritim Park Hotel Rīga» notika Latvijas Personāla vadības kongress «Uz klientu orientēta organizācija.»
Kas jāņem vērā, lai kļūtu par klientorientētu organizāciju? Kā būtu jāorganizē personālvadība uzņēmumā, kuras mērķis ir nodrošināt klienta apmierinātību? Kas organizācijām traucē sasniegt šo mērķi? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem tika meklētas atbildes kongresa gaitā.
<B>Deja un kustība psihoterapijā. Kristīne Vende</B>
Stāsts par ļoti savdabīgu, radošu psihoterapijas metodi — dejas un kustības terapiju. Izrādās, ka deja spēj ne tikai sagādāt mums prieku, bet arī dziedēt.
<B>Es nestrādāju ar tehnikām. Es strādāju ar sevi. Saruna ar Harmu Sīmensu</B>
«Attiecības ir tās, kas dziedē,» uzsver Harms Sīmenss, sirmais kungs ar mierīgajām, vērīgajām acīm. M. Sc. Harms Sīmenss (Siemens) ir Holandes geštaltterapeits, kurš ir organizējis savus seminārus daudzās pasaules zemēs: Indijā, Āfrikas valstīs, Krievijā, Vācijā u. c. Eiropā. Viena no psihoterapijas programmām, kuru viņš vada, ir palīdzība nedziedināmiem slimniekiem, viņu tuviniekiem un aprūpējošam personālam.
<B>Pūķa simbols. Karls Kēnigs</B>
Pūķi jau vairākus gadu tūkstošus spārno cilvēku fantāziju, izraisa bailes, rosina sapņus un rada mītus. Stāsti par pūķiem atrodami daudzu pasaules tautu kultūrās. Par to ir sarakstīti vairāki zinātniskie darbi un eksistē cilvēku nostāsti, kuros apgalvots, ka viņi redzējuši pūķi. Vai tie ir pasaku dzīvnieki vai arhetipi? Varbūt tie vēl šobaltdien dzīvo kādā slepenā vietā? Dievs to zina!
Visu laiku viņš bija tāds nesaprātīgs mazulis un kaut kur rāpučoja pa galda apakšu, savā nodabā bubinādams. Vecāki bija pieraduši, ka bērna klātbūtnē var visu ko apspriest, brīvi runāties… Un pēkšņi viņš pieceļas kājās un iesaistās sarunā!!! Vai atceraties šoka momentu, pēc kura sapratāt, ka ikdienas sarunās jāievieš cenzūra?