/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, profesionālo izglītības iestāžu direktori bažījas par izglītības kvalitātes krišanos, līdzekļu trūkuma dēļ skolām strādājot burtiski izdzīvošanas režīmā.
Profesionālo skolu direktori bažījas par izglītības kvalitātes kritumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā stāsta Rīgas Amatniecības vidusskolas (RAV) direktore un Profesionālo izglītības iestāžu padomes locekle Maija Vanaga, līdzekļu trūkuma dēļ daudzās skolās no septembra audzēkņi būs spiesti mācīties apvienotās grupās, kas nozīmē to, ka katrs meistars vairs nevarēs individuāli strādāt ar audzēkņiem, taču profesionālajā izglītībā tas ir ļoti nozīmīgi.
«Ir mācību priekšmeti, ko var mācīt arī lielākai auditorijai, kā, piemēram, vēsture, bet ne jau katrai profesijai specifiskos priekšmetus,» saka Vanaga, «izglītības kvalitāte no tā cietīs.» Viņa atzīst - skolām neviens neliek tā rīkoties un naudas trūkumu tās var risināt pēc saviem ieskatiem, bet citas izejas nav.
Daudzās profesionālās izglītības iestādēs no darba aizgājuši pensijas vecuma skolotāji, kas radījis mācībspēku trūkumu tehniskajās specialitātēs, lai gan RAV direktore atzīst, ka mākslas specialitātēs šādu trūkumu nav novērojusi un aizgājušo skolotāju vietas ātri vien izdodas aizpildīt.
Šobrīd skolās netiekot runāts par masveida pedagogu atlaišanu, bet rudens daudziem nozīmēs darba slodžu samazinājumu, kas automātiski nozīmēs arī mazāku algu, norāda Vanaga. Lai arī samaksa par darba likmi saglabāsies aptuveni 250 latu apmērā, piemaksas par papildu pienākumu veikšanu būs minimālas.
Tomēr, ja līdzekļu samazinājums nākamgad notiks atbilstoši Finanšu ministrijas ierosinājumiem, būs ļoti lielas problēmas ar audzēkņu apmācību, atzīst Vanaga. Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) neredz iespējas profesionālajai izglītībai naudu nākamgad samazināt vēl lielākā apmērā, bet uzstāj uz papildu finansējumu vismaz 6,6 miljonu latu apmērā, kas, kā ministre ļāvusi noprast, ir profesionālās izglītības izdzīvošanas jautājums.
Ja nākamgad vēl vairāk būs jāsamazina līdzekļi profesionālo izglītības iestāžu precēm un pakalpojumiem, nebūs iespējams nedz norēķināties par komunālajiem maksājumiem, nedz iegādāties mācību materiālus, skaidro RAV direktore. Jau tagad daudzu skolu parādi par komunālajiem maksājumiem sniedzas desmitos tūkstošu, lai gan Vanaga uzskata, ka, taupīgi saimniekojot, šādiem parādiem nevajadzētu rasties.
Direktore arī atzīst, ka joprojām profesionālās izglītības iestādēm darbu nopietni apgrūtina arī dažādas kontrolējošās iestādes, pārmetot higiēnas, ugunsdrošības normu un visbeidzot arī darba likuma neievērošanu.
Jau ziņots, ka pēdējā laikā inspekciju vizītes skolās kļuvušas ļoti regulāras un galvenokārt to pārmetumi izskan saistībā ar skolu ieviestajiem taupības pasākumiem uz komunālo pakalpojumu un elektrības rēķina. Kā ziņots, vairākām profesionālās izglītības iestādēm nepietiek līdzekļu rēķinu apmaksai un daudzas no tām slīgst lielos komunālo maksājumu parādos.
Piemēram, Veselības inspekcija RAV savulaik uzlikusi sodu par higiēnas prasību pārkāpumiem dienesta viesnīcā nenodrošināta mākslīgā apgaismojuma dēļ tualetē, jo skola elektrības ekonomēšanas nolūkos nolēmusi stundu laikā to atslēgt.
«Inspekcija norādīja, ka elektrības atslēgšana kopmītnēs apdraud skolēnu drošību,» stāstīja Vanaga, «taču es joprojām uzskatu, ka stundu laikā bērniem ir jāatrodas skolā, nevis kopmītnēs.» Viņa norāda, ka tiek apsvērta doma kopmītnēs palaikam arī atslēgt silto ūdeni.